Autobusu satiksme Rīgā ir viens no Rīgas sabiedriskā transporta veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Kopš 2003. gada 20. februāra autobusu pārvadājumus veic pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme". 2015. gadā ar autobusiem tika pārvadāti 68 655 977 pasažieri.[2] Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 53 autobusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz aptuveni 883 km. Uz 2010. gada 1. janvāri "Rīgas satiksmes" autobusu parks sastāvēja no 478 autobusiem. Rīgā atrodas 2 autobusu parki, viens — Kleistos, otrs — Dārzciemā.
2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai.
Vēsture
Visu autobusu sencis — zirgu omnibuss Rīgā savu braucienu pirmo reizi veica 1852. gadā. Pirmās, daudzvietīgas karietes maršruta galastacijas bija Rātslaukums un Lielais sūknis tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajonā. 1901. gadā izdotajā izziņu krājumā "Ilustrets Wadons pa Rīgu"[3] ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam pieci omnibusu maršruti. Pirmais maršruts veda no Biržas ēkas līdz Sarkandaugavai. No gala stacijas omnibuss devās ceļā ik pēc divām stundām, sākot no deviņiem rītā. Desmitos un vienpadsmitos vakarā omnibuss maršrutu sāka no viesnīcas "Roma", brauciens maksāja 15 kapeikas, pusceļš — 10 kap. Otrais maršruts veda uz Juglu un sākās pie Lielā sūkņa (Brīvības ielā 119). Omnibuss atiešanas laiki: 9.00, 11.15, 14.20, 17.15 un 20.30. Brīvdienās papildus reiss — 23.30. Brauciena cena 25 kapeikas. 3. maršruts uz Bišumuižu sākās Jelgavas forštatē, Akmeņu un Kuģu ielas stūrī, četras reizes dienā un tikai ziemā. 4. maršruts uz Torņakalnu pa Jelgavas šoseju līdz Robežu ielai sākās pie Pontonu tilta, braucieni notika no pusdeviņiem no rīta līdz pusdeviņiem vakarā. Toties — katru pusstundu. Maksa — 10 kap., pusceļš — 8 kap. Pēdējais, 5. maršruts bija līdz Āgenskalna tirgum. Sākums jau pusastoņos no rīta, katru pusstundu. Cena — tāda pati kā 4. maršrutam.
Pirmais īstais automobilis-omnibuss[4] vai vienkāršāk sakot — autobuss Rīgas ielās bija redzams jau 1913. gadā (pēc citām ziņām — pat 1908. gadā[5]), taču pirms Pirmā pasaules kara šis transporta veids nebija attīstīts. Pasažieri Rīgā vairāk izmantoja tramvajus un ormaņu pakalpojumus, vai arī dzelzceļu, īpašos gadījumos nolīgstot speciālu transportu.
Pirmais, regulārais autobusa maršruts Rīgā parādījās 1922. gada 26. aprīlī. Tas sasaistīja Rātslaukumu un Āgenskalnu, 1924. gadā tādi jau bija vairāki, kustību tajās nodrošināja privāti pārvadātāji, bet pēc pieciem gadiem akciju sabiedrībai “Auto satiksme” jau bija 30 autobusi, kas kursēja pa 17 maršrutiem. Maršrutu sākuma punkts bija Rātslaukums. Tā kā autobusiem bija vajadzīgs benzīns, tad blakus postamentam ar Rolanda statuju atradās arī neliela degvielas uzpildes stacija ar tagad atkal labi pazīstamo izkārtni “Shell”. Tā Rīgā radās pirmā autobusu stacija.
1930. gados pilsētas autobusi jau pārvadāja 20 miljonus pasažieru gadā, līdz 1938. gadam tika atklāti 19 autobusu maršruti, kuros kursēja 151 autobuss, tika pārvadāti 29, 25 miljoni pasažieru gadā. Pašvaldības rīcībā esoša autobusu transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. Trīsdesmito gadu beigās pa 20 maršrutiem kursēja jau 158 mašīnas, tāpēc šaurajā Rātslaukumā tām vietas vairāk nebija. Drīz autoosta pārcēlās uz Aspazijas bulvāra un 13. janvāra ielas krustojumu, kur tika uzbūvētas vairākas kioskiem līdzīgas vienstāva ēkas un nojumes. Toties autobusi no šejienes sāka braukt arī uz citam Latvijas pilsētām: Jelgavu, Siguldu, Liepāju.
1930. gadu beigās Rīgas autobusu parku regulāri papildināja ar jaunām, Eiropas vadošo autobūves kompāniju mašīnām. Tāpēc arī šeit, kur bija ļoti aktīva satiksme, autoostai jau bija par šauru, bieži notika avārijas. Otrais pasaules karš autobusu transporta infrastruktūrai bija fatāls.
Pēc Otrā pasaules kara autobusu satiksme Rīgā bija uz sabrukuma robežas, piemēram, 1944. gadā pašvaldības autobusu parkā bija palikuši tikai 4 autobusi. 1946. gadā tika dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš sākotnēji atradās Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet vēlākajos Padomju gados — Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā 1. Rīgas autobusu parkā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu.
1960. gados tika iepirkti Ungārijā ražotie Ikarus markas autobusi, kā arī pilnveidoti un optimizēti autobusu maršruti. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 kapeikas.
1992. gadā, reorganizējot autobusu satiksmi, pasažieru pārvadājumu veikšanai tika izveidoti divi atsevišķi pašvaldības uzņēmumi — autobusu parks "Imanta" un autobusu parks "Tālava". Tika nolemts, ka autobusu parks "Imanta" apkalpos visus autobusu maršrutus Daugavas kreisajā krastā jeb Pārdaugavā, savukārt autobusu parks "Tālava" apkalpos visus maršrutus Daugavas labajā krastā. Autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmie Eiropā ražotie autobusi tika saņemti no Skandināvijas valstīm.
Lai atjaunotu ritošo parku un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, 1993. gadā uzņēmumi sāka interesēties par Pasaules Bankas kredīta iespējām. 1997. gadā tika parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī tika saņemti pirmie 52 Mercedes-Benz autobusi.
1996. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka konduktori. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. 1997. gadā tika atklāts pirmais komercekspreša maršruts, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk.
2023. gada 22. decembrī Rīgā sāka kursēt pirmie elektroautobusi.[6]
No kopumā pasūtītajiem 88 autobusiem 2017/2018. gada sezonai laicīgi tika piegādāti 70, no kuriem pēdējie 18 pēc ilgstošas kavēšanās uz Rīgu atvesti 2022. gada februārī.[7]
40. maršruta autobuss Solaris Urbino 18 Hybrid brauc pa Gaisa tiltu
2010. gada februārī 13. autobusu maršrutā testēšanas nolūkā tika norīkots viens Mercedes-Benz Citaro O530 CNG autobuss, kas tika darbināts ar dabas gāzi.[10]
2016. gada martā 1., 23. un 25. autobusu maršrutā tika testēts elektroautobuss Solaris Urbino Electric 12.
2021. gada februārī, tika testēts ūdeņraža autobuss - Solaris Urbino IV 12 hydrogen.
2021. gada augustā 12. autobusu maršrutā un citos maršrutos tika testēti divi elektroautobusi — Scania Citywide BEV un Solaris Urbino 18 Electric.[12][13]
No 2012. gada 14. aprīļa bija sākušies 3. un 6. tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklu rekonstrukcijas darbi posmā no Ropažu ielas līdz galapunktam Juglā. Tramvaji kursēja tikai līdz 45. vidusskolai Ropažu ielā, bet tālāk uz Juglu un atpakaļ pasažierus veda īpašs 6T. autobusu maršruts.
Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs — Airu iela — Pagrieziens uz Vecāķiem — Skanstnieki — Stacija "Vecdaugava" — Zvejas iela — Pagrieziens uz Mangaļiem — Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.)
No 2011. gada 10. jūnija sestdienās un svētdienās Rīgā kursē arī nakts autobusi. No 2014. gada 4. aprīļa tos apkalpo pārvadātājs "Rīgas mikroautobusu satiksme" ar mikroautobusiem,[16] līdz tam nakts maršrutos kursēja Ikarus E91 midibusi.
No 2019. gada 3. aprīļa ekspluatācijā ir tikai zemās grīdas autobusi.[18]
No 2019. gada 18. maija līdz 25. maijam 11. tramvaja maršrutu aizvietoja 11T. autobuss. Vēlāk tas kursēja no 2020. gada 9. jūnija līdz 29. jūnijam. 2022. gada 18. jūnijā maršruts atkal tika atjaunots.
No 2020. gada 2. janvāra 40. autobusa maršrutu “Jugla — Ziepniekkalns” aizstāja jauns 4. trolejbusa maršruts.
N9 Centrs — Čiekurkalns — Mežaparks (slēgts no 2012. gada 6. janvāra)
Kad 2020. gada martā Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija COVID-19 pandēmijas izplatības dēļ, no 21. marta tika slēgti 4z., 35., 59. autobusa un visi nakts autobusu maršruti, kā arī pieņemti citi ierobežojumi, līdz ārkārtas situācijas beigām.[20]
Kad SIA "Rīgas mikroautobusu satiksme" tika pasludināta par maksātnespējīgu, vienlaikus pārtraucot pakalpojumu sniegšanu, divus mikroautobusu maršrutus sāka apkalpot "Rīgas satiksmes" autobusi. No 2022. gada 19. septembra 303. un 363. ekspresbusu maršrutu pārdēvēja par 33. un 63. autobusu maršrutu.[21]
Bijušie maršruti
Bijušie autobusu maršruti kopš atveršanas autobusu maršrutu satiksme.
Maršruts tika sadalīts 3. un 50. autobusu maršrutos. 3. maršruts kursēja no Bolderājas līdz centram (Merķeļa ielai), bet vēlāk līdz Centrālajai stacijai (Raiņa bulv.).
Sākotnēji maršruts brauca pa Oktobra Oktobra tiltu līdz J. Petersaielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5, bet vēlāk kursēja no Planetārija pa Gorkija tiltu.
Maršruts tika izveidots sadalot 3. autobusu maršrutu. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika pagarināts un kursēja līdz TEC 2.
2009. gada 1. janvārī 863. autobusu maršrutu pārdēvēja par 43. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu.
2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršrutu pārdēvēja par 55. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu.
Galapunkts "Zolitūdes tirgus" tika pārdēvēts par "Zolitūde".
Galapunkts "Ziepniekkalna tirgus" tika pārdēvēts par "Ziepniekkalns".
Galapunkts "Eksperimentālā bāze" Kleistos tika pārdēvēts par "Kleisti".
Galapunkts "Dārziņi-2" tika pārdēvēts par "Dārziņi".
Galapunkts "Ulbrokas kapi" tika pārdēvēts par "Pļavnieku kapi".
Galapunkts "Katedrāle" tika pārdēvēts par "Esplanāde".
Galapunkts "13. janvāra iela" tika pārdēvēts par "Centrālā Stacija", bet pēc tam — par "Stacijas laukums".
Galapunkts "Birzes iela" Bolderājā tika pārdēvēts par "Bolderāja".
Galapunkts "NORDEKA" Dzirciemā tika pārdēvēts par "Dzirciema iela", bet pēc tam — par "Dzirciems".
Galapunkts "Katlakalna kapi" tika pārdēvēts par "Kooperatīvs ZIEDONIS".
Galapunkts "Bolderāja'' tika pārdēvēts par ''Daugavgrīvu''
Galapunkts "Ziepniekkalns" tika pārdēvēts par "Ziepniekkalna D/P".
Pietura ''94.vidusskola'' tika pārdēvēts par "Ziepniekkalna vidusskola".
Pietura ''Zvēraudzetava'' tika pārdēvēts par "Mazā Juglas iela".
Pietura ''Mazā Juglas iela'' tika pārdēvēts par "Liepkalna iela".
Reģionālie maršruti
No 2009. gada 1. janvāra "Rīgas satiksme" neapkalpo vietējās nozīmes reģionālos autobusu maršrutus: 826., 827., 829., 830., 831., 835., 843., 844., 852., 859. un 991.
Nr.
Reģionālie maršruti
826
Rīga — Vangaži
827
Rīga — Saurieši
829
Rīga — Ropaži
830
Rīga — Juglas iecirknis
831
Rīga — Kākciems
835
Rīga — Upeslejas apkalpos
843
Rīga — Ķekava
844
Rīga — Ķekava
852
Rīga — Mežsētas
853
Rīga — Jaunmārupe
854
Rīga — Jaunmārupe
859
Rīga — Mežsētas
863
Rīga — Skulte
959
Rīga — Kalnciems
Līdz ar to no 2009. gada 1. janvāra 853. autobusu maršruts tika pārdēvēts par 55. autobusu maršrutu, 863. autobusu maršruts — par 43. autobusu maršrutu, bet 10. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei.
Autobusu parki
6. autobusu parks Kleistu ielā7. autobusu parks Vestienas ielā
.jpg)
.jpg)
.jpg)
