Situācija 2020. gada vasaras mēnešos bija stabila, bet septembra beigās sākās infekcijas otrais vilnis. Ja 2. oktobrī 14 dienu kumulatīvais COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju bija 19,5/100 000, tad 7. oktobrī šis rādītājs pārsniedza 25/100 000, bet 18. oktobrī 71,5/100 000. 2021. gada 12. janvārī kopējais reģistrēto COVID-19 gadījumu skaits Latvijā pārsniedza 50 000, 14 dienu kumulatīvais COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits maksimumu sasniedza 15. janvārī (689,5/100 000) bet 19. janvārī kopējais ar COVID-19 diagnozi mirušo skaits pārsniedza 1000, bet 13. aprīlī 2000.[7] Pēc tam saslimstība lēni mazinājās, bet saglabājās augsta mirstība, kopējais ar COVID-19 mirušo pacientu skaits 24. jūnijā pārsniedza 2500.[8]
2020. gada 28. decembrī sāka veselības aprūpes darbinieku vakcināciju, taču līdz 2021. gada aprīļa sākumam vakcinācijas temps bija gauss. 3. maijā uzsāka visu iedzīvotāju vakcināciju bez prioritāro grupu dalījuma, jebkuram iedzīvotājam no 16 gadu vecuma pavērās iespēja pieteikties interneta vietnē manavakcina.lv uz vakcinēšanos rindas kārtībā.
2021. gada februārī Latvijā sāka izplatīties lipīgāks SARS-CoV-2 vīrusa alfa paveids (B.1.1.7 jeb "britu celms"), kas veicināja saslimstības pieaugumu bērniem un jauniešiem, maija sākumā kļuva zināms, ka vīrusa britu paveida īpatsvars testētajos paraugos sasniedza 91%.
Lipīgākā vīrusa paveida izplatīšanās un vakcinēšanās gausuma dēļ saslimstība atkal sāka kāpt, 26. martā kopējais reģistrēto COVID-19 gadījumu skaits Latvijā pārsniedza 100 000.[9]
Pēc 19. maija 14 dienu kumulatīvā saslimstība strauji samazinājās, 28. maijā noslīdot zem 300/100 000 robežas,[10] 8. jūnijā zem 200/100 000, bet 22. jūnijā zem 100/100 000 robežas.
18. jūlijā 14 dienu kumulatīvā saslimstība samazinājās līdz 27,8/100 000.
2021. gada jūlija beigās sākās COVID-19 trešais vilnis, kuru izraisīja SARS-CoV-2 vīrusa delta paveids. Sākumā saslimstība nevakcinētajiem cilvēkiem bija 5,3 reizes augstāka nekā vakcinētajiem.[11]
Līdz 6. augustam Latvijā bija izlietotas 1 376 534 vakcīnas devas, tostarp vakcīnas pirmo devu saņēmuši 680 006 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 696 528 cilvēki (tikai 36,9 % no iedzīvotājiem).[12] 10. augustā no visiem 24 stundās atklātajiem gadījumiem 76% bija nevakcinētiem vai vakcinācijas kursu nepabeigušajiem iedzīvotājiem.[13]
Pēc SPKC datiem 27. augustā saslimstība pārsniedza 100/100 000, bet 7. oktobrī 700/100 000 robežu, tādējādi COVID-19 trešā viļņa saslimstība Latvijā pārsniedza otrā viļņa saslimstības maksimumu. Trešā viļņa kumulatīvās saslimstības maksimums bija 30. oktobrī, kad divās nedēļās saslimušo skaits sasniedza 1801,2/100 000, kas bija tobrīd augstākā reģistrētā saslimstība pasaulē. Pēc mājsēdes noteikšanas 21. oktobrī saslimstība pakāpeniski sāka samazināties, bet kumulatīvā mirstība turpināja pieaugt, 5. novembrī sasniedzot 244,8 gadījumus uz vienu miljonu iedzīvotāju, kas bija augstākais mirstības līmenis ES un EEZ valstīs.[14] 23. novembrī Latvijā mirušo COVID-19 pacientu skaits pārsniedza 4000.[15]
4. decembrī diviem Rīgas lidostā testētajiem ielidojušajiem pasažieriem konstatēja SARS-CoV-2 omikrona paveidu,[16] bet 2022. gada 6. janvārī veselības ministrs Pavļuts paziņoja, ka sākusies omikrona paveida strauja izplatīšanās Latvijā.[17]
11. februārī reģistrētais inficēto cilvēku skaits Latvijā pārsniedza 500 000, bet 14 dienu kumulatīvais rādītājs sasniedza 6741/100 000, savukārt ar COVID-19 mirušo skaits Latvijā pārsniedza 5000.[18] 22. februārī SPKC reģistrētā 14 dienu kumulatīvā saslimstība sasniedza 7220,8/100 000 un sāka strauji samazināties, 20. maijā noslīdot zem 150/100 000 robežas.
2022. gada 30. martā Veselības ministrija paziņoja, ka pēc Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāzes datiem līdz 2022. gada 1. martam Latvijā ar COVID-19 diagnozi bija miruši 7043 cilvēki, pie kam COVID-19 kā pamatcēlonis bijis 5649 cilvēku nāvei, bet 1394 gadījumos kā nāves iestāšanos veicinošs faktors. SPKC skaidroja, ka Nāves cēloņa reģistra dati ir pilnīgāki, jo tajos nonāk informācija par visiem mirušajiem, no kuriem daļa operatīvajos datos neiekļūst. Tā kā Nāves cēloņu reģistra dati ir ar nobīdi, tādēļ sabiedrības informēšanai izmanto operatīvos SPKC datus, kas 1. martā uzrādīja par 1802 mazāku CIVID-19 upuru skaitu, proti, 5241 mirušo.[19]
Līdz 2023. gada 8. maijam Latvijā bija atklāti 977 667 COVID-19 saslimšanas gadījumi, miruši 6346 pacienti.[20]
Tukšā Kaļķu iela Vecrīgā 2020. gada 22. marta vakarā.
2020. gada 12. martā, pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu, likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" un Epidemioloģiskās drošības likumu, Latvijas Republikas Ministru prezidents A. K. Kariņš izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 12. marta līdz 14. aprīlim ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā.
7. aprīlī Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma lēmumu par ārkārtējā stāvokļa un tā noteikto ierobežojumu pagarināšanu līdz 2020. gada 12. maijam.[21]
7. maija Ministru Kabineta sēdē lēma par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 9. jūnijam, vienlaikus mīkstinot ierobežojumus, kas skar mācību procesu, sportošanu, pulcēšanos un pasažieru pārvadājumus.[22]
26. jūnijā SPKC informēja, ka no līdz tam diagnosticētajiem 1112 inficētajiem 16% nebija nekādu slimības pazīmju, bet 175 nonāca slimnīcās un 29 no viņiem bija smaga slimības gaita, 30 nomira ar COVID-19.[1]
Tāpat SPKC sniedza detalizētu informāciju par "COVID-19 seju Latvijā": jaunākajam slimniekam bija viens gads, bet vecākajam — 99 gadi. Sākotnēji koronavīrusa infekciju Latvijā ieveda atpūtnieki no Itālijas (24 gadījumi), Austrijas (33 gadījumi), Spānijas (32 gadījumi), Francijas (24), tad repatrianti no Apvienotās Karalistes (42), Zviedrijas (26), Krievijas (15) un Vācijas (11).
16% inficēto nebija nekādu slimības pazīmju, bet 175 nonāca slimnīcās un 29 no viņiem bija smaga slimības gaita. Kaut arī tikai 6,5% visu saslimušo mita sociālās aprūpes centros (SAC), gandrīz trešdaļa no mirušajiem (deviņi no 30) bija SAC iemītnieki.[1] Latvijas Infektoloģijas centrā slimības pirmajā vilnī nomira visi pieci smagā stāvoklī esošie pacienti, kas bija pieslēgti mākslīgās plaušu ventilācijas aparātam.
[23]
Pēc jaunā mācību gada sākuma 2020. gada 1. septembrī inficēšanos ar jauno koronavīrusu konstatēja vienam Rīgas Austrumu vidusskolas skolēnam un viņa mātei, karantīnas režīmu noteica 14 skolēna klases biedriem un četriem skolotājiem. 14. septembrī pēc viena Daugavpils 16. vidusskolas skolēna saslimšanas karantīnas režīmu noteica 26 viņa klases biedriem un astoņiem skolotājiem. 21. septembrī pēc skolotāju un skolas darbinieku saslimšanas karantīnu noteica divām Daugavpils 3. vidusskolas klasēm un piecām Olaines 2. vidusskolas klasēm.
22. septembrī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments ziņoja, ka mājas karantīnā atrodas arī Rīgas 10. vidusskolas, Rīgas 46. vidusskolas un Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas skolēni un skolotāji.[24]
29. septembrī ministre Ilga Šuplinska pavēstīja, ka septembrī COVID-19 gadījumi konstatēti 17 izglītības iestādēs, ieskaitot divas augstskolas un divas profesionālās izglītības iestādes.[25]
19. oktobrī kļuva zināms, ka no iepriekšējā nedēļā konstatētajiem 780 COVID-19 gadījumiem 130 personām (17%) inficēšanās avots bija izglītības iestāde, savā ģimenes lokā saslima 110 cilvēki (14%), bet darba vietās — vismaz 60 personas (8%).[26]
No 10. oktobra līdz 6. novembrim Latvijas valdība noteica stingrākus drošības pasākumus Daugavpilī, Daugavpils novadā un Krāslavas novadā, Aizputes, Dundagas, Kuldīgas un Talsu novados, kā arī Olaines novadā.[27]
29. oktobrī kļuva zināms, ka Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ar COVID-19 saslimuši 18 medicīnas darbinieki, savukārt Daugavpils reģionālajā slimnīcā 10 darbinieki.[28]
Pēc SPKC ziņām no 22. līdz 29. oktobrim Latvijā ar COVID-19 saslimuši 116 veselības aprūpes sistēmas darbinieki: 19 ārsti, 4 ārsta palīgi, 54 medmāsas, 17 māsas palīgi un 22 darbinieki, kas nav tieši iesaistīti pacientu aprūpē.[29]
Ņemot vērā straujo COVID-19 izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, Ministru Kabinets atkārtoti izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 9. novembra līdz 6. decembrim.
Lai paaugstinātu slimnīcu gatavību straujam COVID-19 pacientu skaita pieaugumam, valdība 1. decembrī pieņēma lēmumu rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" noteikt, ka slimnīcām no 3. decembra ir pienākums ierobežot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek sniegti stacionārā un dienas stacionārā. Tomēr stacionāros obligāti būs jānodrošina akūtā un neatliekamā medicīniskā palīdzība, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte un veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar tādu slimību grupu ārstēšanu kā onkoloģiskās slimības, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatriskās slimības, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības.[30]
8. decembrī Latvijas valdība lēma piešķirt astoņus miljonus eiro, lai izveidotu jaunas gultasvietas COVID-19 pacientiem, pārprofilētu jau slimnīcās esošās gultas, kā arī nodrošinātu nepieciešamo aprīkojumu. Tāpat valdība piešķīra 32 miljonus eiro piemaksām — līdz 100% apmērā no mēnešalgas — tiem mediķiem, kas iesaistīti COVID-19 ierobežošanā.[31]
17. decembrī Ministru Kabinets nolēma ieviest vēl stingrākus ierobežojumus no 21. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim.[32]
22. decembrī valdība apstiprināja Veselības ministrijas priekšlikumu no 23. decembra līdz 4. janvārim pārtraukt plānveida stacionāro pakalpojumu sniegšanu slimnīcās.[33]
No 2020. gada 30. decembra Jaungada svētku un tiem sekojošajā nedēļas nogalē laikā Latvijā ieviesa komandantstundu. Iedzīvotājiem bija jāatrodas savās mājvietās laikā no 22:00 līdz 5:00. Tāda pati kārtība paredzēta arī 8. un 9. janvārī.
Komandantstundas kontroles uzraudzībā, papildu jau esošajiem Valsts policijas (VP) resursiem, kas veica ikdienas darbu, iesaistīja kopumā vēl vairāk nekā 1600 papildspēku gan no VP un pašvaldības policijas, gan arī no Valsts robežsardzes un zemessargu rezervēm. Līdz 3. janvārim saistībā ar pārvietošanos komandantstundas laikā tika pārbaudītas 18 919 personas, 7468 reizes izteikti mutiski brīdinājumi, bet par komandantstundas neievērošanu bija uzsākti 2957 administratīvie procesi.[34]
2020. gada pēdējā dienā 31. decembrī pēc NVD datiem vislielākais stacionēto pacientu skaits bija RAKUS (kopā 292 pacienti; no viņiem 24 smagā stāvoklī), PSKUS (attiecīgi 125; 11), Daugavpils Reģionālajā slimnīcā (92; 9), vidēji liels Jēkabpils reģionālajā slimnīcā (42; 6), Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā (37; 4), Vidzemes slimnīcā (32; 3), bet vismazākais Rēzeknes slimnīcā (27; 1) un Liepājas Reģionālajā slimnīcā (14; 1).[35]
2021. gada 7. janvārī SPKC informēja, ka 2020. gadā ar koronavīrusu inficējās gandrīz 3200 veselības aprūpes darbinieku, no viņiem 2405 strādāja slimnīcās, bet ambulatorās iestādēs un NMPD inficējās 783 mediķi. Ar COVID-19 bija saslimuši 616 ārsti, 227 ārstu palīgi, 1020 medmāsas un 667 medmāsu palīgi, sanitāri un aprūpētāji.[36]
9. janvārī tapa zināmi NVD apkopotie dati par COVID-19 pacientu mirstību lielajās slimnīcās 2020. gadā. Vislielākais mirušo pacientu īpatsvars bija Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā (36,5%) un Vidzemes slimnīcā (31,4%), vidēji mirstības rādītāji bija RAKUS (17,3%), Rēzeknes slimnīcā (16,2%), Jēkabpils slimnīcā (15,2%), PSKUS (14,7%) un Daugavpils Reģionālajā slimnīcā (13,1%), bet zemākais mirušo īpatsvars bija Liepājas Reģionālajā slimnīcā (8,9%).[35]
2021. gada 2. februārī valdība nolēma ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6. aprīlim, tirdzniecības jomā pārejot uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredz stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, pakāpeniski atsakoties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem.
Slimības otrā viļņa laikā 2020. gada oktobrī Latvijā ieviesa infekcijas lokālo uzliesmojumu "pūļa testēšanu" ar siekalu paraugiem, kuru noņemšana nav tik apgrūtinoša kā no deguna. Šī testēšana notiek, no katra cilvēka paņemot divus paraugus, tad veselas grupas — vairāku desmitu vai pat 100 cilvēku — pirmos paraugus apvieno un pārbauda vīrusa klātbūtni šajā "kolektīvajā" siekalu paraugā. Ja to neatrod, tātad visa grupa ir vesela. Tikai tad, ja apvienotajā paraugā atklāj vīrusu, analizē otros paraugus — lai atrastu konkrētos inficētos. Šāda testēšanu vispirms izmēģināja Kuldīgā, kur atrada 27 inficētos, tad arī Daugavpilī.
Oktobrī Latvijā sāka lietot arī antigēnu testus, kuru rezultāts zināms 15-30 minūšu laikā. To trūkums ir mazāka jutība (ap 90%), tāpēc pozitīvie rezultāti ir gana precīzi, taču negatīvie var būt kļūdaini, un simptomātiskam pacientam jāveic PCR tests. Savukārt pārslimotu COVID-19 jau kopš vasaras varēja noteikt ar antivielu testiem.[37]
14. decembrī Valsts asinsdonoru centrs informēja, ka kopš augusta kopumā 160 donoriem atrastas COVID-19 antivielas, katru dienu atklāj vidēji 8 jaunus gadījumus.[38]
Savukārt RSU zinātnieku veiktajā apsekojumā 11,2% (453 no 4041 testētajiem) Latvijas iedzīvotāju atrastas antivielas pret SARS-CoV2. Visaugstākais pārslimojušo īpatsvars bija bērnu un jauniešu vecuma grupās: attiecīgi 19% (no 7 līdz 10 gadu vecumā), 15,5% (11—13), 9,4% (14—17), 12,2% (18—24).
Lielākais pārslimojušo īpatsvars bija Latgalē (23,4%), savukārt Zemgalē — 13,7%, Vidzemē — 11,7%, Pierīgā — 11,6%, Rīgā 8,4% un Kurzemē — 4,6%.[39]
2021. gada 9. martā kļuva zināms, ka no 16. līdz 23. februārim LBMC ap 20% savākto paraugu bija atrasts lipīgākais SARS-CoV2 (alfa) paveids, E. Gulbja laboratorijas paraugos šis vīrusa paveids bija atrasts vairāk nekā 15% saslimušo,[39] bet 22. martā arī atklāja arī Dienvidāfrikas SARS-CoV2 (beta) paveidu.
20. aprīlī LBMC ziņoja, ka Lielbritānijas paveids konstatēts jau 62% sekvenēto SARS-CoV2 vīrusa genomu paraugu, pie kam 3% sekvenēto jeb piecos saslimšanas gadījumos atklāta Dienvidāfrikas beta paveida vīrusa (B.1.351) E484K mutācija, kam esošās vakcīnas nav pietiekami efektīvas.[40]
7. maijā kļuva zināms, ka vīrusa (alfa) paveida īpatsvars testētajos paraugos sasniedza 91%,[41] 13. maijā kļuva zināms arī par Brazīlijas (gamma) paveida parādīšanos Latvijā.[42]
27. maijā SPKC informēja, ka Latvijā konstatēts arī Indijas SARS-CoV2 (delta) paveida (B.1.617) gadījums.[43]
29. jūnijā Nacionālā references laboratorija pavēstīja, ka 80% no nedēļas laikā sekvencētajiem vīrusu paraugiem bija konstatēts alfa variants, 15% gadījumos delta paveids, kā arī četri vīrusa Ēģiptes paveida gadījumi, divi gamma paveida gadījumi. Tika prognozēts, ka līdz augusta beigām 90% no visiem testu paraugiem būs delta paveids.[44]
6. jūlijā ziņoja, ka no nedēļā veiktajiem gandrīz 200 testu paraugiem vīrusa delta variants bija atklāts jau 29% gadījumu,[45] bet 14. jūlijā kļuva zināms, ka ka delta variants bija atrodams 54% sekvenēto vīrusu paraugos.[46]
26. jūlijā ievesto COVID-19 gadījumu īpatsvars Latvijā pieauga līdz 27%, visbiežāk saslimušie Latvijā bija ieradušies no Krievijas (59 gadījumi), Turcijas (31), Spānijas (30) un Lielbritānijas (27).[11]
2020. gada 1. decembrī Veselības ministrija informēja, ka Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis vienošanos par vakcīnu piegādi ar četriem vakcīnu ražotājiem — AstraZeneca, Johnson&Johnson (Janssen) (J&J), BioNTech/Pfizer un CureVac kuru piedāvātais vakcīnu apjoms varētu nodrošināt iespēju vakcinēties aptuveni vienam miljonam Latvijas iedzīvotāju. Gada nogalē vakcīnas sāka saņemt veselības aprūpes darbinieki, tad sociālās aprūpes centru klienti un darbinieki, vēlāk personas vecumā virs 60 gadiem, cilvēki ar hroniskām slimībām, operatīvo dienestu darbinieki un izglītības iestāžu darbinieki. Kopējās vakcīnu, piegādes, loģistikas un ievades izmaksas 2021. gadā prognozēja 26,7 miljonu eiro apmērā, kas tiks segtas no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem”.[47]
21. decembrī Veselības ministrija informēja, ka Latvija 26. decembrī saņems 9750 vakcīnu, 28. decembra rītā zāļu lieltirgotavas tās piegādās desmit Latvijas slimnīcu vakcinācijas kabinetiem, kas tajā pašā dienā sāks veselības aprūpes darbinieku vakcināciju.[48] Atbilstoši vakcinācijas plānam, 28. decembrī sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, 9. janvārī ģimenes ārstus, bet no 11. janvāra pārējos ārstniecības iestādēs strādājošos.
2021. gada 6. janvārī Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja arī ASV kompānijas "Moderna" izstrādāto vakcīnu, 12. janvārī Latvijā saņēma šīs vakcīnas pirmo kravu ar 1200 vakcīnām.
2021. gada 12. janvārī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka veidos īpašu biroju vakcinēšanas pret COVID-19 masveida nodrošināšanai. Viņš norādīja, ka, lai sasniegtu sabiedrībai drošu līmeni attiecībā uz vīrusa izplatību un atgrieztos pie normālas dzīves, kopumā ir nepieciešams vakcinēt aptuveni 1,5 miljonus Latvijas iedzīvotāju.[49]
21. janvārī Veselības ministrija informēja, ka valdība plāno no Vācijas ražotāja “CureVac” iegādāties 946 510 vakcīnu devas.[50]
21. janvārī NVD apkopotie dati liecināja, ka no pieejamajiem 31 425 vakcinācijas komplektiem pirmo vakcīnas devu pret COVID-19 bija saņēmis 16 541 ārsts un ārstniecības iestāžu darbinieks, bet abas imunitātei nepieciešamās devas bija saņēmuši tikai 2139 cilvēki. Līdz 21. janvārim vakcinācijas procesā bija izlietotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas un 1152 Moderna vakcīnas.[51]
5. februārī interneta vietnē Manavakcina.lv atvēra reģistrāciju vakcīnai pret COVID-19. Pirmajā dienā pieteicās vairāk nekā 21 000 cilvēku.[52]
NVD apstiprināja, ka 7. februārī saņems pirmās 7200 AstraZeneca vakcīnas, kas paredzētas sociālās aprūpes centru darbinieku vakcinācijai.[53]
5. martā NVD informēja, ka visaugstākā vakcinācijas aktivitāte bijusi Rīgā, bet viszemākā Latgalē.[54]
15. martā Imunizācijas valsts padome (IVP), SPKC, ZVA un Veselības inspekcija rekomendēja Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar AstraZeneca vakcīnu. Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska prognozēja, ka būs nepieciešama 1—2 nedēļas, lai izmeklētu līdz šim Eiropā konstatētos trombu veidošanās gadījumus pēc vakcinēšanas un noskaidrotu, vai AstraZeneca vakcīna ir droša. Arī Vācija, Dānija, Nīderlande, Itālija, Norvēģija, Francija, Bulgārija, Īrija, Islande apturēja vakcināciju ar šo vakcīnu uz laiku, kamēr notiek ziņoto trombembolijas gadījumu izvērtēšana. Tikmēr uzņēmums AstraZeneca izplatīja paziņojumu, ka “pēc visu par vairāk nekā 17 miljoniem Eiropas Savienībā (ES) un Apvienotajā Karalistē ar AstraZeneca vakcīnu vakcinētajiem cilvēkiem pieejamo datu pārskatīšanas nav iegūti pierādījumi tam, ka kādā pēc vecuma, dzimuma vai vakcīnas sērijas definētajā grupā vai kādā konkrētā valstī būtu palielināts plaušu embolijas, dziļo vēnu trombozes vai trombocitopēnijas risks”, līdz 8. martam starp vakcīnu saņēmušajiem cilvēkiem ES un Apvienotajā Karalistē ir bijuši 15 dziļo vēnu trombozes un 22 plaušu trombembolijas gadījumi.[55]
9. martā kļuva zināms, ka Latvijas Vakcinācijas birojs plāno izveidot divus liela mēroga vakcinācijas centrus Rīgā (Rīgas Nacionālajā sporta manēžā un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā) un deviņus citās lielākajās pilsētās (Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Cēsīs, Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī un Daugavpilī).
Mazākus vakcinācijas centrus nolēma izveidot astoņās citās pilsētās (Kuldīgā, Saldū, Tukumā, Bauskā, Siguldā, Aizkrauklē, Madonā un Gulbenē) un 12 Rīgas sabiedriskās ēkās (49. vidusskolā, Teikas vidusskolā, VEF Kultūras pilī, 19. vidusskolā, 89. vidusskolā, Puškina licejā, 31. vidusskolā, 88. vidusskolā, Zolitūdes ģimnāzijā, Klasiskajā ģimnāzijā, Iļģuciema vidusskolā un 47. vidusskolā).[56]
16. martā NVD apkopotā informācija liecināja, ka ar AstraZeneca vakcīnu Latvijā bija vakcinēti 52 504 cilvēki, tostarp 28 personas, kas saņēmušas abas šīs vakcīnas devas. Bija plānots, ka 17. martā Latvija varētu saņemt 15 412, 24. martā — 37 444, bet 31. martā — 40 912 AstraZeneca vakcīnas devas.[57]
3. aprīlī Rīgā darbu sāka trīs vakcinēšanas centri — Ķīpsalas hallē, centrā "Atta" un Rīgas Centrāltirgus Gastro paviljonā, kā arī vakcinācijas centri Valmieras Kultūras centrā, Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē, Daugavpils Latviešu kultūras centrā un Daugavpils Kultūras pilī, Jēkabpils Sporta centrā, Zemgales olimpiskajā centrā Jelgavā, Liepājas Olimpiskajā centrā un Jūrmalas Sporta skolā.[58]
Rinda pie COVID-19 vakcinācijas centra Rīgā 2021. gada 17. aprīlī.
16., 17. un 18. aprīlī Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs vakcinācijas centros bija iespēja vakcinēties ar Astra Zeneca vakcīnu ikvienam, kas to vēlas.[59]
27. aprīlī valdība vienojās, ka no 3. maija sāks visu iedzīvotāju vakcināciju bez prioritāro grupu dalījuma. Jebkuram iedzīvotājam no 16 gadu vecuma pavērās iespēja pieteikties interneta vietnē manavakcina.lv uz vakcinēšanos rindas kārtībā.[60]
1. jūnijā Veselības ministrija informēja, ka no 2. jūnija tiks sākta 12—15 gadus vecu pusaudžu vakcinācija ar "Pfizer/BioNTech" vakcīnu "Comirnaty".[61]
14. jūlijā valdība atbalstīja obligātu vakcināciju pret COVID-19 no 1. oktobra ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs. Savukārt citās nozarēs, ja darbinieks strādā saskarsmē ar klientiem vai ir nozīmīgs uzņēmuma darbībai, darba devējiem būs tiesības pēc 1. oktobra atlaist nepotētos darbiniekus, bet valsts institūcijās noteica pārejas periodu no 1. oktobra līdz 1. decembrim, kurā COVID-19 sertifikāta par vakcināciju vai izslimošanu vietā derēs arī paša apmaksāts negatīvs COVID-19 tests.[62]
Līdz 6. augustam Latvijā bija izlietotas 1 376 534 vakcīnas devas, tostarp 756 962 "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas devas, 293 907 "AstraZeneca" vakcīnas devas, 222 495 "Moderna" vakcīnas devas un 103 170 J&J vakcīnas devas. Vakcīnas pirmo devu bija saņēmuši 680 006 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 696 528 cilvēki (tikai 36,9 % no iedzīvotājiem).[12]
12 izplatītākie mīti par vakcīnām
2021. gada 27. februārī Latvijas Zāļu valsts aģentūra paziņojumā medijiem apkopoja un atspēkoja 12 Latvijā izplatītos mītus par reģistrēto vakcīnu pret Covid-19 drošumu, sastāvu un iedarbīgumu:[63]
viena gada laikā nevar izstrādāt vakcīnu;
vakcīnas nav drošas un izraisa dzīvībai bīstamas blakusparādības;
vakcīnām nav veikti klīniskie pētījumi ar cilvēkiem (trešajā fāzē);
viena uzņēmuma vakcīna ir labāka nekā otra uzņēmuma vakcīna;
vakcīnas nepasargā no jaunajiem koronavīrusa paveidiem;
nav zināms, cik ilgi vakcīna pasargā pret COVID-19;
vakcīnas neaizsargās, jo nevienai no tām nav apstiprināta 100% efektivitāte;
"AstraZeneca" vakcīna nedarbojas cilvēkiem no 65 gadu vecuma;
vakcīnas ir kaitīgas sievietēm, kuras plāno grūtniecību, gaida bērnu vai baro bērnu ar krūti;
vakcīnas satur embriju šūnas un mikročipus;
vakcīnas ir piemērotas bērniem;
nav pieejama uzticama informācija par vakcīnām.
Attieksme pret vakcināciju
Vēl pirms vakcīnu ievešanas Latvijā 2020. gada oktobrī pēc BENU Aptiekas Stresa termometra pasūtījuma interneta pētījumu kompānija GEMIUS aptaujāja 2779 respondentus par viņu gatavību vakcinēties. Tolaik pret COVID-19 vakcinēties bija gatavi 47% aptaujāto latviešu (20% — jā, 27% — drīzāk jā) un 43% krievvalodīgo (25% — jā, 18% — drīzāk jā) Latvijas iedzīvotāju. Savukārt izteikti noliedzošu atbildi COVID-19 vakcinēšanās sakarā sniedza 20% latviešu un 29% krievvalodīgo.[64]
2021. gada martā sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS tika veikta "Mana aptieka & "Apotheka"" Veselības indeksa aptauja, kurā piedalījās 1018 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem: 44% aptaujāto plānoja vakcinēties vai jau bija vakcinējušies, 42% aptaujāto paziņoja, ka neplāno vakcinēties, pie kam 20% bija pilnībā pārliecināti par savu izvēli nevakcinēties, kamēr 22% norādīja, ka drīzāk nevakcinēsies, 14% aptaujāto vēl nebija izlēmuši.
Biežāk pret vakcināciju bija noskaņoti iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni un ienākumiem, kā arī iedzīvotāji, kuri savu dzīvesveidu kopumā vērtēja kā neveselīgu. Sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši norādīja, ka jau ir vakcinējušās vai noteikti plāno to darīt. Tāpat vēlmi vakcinēties biežāk uzsvēra cilvēki, kas bija sasnieguši vismaz 55 gadu vecumu, cilvēki ar augstāko izglītību un rīdzinieki.[65]
2021. gada aprīlī pēc tirgus izpētes kompānijas "NielsenIQ" datiem 56% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 64 gadiem pauda pozitīvu viedokli par vakcināciju (13% aptaujāto bija vakcinēti, bet gatavi vakcinēties bija 43%). 21% aptaujāto, kas plāno vakcinēties, deva priekšroku "Comirnaty" vakcīnai, 17% "Moderna" vakcīnai, 15% "Johnson & Johnson" vakcīnai, 8% Latvijā nereģistrētajai "Sputnik" vakcīnai, bet 1% "AstraZeneca" vakcīnai.
28% aptaujāto neplānoja vakcinēties, pie kam lielākās skeptiķu grupas bija studenti un mājsaimnieces (44%), bezdarbnieki (39%) un strādnieki (38%). Turpretī Igaunijā vakcinācijas nepieciešamību kopumā atbalstīja 68%, bet Lietuvā 64% respondentu.[66]
Protestētāji
2020. gada 12. decembrī vairāki simti cilvēku Rīgā protestēja pret ierobežojumiem COVID-19 izplatības mazināšanai. Gan Daugavmalā, gan pie Brīvības pieminekļa, kur pulcējās krietni vairāk par atļautajiem 25 cilvēkiem. Liela daļa neievēroja divu metru distanci un nelietoja sejas maskas, ko bija apņēmušies nodrošināt rīkotāji. Protestētāju prasību loks bija plašs — no iebildēm pret vakcināciju līdz valdības nomaiņai.[67]
2021. gada 14. augustā pret valdības ierosināto likumprojektu, kas paredz obligātu COVID-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un izglītības jomās strādājošajiem, pie Brīvības pieminekļa protestēja ap 200 cilvēku, Doma laukumā — līdz 50 cilvēkiem. Līdzīgi piketi notika arī Limbažos, Talsos, Gulbenē un citās Latvijas pašvaldībās.[68]
18. augustā politiķis Aldis Gobzems organizēja demonstrāciju pie Rīgas pils,[69] un kopējais dalībnieku skaits protesta akcijā sasniedza dažus tūkstošus cilvēku.
18. septembrī arī partijas “Latvija pirmajā vietā” vadītājs Ainārs Šlesers sarīkoja demonstrāciju pret COVID-19 apkarošanas politiku, prasot valdībai atkāpties. Pēc policijas aplēsēm pasākumu apmeklēja vairāk nekā tūkstotis cilvēku.
[70]
Vakcinācijas sertifikātu viltošana
2021. gada augustā Valsts policija aizdomās par kukuļa došanu ārstam, kā arī vakcinācijas pret COVID-19 imitāciju, par to pieprasot un saņemot materiālu labumu, trīs kriminālprocesos aizturēja septiņas personas. COVID-19 sertifikāts par pirmās potes saņemšanu viltots vairākiem simtiem cilvēku, vienā kriminālprocesā ierosināta lieta par vairāk nekā 200 cilvēku fiktīvu vakcināciju. Aizturēto vidū bija divas medmāsas. Veselības ministrija paziņoja, ka tā nevarot 100% garantēt, ka šādi likumpārkāpumi vairs nekur nenotiek un kopā ar cilvēkiem, kam ir vakcinācijas sertifikāts, vienmēr varam justies pasargāti.[71]
19. oktobrī Rīgā Valsts policijas darbinieki aizdomās par vakcinācijas sertifikātu viltošanu aizturēja četras medicīnas iestādes darbinieces, no kurām viena bija ģimenes ārste. Saņemot 400 eiro kukuli, viņas automatizētajā datu apstrādes sistēmā ievadīja nepatiesus datus par it kā notikušiem vakcinācijas faktiem. Tobrīd visā Latvijā bija uzsākti gandrīz 20 kriminālprocesi saistībā ar iespējamu fiktīvu vakcināciju vai viltotiem sertifikātiem.[72]
25. oktobrī Tukuma slimnīcā pēc saslimšanas ar COVID-19 nomira 49 gadus veca skolotāja, kurai esot bijis kovidsertifikāts, taču smagās slimības gaitas dēļ ārstiem bija aizdomas, ka sertifikāts ir bijis viltots un paciente patiesībā nebija vakcinēta. 11. novembrī Saeima pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus, ar kuriem par viltota sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanu vai glabāšanu noteikta kriminālatbildība. Ar grozījumiem noteikts, ka par šādiem pārkāpumiem sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.[73]
11. decembrī kļuva zināms, ka Valsts policija saistībā ar fiktīvu COVID-19 vakcināciju un viltus sertifikātu tirgošanu aizturējusi aptuveni 20 medicīnas darbinieku, procesā bija NVD līgumu laušana ar divām ārstniecības personām.[74]
Inficēšanās trešais vilnis
2021. gada jūlija beigās sākās COVID-19 trešais vilnis, 27. augustā saslimstība pārsniedza 100/100 000, 8. septembrī 200/100 000, 17. septembrī 300/100 000, 26. septembrī 400/100 000, bet 1. oktobrī 500/100 000 robežu. Pēc SPKC datiem trešā viļņa laikā saslimstība nevakcinētajiem cilvēkiem bija vairāk nekā trīs reizes augstāka nekā vakcinētajiem:
Līdz 2021. gada 28. septembrim vienu vakcīnas pret COVID-19 devu Latvijā bija saņēmuši 910 311 cilvēki (48% no kopējā iedzīvotāju skaita), bet pilnībā vakcinēti bija 836 007 cilvēki (44%). Vecuma grupā virs 65 gadiem ar vienu devu bija vakcinēti vismaz 56%; bet vakcinācijas kursu pabeiguši 50%. Veselības nozares darbinieku vidū vismaz vienu devu bija saņēmuši 93%, bet vakcinācijas kursu pabeiguši 86%. Sociālo aprūpes centru klientu un darbinieku vidū aptvere ar vismaz vienu vakcīnas devu sasniedza 77 %, vakcinācijas kursu bija pabeiguši 68 %. Izglītības nozares darbinieku vidū aptvere ar vismaz vienu vakcīnas devu sasniedza 75 %, vakcinācijas kursu bija pabeiguši 73%.[75]
23. oktobrī kopējais ar COVID-19 saslimušo skaits Latvijā pārsniedza 200 000, bet kopējais mirušo skaits pārsniedza 3000.[76]
5. novembrī Eiropas Slimību un profilakses centra (ECDC) apkopotie dati liecināja, ka Latvijā kumulatīvās saslimstības līmenis beidza kāpt un samazinājās no 1757,3 līdz 1652,8 uz 100 000 iedzīvotājiem. Saslimstības ziņā pirmajā vietā pasaulē tobrīd bija Igaunija (1808,1/100 000), bet Lietuvā šis rādītājs samazinājās līdz 1397,2/100 000. Toties divu nedēļu mirstība Latvijā pacientiem ar diagnosticētu COVID-19 sasniedza 244,8 gadījumus uz vienu miljonu iedzīvotāju, kas bija augstākais mirstības līmenis ES un EEZ valstīs. Nākamajās vietās bija Bulgārija (242,7), Rumānija (230,3) un Horvātija, bet Igaunijā mirstība bija 82 gadījumi, bet Lietuvā – 78,4 gadījumi uz vienu miljonu iedzīvotāju.[14]
Vakcinācijas kampaņa
Sakarā ar epidemioloģiskās situācijas straujo pasliktināšanos Ministru kabinets 28. septembrī apstiprināja jaunu COVID-19 pārvaldības regulējumu, kas ar 15. novembri noteica pienākumu obligāti vakcinēties visiem izglītības darbiniekiem un izglītības iestādēs strādājošajiem, kā arī koledžās un augstskolās studējošajiem, visiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī aptieku darbiniekiem un sociālajā aprūpē strādājošajiem. Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvjiem līdz noteikumu spēkā stāšanās datumam uzdeva izstrādāt vadlīnijas, kas palīdzētu darba devējiem esošo likumu robežās rast risinājumu to personu nordarbināšanai, kas atsakās vakcinēties.
Pārejas periodā no 11. oktobra līdz 15. novembrim tiem veselības, sociālās aprūpes un izglītības iestāžu darbiniekiem, kas būs sākuši vakcināciju, tests darba vajadzībām tiks apmaksāts no valsts budžeta. Pārējās nodarbinātības jomās darbinieki veiks testus paši par saviem līdzekļiem vai vienojas ar darba devēju par citu risinājumu.
Ātros antigēnu testus atļāva veikt ne tikai laboratorijām, bet arī ārstniecības personām.
Nedrošajā jeb vidē iekštelpās, kur nav iespējams noskaidrot personas statusu, varēja sniegt vienīgi pamata pakalpojumus (tirdzniecības pakalpojumi, reliģiskās norises), tas pats attiecās uz sabiedrisko transportu.
Tāpat darba devējs varēja noteikt darbiniekiem vakcinācijas prasību, ja darbinieks strādā tiešā saskarsmē ar klientiem, tiešā saskarsmē ar citiem darbiniekiem, kā arī vakcinācijas fakts ir nepieciešams uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Privātās pulcēšanās iekštelpās drīkstēja tikties līdz 20, bet ārā — līdz 50 cilvēkiem.[77]
24. septembrī Imunizācijas valsts padome (IVP) rekomendēja balstvakcināciju ar "Comirnaty" (Pfizer vakcīnu) jeb vakcināciju ar papildu devu pret COVID-19 personām, kas vecākas par 65 gadiem. Tā ieteicama ne agrāk kā sešus mēnešus pēc otrās devas "Comirnaty" vai "Vaxzevria" (AstraZeneca vakcīnas) saņemšanas.
Tāpat balstvakcināciju rekomendēja sociālās aprūpes centru un pansionātu iemītniekiem neatkarīgi no pacienta vecuma.
IVP nerekomendēja balstvakcināciju veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem, jo veselības aprūpes sistēmas darbinieku vai citu profesionālo grupu balstvakcinācijai neesot zinātnisku un epidemioloģisku pamatotu datu. Tomēr veselības aprūpes sistēmā varot tikt pieļauta balstvakcinācijas devas saņemšana tiem darbiniekiem, kam ir ilgstoša saskarsme gan ar COVID-19 pacientiem, gan pacientiem, kas nav vakcinēti pret COVID-19, un līdz ar to ir augsts profesionālā un lokālā uzliesmojuma risks. Ņemot vērā, ka ārstniecības personas bija tā sabiedrības grupa, kurus vakcinēja kā pirmos, un ka noteiktas veselības aprūpes personas var tikt pakļautas ilgstošai ekspozīcijai ar SARS CoV-2 vīrusu, pastāvot lielāka iespējamība inficēties, kā rezultātā vienlaikus liels skaits veselības aprūpes personu nespēs veikt savus profesionālos pienākumus.[78]
2021. gada oktobrī avīzē "Bauskas Dzīve" parādījās sludinājums, kurā bija rakstīts, ka par labu pateicību skolotājas meklē Covid-19 pozitīvos, lai varētu saslimt. Sludinājuma autore žurnālistam paskaidroja, ka mums ar imunitāti visiem viss ir kārtībā. Es domāju, ka mums tā pārslimošana būs pavisam viegla. Katrā ziņā mēs nebaidāmies no pārslimošanas. Mēs baidāmies no nepierādītas vakcīnas, kas nav kārtīgi izpētīta. Mēs no tā baidāmies. Jo mēs nezinām, kas notiks pēc pieciem, desmit gadiem, kāda mutācija sāksies no tās vakcīnas.[79]
21. oktobrī Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs sniedza skaidrojumu, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas 8. aprīļa spriedumu, ka obligāta vakcinācija ierobežo indivīda tiesības uz privāto dzīvi, tomēr šāds ierobežojums ir pieļaujams, ja tas ir noteikts ar likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Izvēloties sabiedrības grupas, pret kurām varētu tikt attiecināts vakcinēšanās pienākums, to lokam ir jābūt skaidram un ir jāņem vērā arī vispārējie tiesību principi, piemēram, vienlīdzības princips – identificējot salīdzināmas grupas, nedrīkstētu būt patvaļīgs lēmums. Tāpēc arī vajadzētu būt skaidriem kritērijiem, kā un kādēļ kāda grupa izvēlēta.[80]
2. novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus MK noteikumos, kas paredzēja valsts, pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību darbiniekiem, kā arī tiem darbiniekiem, kuri strādā klātienē, prasību pienākumus veikt tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu attiecināt uz visu pandēmijas laiku. Līdz ar to pienākums vakcinēties darbiniekiem valsts un pašvaldību institūcijās, gan arī privātā sektorā, strādājot klātienē, tika pārnests no ārkārtējās situācijas rīkojuma uz Ministru kabineta noteikumiem.[81]
24. novembrī publicētie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecināja, ka līdz 17. novembrim vakcināciju pabeigušo cilvēku īpastvars Latvijā bija 57%, viszemākais vakcinēto īpasvars bija Latgales plānošanas reģionā (48%), Zemgalē tas bija 56%, Kurzemē 57%, Rīgā 59%, Pierīgā un Vidzemē – 60%.[82]
25. novembrī kļuva zināms, ka Latvijā vismaz vienu poti bija saņēmuši 1 262 153 cilvēki jeb 67,1% no visiem iedzīvotājiem, Lietuvā 1 858 952 cilvēki (66,8%), bet Igaunijā 824 451 (62%). Savukārt iedzīvotāju skaits, kas bija pabeiguši vakcināciju, Latvijā bija 1 161 868 (61,7%), Igaunijā 783 528 (58,9%), Lietuvā - 1 526 132 (54,8%). Tomēr augstākais balstvakcināciju saņēmušo īpatsvars bija Igaunijā 158 783 (11,9%), Lietuvā 243 071 (8,7%), bet Latvijā tikai 52 660 cilvēki (2,8%).[83]
Ārkārtējās situācijas izsludināšana
7. oktobrī Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēma medicīnas nozarē izsludināt ārkārtējo situāciju.
Ierobežoja plānveida stacionāro palīdzību, NMPD atbilstoši hospitalizācijas plānam pacientus nogādāja tuvākajā slimnīcā un prioritizēja izsaukumus.
Tāpat pacientus pēc akūtās palīdzības saņemšanas augstāka līmeņa slimnīcā tālākai ārstniecībai nogādāja uz zemāka līmeņa slimnīcām vai ārstēšanai mājās ģimenes ārsta uzraudzībā.[84]
8. oktobrī valdība nolēma, ka no 11. oktobra uz trim mēnešiem, līdz 11. janvārim, Latvijā būs ārkārtējā situācija, tās laikā klātienē strādā tikai tie, kuri nevar strādāt attālināti.
Valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem uzlika par pienākumu potēties pret COVID-19, vakcināciju uzsākot 10 dienu laikā, līdz 15. novembrim iegūstot COVID-19 vakcinācijas sertifikātam.
Pasākumus klātienē drīkst apmeklēt vienīgi maskās ar COVID-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu. Bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta pieejamas vienīgi pirmās nepieciešamības preces, pakalpojumi un sabiedriskais transports. Krogi, pasākumi, ēdināšanas iestādes strādāja no 6:00 līdz 21:00, bet kultūras pasākumi drīkstēja notikt līdz 23:00. Maskas izglītības iestādēs jālieto no sešu gadu vecuma.[85]
18. oktobrī SPKC informēja, ka Latvija ir pirmajā vietā pasaulē saslimstības ziņā. Publiskotie dati liecināja, ka nedēļas laikā atklāto COVID-19 gadījumu skaits pieaudzis par 48,8%, stacionāros ievietoto pacientu skaits par 56%, bet smagi slimo pacientu skaits palielinājies par 62,8%. No atklātajiem gadījumiem 15% bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, 65% inficēto bija saslimšanas simptomi. 79% no visiem saslimušajiem nebija vakcinēti vai vakcinācijas kursu vēl nebija pabeiguši.[86]
19. oktobrī Veselības ministrija paziņoja, ka līdz 16. oktobrim Latvijas slimnīcās ir ierīkotas 1126 gultas COVID-19 slimnieku ārstēšanai un iepazīstināja ar COVID-19 krīzes vadības scenāriju. Plānoja, ka līdz 26. oktobrim ar inficētajiem slimniekiem aizņemto gultasvietu skaits varētu sasniegt 1400-1600, tiks pārtraukta plānveida ārstēšana ne tikai valsts un pašvaldību, bet arī privātajās medicīnas iestādēs, palielināts COVID-19 gultu skaits PSKUS un RAKUS, mobilizēti rezidenti un prasīta ārvalstu palīdzība.
Ja līdz 1. novembrim ar inficētajiem slimniekiem aizņemto gultasvietu skaits sasniegtu 2200, plānota pacientu šķirošana stacionārajās aprūpes iestādēs, papildu gultasvietas plānots izveidot BKUS bijušajā Gaiļezera novietnē Juglas ielā 20, PSKUS jaunā korpusa ātrijā, kā arī iesaistītajās privātajās medicīnas iestādēs. Šajā etapā plānots saņemt medicīnas iekārtas no ārzemēm. Ja līdz 10. novembrim ar inficētajiem slimniekiem aizņemto gultasvietu skaits sasniegtu 3000, plānota pie slimnīcām plānots izvietot moduļa tipa ēkas COVID-19 pacientu ārstēšanai, papildus gultas atveramas sanatorijās un neizmantotās slimnīcu ēkās, šādā gadījumā paredzēta arī hospitāļa izveide sadarbībā ar NBS, plānota cilvēkresursu un iekārtu mobilizācija.[87]
Līdz 2022. gada 2. janvārim Latvijā 644 cilvēkiem bija reģistrēta inficēšanās ar SARS-CoV-2 omikrona paveidu. Sakarā ar šī ļoti lipīgā vīrusa paveida izplatīšanos 6. janvārī Ministru Kabinets ārkārtas situāciju pagarināja līdz 28. februārim.[88]
Slimnīcu sadarbības teritorijas
Ņemot vērā strauji pieaugušo pieprasījumu pēc stacionārajiem pakalpojumiem, 27. oktobrī Veselības ministrija apsprieda slimnīcu sadarbības tīklu veidošanu. Modelis paredz funkcionālo hierarhiju starp vadošo iestādi (klīniskās universitātes slimnīcas un reģionālās slimnīcas) un sadarbības iestādi (zemāka līmeņa vai specializētā ārstniecības iestāde, kas atrodas Vadošās iestādes sadarbības teritorijā). Paredzēts, ka vadošā iestāde koordinēs stacionārās veselības aprūpes organizēšanu tās sadarbības teritorijā.[89]
Otrā mājsēde
Lai samazinātu straujo COVID-19 saslimstības pieaugumu, 21. oktobrī Latvijas valdība no jauna ieviesa mājsēdi no 20:00 vakarā līdz 5:00 no rīta līdz 15. novembrim, kā arī pulcēšanās, sabiedrisko aktivitāšu, tirdzniecības pakalpojumu, mācību un citu klātienes norišu ierobežojumus:
klātienes tirdzniecības vietas strādā no 6:00 līdz 19:00, netiek sniegti pakalpojumi, kas nav vitāli svarīgi;
pulcēšanās atļauta vienīgi vienas mājsaimniecības ietvaros, atsevišķi dzīvojošos piederīgos drīkst apciemot vienīgi neinficēti radinieki;
pārtraukti piketi un sanāksmes;
skolēnu brīvlaiks pagarināts līdz 29. oktobrim, no 1. novembra klātienē mācās vienīgi 1.–3. klases, bērnudārzi pieejami ģimenēm, kuru locekļi nevar strādāt attālināti;
ēdināšanas iestādes ēdienu drīkst izsniegt tikai līdzņemšanai, drīkst strādāt ēdienu piegādātāji
kultūrvietas nestrādā, sporta pasākumi nenotiek, izņemot profesionālo sportu, dievnami vaļā individuāliem apmeklējumiem;
Mājsēdes laikā sabiedrībā plaši izskanēja atgadījums, kurā 30. oktobrī Gulbenes novadaGalgauskas pagastā kāds vīrietis mājsēdes uzraudzības pārbaudes laikā uzspridzināja savā automašīnā esošu gāzes balonu, ievainojot divus policistus. Vīrietis pēc tam centās nozagt likumsargu dienesta auto un ieroci, taču policisti viņu aizturēja. Viens no iespējamajiem motīviem, pēc aizturētā liecībām, ir attieksme pret pandēmiju un vakcināciju.[91][92]
Novembra sākumā valdība paziņoja, ka pēc 15. novembra aizvien spēkā paliks virkne ierobežojumu, tāpat pamatā visi pakalpojumi un pasākumi notiks tikai "zaļajā režīmā".[93]
Omikrona vilnis
2021. gada 5. decembrī E. Gulbja laboratorija konstatēja pirmos divus gadījumus, kad lidostā Rīga bija ieradušies ar SARS-CoV-2 omikrona paveidu inficējušies ieceļotāji.
21. decembrī veselības ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka Latvijā konstatēti jau 53 omikrona paveida gadījumi. Tādēļ balstvakcināciju atļāva visiem iedzīvotājiem trīs mēnešus pēc AsatraZeneca, Pfizer vai Moderna otrās vakcīnas devas saņemšanas un divus mēnešus pēc "Janssen" vakcīnas devas saņemšanas. No 24. decembra Latvijā no valstīm ar lielu šī paveida īpatsvaru (Apvienotā Karaliste, Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Beļģija, Īrija un Krievija) drīkstēja ieceļot vienīgi personas, uzrādot pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu RNS testu vai negatīvu pēdējo 48 stundu laikā veiktu antigēna testu.[94]
Līdz 2022. gada 2. janvārim Latvijā 644 cilvēkiem bija reģistrēta inficēšanās ar SARS-CoV-2 omikrona paveidu, līdz 4. janvārim bija konstatēti 917 šādi gadījumi, bet 5. janvārī to skaits pieauga līdz 1419 gadījumiem.
6. janvārī veselības ministrs Pavļuts paziņoja, ka omikrona strauja vietējā izplatība Latvijā ir sākusies, un pieauguma ātrums omikronam Latvijā atbilst prognozei par dubultošanos divu trīs dienu laikā.
Tolaik Veselības ministrijas aplēses liecināja, ka ātrs lēmums par stingrākiem pasākumiem būtu nepieciešams tad, ja inficēšanās būs vairāk nekā 3000 inficēto dienā, kā arī slimnīcās COVID-19 slimnieku skaits tuvotos 800 un inficēto skaits paralizētu kritiskās nozares.
Epidemiologs Ņikita Trojanskis prognozēja, ka omikrona vilnis Latvijā varētu turpināties vismaz līdz 2022. gada februāra beigām, pie kam februāra vidū iespējams ļoti liels slimnīcās esošo COVID-19 pacientu skaits (virs 1200–1300 cilvēkiem vienlaikus).[95]
6. janvārī ārkārtējās situācijas pārtraukšanu no 11. janvāra pārcēla uz 28. februāri.
Janvāra vidū notika būtisks saslimstības pieaugums, tomēr situācija slimnīcās bija stabila, tādēļ 8. februārī valdība nolēma atvieglot ierobežojumus skolās. Veselības ministrija ieteica no 1. marta samazināt drošības pasākumus.[96]
28. februārī Latvijā beidzās ārkārtējā situācija un no 1. marta veikalos vairs neprasīja COVID-19 sertifikātu, atvēra slēgtās nozares un atcēla darba laika ierobežojumus un atlika ieceri par COVID-19 sertifikāta derīguma termiņa ieviešanu.[97]
