Kākciema teritorija aizņem 351 ha un atrodas novada dienvidu daļā, kas robežojas ar Ogres novadu. Ciema centra apbūve veidojusies kā Oškalna kolhoza centrs 20. gadsimta 60., 70. un 80. gados.
Vēsture
Pirmā rakstiskā liecība par Kākciemu atrodama Rīgas ienākumu grāmatā no 1342. gada, kurā minēts, ka divi zemnieki no Kākciema ierīkojuši 30 jaunus biškokus un salabojuši vairākus vecos, no kuriem pusi medus vai bišu vaska ražas saņems pilsēta.
Zviedru Vidzemesarklu revīzijas dokumentos atrodami vairāki atpazīstami Kākciema māju un dzimtu vārdi — Iglem (mājvārds Igļumi), Kiwiten (mājvārds Ķīvītes), Rhunet (mājvārds Rūnieši, personvārds Rūns) un Straßden (mājvārds Strazdi). Krievijas Impērijas 1839. gada kartē iezīmēta Neukof (Jaunāmuiža), bet 1866. gada kartē — Svenči, Strazdi, Laukruņģi un Astītes.
Saimnieciskā darbība Kākciemā bija aktīva ne tikai zemkopībā, un ap 1916. gadu Kākciema teritoriju šķērsojušas divas šaursliežu dzelzceļa līnijas.[2]Pirmā pasaules kara laikā Kākciema apvidū risinājušās Kauja pie Mazās Juglas.
Kākciemā 1949. gadā nodibināja trīs kolhozus: "Rīts", "Brīvība" un "Oškalna" vārdā nosauktais. Martā dibināšanas sapulcē vairāk nekā 15 zemnieki uzrakstīja iesniegumu par stāšanos kolhozā. Pirmais to izdarīja ciema padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs Augusts Akmanis. Tika nodibināts kolhozs "Rīts". 1949. gada 6. aprīlī Kākciema "Laukķīvītes" 33 iedzīvotāji nodibināja kolhozu un vienojās to nosaukt Otomāra Oškalna vārdā. 1950. gada septembrī Oškalna vārdā nosauktajam lauksaimniecības artelim pievienoja lauksaimniecības arteli "Brīvība". Saimniecībā gadu no gada uzlabojās saimnieciskie rādītāji, cilvēku materiālie un sadzīves apstākļi. Kolhozs kļuva par vienu no spēcīgākajām saimniecībām Rīgas rajonā, un tika veidots kolhoza ciemats. Kākciema klubs nodots ekspluatācijā 1966. gadā. Ciemata centrā esošās dzīvojamās mājas "Ziedoņi" nodotas ekspluatācijā 1969. gadā, bet "Sarmas" — 1972. gadā.[3]
Grāmatu sērija “Kākciema stāsti”
Kākciemieši, 90 autoru kopskaitā, ir sarakstījuši 3 grāmatu sēriju “Kākciema stāsti”:
1. daļa — Dzīves mirkļi. Dažādo cilvēku dažādie stāsti, 2019.g.
2. daļa — Saknes. Kākciema dzimtās un skolā, 2020.g.
3. daļa — Laika liecinieki. Dzīves ritmi kopdarba 40 gados, 2021.g.
2020. gadi
2021. gadā Kākciemam kopā ar 11 citiem ciemiem un kopienām piešķirta atpazīstamības zīme “Viedais ciems”.[4] Kākciemā atrodas multifunkcionālais centrs, kurā notiek ciema sabiedriskā dzīve.[5] Ar Rīgu un Ropažiem Kākciemu saista autobusu maršruts Nr. 6831 (trīs reisi dienā 2022. gadā).[6]
