Pils bijusi četrstūra veida ar sienu garumu 87х56 m, to apņēma 20 m plats un 5 m dziļš aizsarggrāvis.
Vēsture
Vainižu muižas kungu māja (pēc 1920).
Arhibīskapa pils uzcelta pie Limbažu - Straupes lielceļa 14. gadsimtā netālu no līvu Vainižu pilskalna Braslas upes labajā krastā. Pirmoreiz rakstos pieminēta 1359. gadā, kad arhibīskaps Fromholds žēlojās Romas pāvestam, ka Livonijas ordenis ieņēmis septiņas arhibīskapa pilis un to novadus (Turaidu, Koknesi, Limbažus, Smilteni, Vainižus, Lielvārdi un Krustpili). Arhibīskapu un ordeņa savstarpējo cīņu laikā 1479. gadā, kad arhibīskaps Silvestrs Stodevešers noslēdza savienību ar Zviedrijas karali, pili ieņēma Livonijas ordenis.[1] 1530. gadā Vainižu pils minēta kā viena no arhibīskapa koadjutora Brandenburgas Vilhelma septiņām galda muižām (latīņu: mensa archiepiscopalis, vācu: thaffelghude). Vainiži bija arhibīskapa pils līdz 1555. gadam, kad Livonijas piļu sarakstā Vainižu pils tika atzīmēta kā sabrukusi (arx diruta).
Iespējams, ka 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā tā nodēvēta par Vainižu pilsnovada citadeli (latīņu: arx Ives, Ивез).
