Lugažu pils plāns no 1692. gada.Lugažu pilsmuižas skats no rietumiem 1801. gadā ar zemes valni agrākās pils vietā (no Broces kolekcijas).
Lugažu ordeņa pils (vācu: Schloß Lude) bija Livonijas ordeņa nocietinājums Lugažos pie robežas ar Tērbatas bīskapiju. Līdz mūsdienām saglabājies vienīgi zemes valnis bijušās pils austrumu pusē.
Vēsture
Lugažu ordeņa pils uzcelta pie Tērbatas bīskapijas robežas pie senā lielceļa, kas veda no Tērbatas uz Ērģemi. Tā atradās Ērģemes pilsnovadā, kas bija pakļauts Livonijas ordeņa mestriem.
Par pils celšanas gadu min 1334. gadu, bet dokumentos tā pieminēta 1431. gadā kā Lude vai Luhde. 1518. gadā to izlēņoja Johanam fon Pletenbergam (Johann von Plettenberg).
Livonijas kara laikā Lugažu ordeņa pils kļuva par robežnocietinājumu pret atkārtotiem krievu un tatāru karaspēka uzbrukumiem no Krievijas caristes ieņemtās Tērbatas bīskapijas teritorijas. 1560. gada 2. augustā pie Lugažu - Ērģemes ceļa notika Ērģemes kauja, kurā krita vai tika saņemta gūstā gandrīz visa Livonijas ordeņa vadība.
1562. gada oktobrī Sigismunds II Augusts Ērģemes pilsnovadu iznomāja Somijas hercogam Juhanam, 1575. gadā to ieņēma Livonijas ķēniņš Magnuss, bet 1578. gadā Polijas-Lietuvas karaspēks.
Poļu-zviedru kara laikā 1621. gadā Lugažu pili ieņēma zviedri, 1624. gadā karalis Gustavs II Ādolfs pili dāvāja Hansam Vrangelim, kura pēcnācējiem Lugažu pilsmuiža (Schloß Lude) Lugažu draudzes novadā piederēja līdz 1818. gadam. Viņi pili nav atjaunojuši un tās akmeņi izmantoti apkārtējo ēku celtniecībai.[1]
Apraksts
Lugažu ordeņa pils celta no laukakmeņiem pie aizdambēta strauta, kas padarīja pili grūtāk ieņemamu no rietumu puses. Mazāk aizsargātajā austrumu pusē bija uzbērts četrus metrus augsts aizsargvalnis.
Pilij bija taisnstūra forma ar diviem apaļiem torņiem pie ieejas.[2]
