Tukuma novads (2009—2021)

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam. Par esošo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Tukuma novads.

Tukuma novads (2009—2021)
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Tukums
Kopējā platība:[1]	1 195,2 km^2
• Sauszeme:	1 167,2 km^2
• Ūdens:	28,0 km^2
Iedzīvotāji (2021):[2]	27 614
Blīvums (2021):	23,7 iedz./km^2
Izveidots:	2009. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās vienības:	1 pilsēta un 10 pagasti[4] Degoles pagasts Džūkstes pagasts Irlavas pagasts Jaunsātu pagasts Lestenes pagasts Pūres pagasts Sēmes pagasts Slampes pagasts Tukuma pilsēta Tumes pagasts Zentenes pagasts
Mājaslapa:	www.tukums.lv
Tukuma novads Vikikrātuvē

Tukuma novads bija pašvaldība Zemgalē. Novads tika izveidots 2009. gadā, apvienojot bijušā Tukuma rajona Tukuma pilsētu un desmit pagastus. Novads robežojās ar Engures, Mērsraga, Kandavas, Jaunpils, Dobeles, Jelgavas un Babītes novadiem, kā arī Jūrmalas pilsētu. Novada administratīvais centrs bija Tukuma pilsēta.

2021. gadā Tukuma novadu apvienoja ar Engures, Jaunpils un Kandavas novadiem, izveidojot jaunu Tukuma novadu.

Daba

Tukuma novads izvietojies Latvijas rietumu daļā. Tā teritorijai nebija pieejas Rīgas līča piekrastei.

Reljefs

Tukuma novada reljefs ir daudzveidīgs, jo tas atrodas Austrumkursas augstienes, Ziemeļkursas augstienes, Viduslatvijas zemienes un Piejūras zemienes teritorijās. Visos šajos rajonos ir atšķirīgi reljefa veidošanās apstākļi. Tukuma novadā iesniedzas Tīreļu līdzenuma mala, kura virsa ir lēzeni viļņota. Tur veidojušās pārmitras teritorijas. Galvenokārt tie ir augstie purvi, piemēram, Lielais Ķemeru tīrelis. Novada dienvidaustrumu malā iesniedzas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenums. Lielu Tukuma novada teritoriju aizņem Austrumkursas augstienes dabas apvidi. Centrālajā un dienvidu daļā atrodas Spārnenes viļņotais līdzenums. Rietumos novadā iestiepjas Austrumkursas augstienes Saldus pauguraine. Tukuma novada vidusdaļā ziemeļrietumos iesniedzas Ziemeļkurzemes augstienes Vanemas (Talsu – Tukuma) pauguraine.

Derīgie izrakteņi

Tukuma novadā ir sastopams dolomīts, māls, saldūdens kaļķieži, smiltis un grants, kūdra un sapropelis.

Ūdeņi

Upes

Tukuma novada austrumu daļas upes pieder pie Lielupes baseina, rietumu daļas upes — pie Rīgas līča baseina, bet centrālo un rietumu teritoriju upes — pie Ventas baseina. Lielākās upes Tukuma novadā ir Abava, Vašleja, Lāčupīte un Slocene.

Ūdenstilpes

Novadā ir 31 ūdenstilpe, kas lielāka par 1 ha. Turklāt Tukuma novadā atrodas tikai 7 ezeri, kas lielāki par 20 ha. Lielākie no tiem ir Sēmes ezers, Seklis un Rideļu dzirnavezers. Arī daļa no Engures ezera atrodas Tukuma novadā.

Dabas aizsardzība

Kaives Senču ozols — lielākais dižkoks Baltijā

Tukuma novadā atrodas 1 nacionālais parks, 2 dabas liegumi, 1 dabas parks un 4 dabas pieminekļi.

Ķemeru nacionālais parks atrodas Džūkstes un Slampes pagastu teritorijā. Pārējā daļa no parka ir ārpus Tukuma novada teritorijas.

Dabas liegumi ir Riesta-Džūkstenes purvs, kas dibināts 1977. gadā Lestenes pagastā (platība – 347 ha) un Tumes meži, kas dibināts 2004. gadā, platība 68 ha, atrodas Tumes pagastā.

Dabas parks, kura daļa atrodas arī Tukuma novadā, ir Engures ezers. Tas dibināts 1998. gadā, platība 12 579 ha. Tukuma novadā tas atrodas Zentenes pagastā.

Tukuma novadā ir šādi dabas pieminekļi:

• dendroloģiskie stādījumi "Vāgnera dārzs" – atrodas valsts aizsardzībā no 1977. gada. Platība – 29 ha, atrodas Tumes pagastā;
• Tukuma Lauksargu dendroloģiskie stādījumi – 1977. gadā iekļauti dabas pieminekļu sarakstā;
• Jaunmoku aleja – atrodas Tumes pagastā. Platība – 1,7 ha;
• Vecmoku alejas – atrodas Tumes pagastā. Platība – 2,5 ha.

Tukuma novadā aug 94 dižkoki. Sēmes pagastā aug lielākais dižkoks Baltijā – Kaives Senču ozols. Tā apkārtmērs 1,3 m augstumā ir 10,14 m.

Vēsture

Tukuma novads tika izveidots 2009. gadā. Pirms tam tā bija daļa no Tukuma rajona. 2021. gadā pievienojot Engures, Jaunpils un Kandavas novadus, izveidoja jaunu Tukuma novadu, kas pēc robežām atbilst ar Tukuma rajonu.

Teritoriālais iedalījums

Tukuma novada administratīvais iedalījums

Tukuma novads administratīvi sīkāk dalījās vienā pilsētā un 10 pagastos.

Pilsēta	Platība (km²)	Iedzīvotāju skaits (01.01.2016.)	Blīvums (cilv./km^2)	Admin. centrs
Tukums	12,9	18 923	1466,9	—

Pagasts	Platība (km²)	Iedzīvotāju skaits (01.01.2016.)	Blīvums (cilv./km^2)	Admin. centrs
Degoles pagasts	67,4	685	10,2	Vienība
Džūkstes pagasts	184,4	1481	8,0	Džūkste
Irlavas pagasts	114,0	1502	13,2	Irlava
Jaunsātu pagasts	95,1	982	10,3	Abavnieki
Lestenes pagasts	83,9	662	7,9	Lestene
Pūres pagasts	102,2	1482	14,5	Pūre
Sēmes pagasts	145,4	1265	8,7	Sēme
Slampes pagasts	155,1	1970	12,7	Slampe
Tumes pagasts	111,8	1806	16,1	Tume
Zentenes pagasts	122,6	532	4,3	Zentene

Apdzīvotās vietas

Tukuma novadā bija viena pilsēta — Tukums. Pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datiem Tukuma novada teritorijā atradās 82 ciemi. Lielākie ciemi pēc iedzīvotāju skaita bija Slampe (856 cilvēki 2015. gadā), Pūre (637), Tume (590), Irlava (582), Sēme (437), Džūkste (433), Sāti (306), Pienava (277), Vienība (272), Zentene (267), Lancenieki (262), Lestene (246), Kaive (231) un Ozolnieki (213).

Ciemu skaits katrā pagastā bija šāds:

• Degoles pagastā atrodas 3 ciemi;
• Džūkstes pagastā atrodas 8 ciemi;
• Irlavas pagastā atrodas 8 ciemi;
• Jaunsātu pagastā atrodas 10 ciemi;
• Lestenes pagastā atrodas 4 ciemi;
• Pūres pagastā atrodas 13 ciemi;
• Sēmes pagastā atrodas 10 ciemi;
• Slampes pagastā atrodas 7 ciemi;
• Tumes pagastā atrodas 13 ciemi;
• Zentenes pagastā atrodas 6 ciemi.

Iedzīvotāji

Etniskais sastāvs

Tukuma novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[5]
Latvieši (25950)			84.0%
Krievi (2686)			8.7%
Baltkrievi (668)			2.2%
Ukraiņi (372)			1.2%
Cita tautība (1231)			4.0%

Pēc iedzīvotāju skaitu Tukuma novads ir trešais lielākais novads valstī.^{[nepieciešama atsauce]}

Pašvaldība

Tukuma novada domes ēka

2017. gada Tukuma novada domes vēlēšanās uzvarēja partija Tukuma pilsētai un novadam, kura ieguva 32,02% vēlētāju atbalstu. Bez šīs partijas domē tika ievēlēta Latvijas Zaļā partija, Partija "VIENOTĪBA", Latvijas Zemnieku savienība, No sirds Latvijai un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK".

Tautsaimniecība

Tukuma novadā lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma bija "Stiga RM".^[6] Nākamie lielākie uzņēmumi ir Vilomix Baltic (lauksaimniecības dzīvnieku barību ražošana), "Dekšņi" (mazumtirzniecības nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces), EMJ Metāls, CSK STEEL (metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana).^[6]

Izglītība

Tukuma novadā atrodas 3 vidusskolas, 8 pamatskolas, 1 sākumskola, 1 internātpamatskola, 8 pirmsskolas, 3 profesionālās ievirzes skolas.^[7]

Vidusskolas:

• Tukuma Raiņu ģimnāzija
• Tukuma 2. vidusskola
• Zemgales vidusskola

Pamatskolas

• Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskola
• Tukuma 2. pamatskola
• Tukuma 3. pamatskola
• Džūkstes pamatskola
• Irlavas pamatskola
• Pūres pamatskola
• Pūres pamatskola Jaunsātu filiāle
• Tumes pamatskola

Sākumskolas

• Sēmes sākumskola

Internātpamatskolas

• Tukuma novada internātpamatskola

Pirmsskolas:

• Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde Pepija
• Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde Karlsons
• Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde Pasaciņa
• Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde Vālodzīte
• Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde Lote
• Tukuma pirmsskolas Izglītības iestāde Taurenītis
• Pūre pirmsskolas Izglītības iestāde Zemenīte
• Slampes pirmsskolas Izglītības iestāde Pienenīte

Profesionālas ievirzes skolas:

• Tukuma Mūzikas skola
• Tukuma Mākslas skola
• Tukuma Sporta skola

Sports

Tukuma novadā populārākie sporta veidi bija futbols, florbols, basketbols, cīņas sports un vieglatlētika.

Futbola klubs "Tukums 2000" spēlē Latvijas pirmajā līgā (otra spēcīgākā līga Latvijā). Florbola klubs "Irlava/Avant" spēlē Latvijas pirmās līgas (otra spēcīgākā līga Latvijā) Rietumu grupā.

No Tukuma novada olimpiskajās spēlēs Latviju ir pārstāvējuši šķēpmetējs Dainis Kūla (1980), soļotājs Modris Liepiņš (1996, 2000, 2004), soļotāja Anita Liepiņa (1996, 2000, 2004), septiņcīņiece Līga Kļaviņa (2000), sprinteris Ronalds Arājs (2004), skrējēja Ieva Zunda (2004, 2008), kamaniņu braucējs Juris Eisaks (1984), riteņbraucējs Kaspars Ozers (1996).

Kultūra

Reliģija

Ievērojami novadnieki

• Kārlis fon Meks (1821—1876), uzņēmējs
• Kārlis Vilhelms Kupfers (1829—1902), anatoms
• Kārlis Bergs (1843—1902), zoologs
• Jānis Kade (1858—1923), skolotājs un mūziķis
• Jēkabs Klaviers (1865—1937), karavīrs
• Teodors Zeiferts (1865—1929), dzejnieks un literatūrkritiķis
• Ludis Bērziņš (1870—1965), mācītājs un folklorists
• Ernests Birznieks-Upītis (1871—1960), rakstnieks
• Gustavs Zemgals (1871—1939), otrais Latvijas Valsts prezidents
• Valters Sadovskis (1882—1956), politiķis
• Oskars Dankers (1883—1965), ģenerālis
• Ludvigs Sēja (1885—1962), diplomāts
• Jānis Straubergs (1886—1952), skolotājs un kultūrvēsturnieks
• Ernests Gulbis (1888—?), politiķis
• Ādolfs Bļodnieks (1889—1962), politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1933—1934)
• Kārlis Straubergs (1889—1962), folklorists un filologs
• Roberts Liepiņš (1890—1978), diplomāts
• Vija Artmane (1929—2008), aktrise
• Modris Liepiņš (1966), vieglatlēts
• Rihards Bargais (1969), dzejnieks

Ievērojamas vietas

Tukuma novadā ir daudz skaistu apskates objektu.

• Apskates objekti Tukumā: Tukuma mākslas muzejs, Tukuma muzeja audēju darbnīca, salmu darbnīca, Durbes pils un parks.
• Slampes pagastā var apskatīt - Lielā Ķemeru tīreļa taka, skatu tornis kas atrodas uz lielās Ķemeru tīreļa takas;
• Pūres pagastā atrodas Pūres šokolādes muzejs;
• Džūkstes pagastā ir Džukstes baznīca, kura pašlaik tiek restaurēta, savukārt Lanceniekos atrodas Pasaku muzejs;
• Lestenē ir Brāļu kapi, Lestenes baznīca un Lestenes maiznīca;
• Sēmes pagastā Kaivē atrodas Kaives Senču ozols

Atsauces

1. https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
2. https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
4. Tukuma novada pagasti^{[novecojusi saite]}
5. «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.01.2017. Skatīts: 13.01.2017.
6. «Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem». Lursoft statistika. Skatīts: 2018. gada 11. maijā.
7. «Tukuma novada izglītības iestādes». Tukuma izglītības pārvalde.

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne