Gaišā Sanmarīno Republika (itāļu: Serenissima Repubblica di San Marino) ir valstsDienvideiropā, kuru no visām pusēm ierobežo Itālija. Sanmarīno ir anklāvs. Tā atrodas starp diviem Itālijas reģioniem — starp Emīliju-Romanju un Marki. Netālu no valsts atrodas Itālijas pilsēta Rimini, kas atrodas Adrijas jūras krastā. Sanmarīno ir vecākā joprojām eksistējošā republika pasaulē.[2] Tradicionāli uzskata, ka tā dibināta 301. gada 3. septembrī.
Platības ziņā Sanmarīno ir trešā mazākā valsts Eiropā. Administratīvi sīkāk Sanmarīno dalās deviņās pašvaldībās. Valsts ienesīgākā saimniecības nozare ir tūrisms.
Etimoloģija
Saskaņā ar leģendu 301. gadā kristietis Marino, kurš bēdzis no imperatoraDiokletiāna vajāšanām, nodibināja no imperatora un pāvesta neatkarīgu reliģisku kopienu. Vēlāk no tās izveidojās republika, kas nosaukta viņa dzīves laikā kanonizētā dibinātāja vārdā, Sanmarīno (San Marino) — "Svētais Martins".[3]
Saskaņā ar leģendu, svētais Marins atstāja Rabas saluHorvātijā un kopā ar savu draugu Leo devās uz Rimini kā brīvmūrnieki. Kristīgās pārliecības dēļ viņš tika smagi vajāts un bēga netālu no Titāno kalna, kur uzcēla nelielu baznīcu un nodibināja moderno Sanmarīno pilsētu un valsti. Pilsētas un valsts oficiālais dibināšanas datums ir 301. gada 3. septembris.
Līdz 5. gadsimta vidum izveidojās neliela kopiena, kurai, pateicoties vietas nepieejamībai un tās nabadzībai, izdevās saglabāt mūsdienu Sanmarīno Republikas teritorijas neatkarību. 1631. gadā Romas pāvests atzina Sanmarīno neatkarību.
Itālijas apvienošanās sākumposmā 19. gadsimtā Sanmarīno kalpoja kā galamērķis bēgļiem, kas tika izraidīti viņu centienos apvienot Itāliju. Tādējādi Džuzepe Garibaldi pieņēma Sanmarīno vēlmi nebūt daļai no vienotās Itālijas. Arī Napoleons Bonaparts atteicās uzņemt Sanmarīno un uz jautājumu, kāpēc viņš neieņēma Sanmarīno, atbildēja: "Kāpēc?" Jo tas ir republikas paraugs.
Otrā pasaules kara laikā Sanmarīno pieteica karu Lielbritānijai.[5] Vēlāk, kad Itālija aplenca Sanmarīno, Sanmarīno pasludināja neitralitāti, bet 1944. gada 21. septembrī Sanmarīno pieteica karu Vācijai.[6]
Līdz 1968. gadam, kad Nauru pasludināja neatkarību, Sanmarīno bija mazākā republika pasaulē.
Lielākā pilsēta Sanmarīno ir Doganas pilsēta, kas nav atsevišķa pašvaldība, bet pieder Serravalle pašvaldībai. Katrai pašvaldībai ir galvaspilsēta, ko vietējie sauc par "kapoluogo" (capoluogo).
Iedzīvotāji
Sanmarīno bazilika (pa kreisi) un Svētā Pētera baznīca (pa labi) Sanmarīno.
Valsts iedzīvotāju skaits ir 34 159 cilvēki (2022. gada jūnijs).[7]
Vairāk nekā 16% valsts iedzīvotāju ir jaunāki par 15 gadiem, 67% — no 15 līdz 64 gadiem. Republikas iedzīvotāju vidējais vecums ir 39,6 gadi. Iedzīvotāju skaita pieaugums 2003. gadā bija gandrīz par 1,4%, dzimstība — 10,49 uz 1000 cilvēkiem, mirstība — 7,86 uz 1000 cilvēkiem, zīdaiņu mirstība — 5,97 uz 1000 jaundzimušajiem. Vidējais paredzamais dzīves ilgums ir 81,43 gadi.
Sanmarīno ir vairāk nekā 30 apdzīvotās vietas. Lielākā apdzīvotā vieta ir Serravalle (10 773 iedzīvotāji).[9] Visās pārējās apdzīvotās vietās iedzīvotāju skaits nepārsniedz 5000 cilvēku.
Lai gan Sanmarīno nav ES dalībvalsts , tā kā savu valūtu izmanto eiro un tai ir tiesības uz eiro monētām izvietot savus valsts simbolus. Pirms eiro ieviešanas valstī tika izmantota Sanmarīno lira kopā ar Itālijas liru.
Apmēram 50% no Sanmarīno attīstības ir balstīta uz tūrismu. Sanmarīno ir daudz ārvalstu tūristu apmeklējumu, tāpēc tikai 1997. gadā valsti apmeklēja vairāk nekā 3,3 miljoni tūristu. Citas galvenās ekonomikas nozares ir banku darbība un keramika. Galvenie lauksaimniecības produkti ir vīns un siers.
Sanmarīno pastmarkas tiek izmantotas un derīgas tikai valstī. Pēc dzīves līmeņa Sanmarīno atrodas vienā līmenī ar Itāliju.
Sanmarīno ir vieni no mazākajiem bruņotiem spēkiem pasaulē. Valsts aizsardzība pret ārējiem agresoriem ir Itālijas armijas atbildība. Sanmarīno militārpersonām ir uzdots veikt ceremoniālos pienākumus, patrulēt uz robežas, apsargāt valdības iekārtas un palīdzēt policijai izmeklēt lielus noziegumus.
Sanmarīno, tāpat kā Itālijā, populārākais sporta veids ir futbols, lai gan tās futbola izlase allaž starptautiskajā arēnā tiek uzskatīta par "pastarīti". Arī futbola klubi UEFA Čempionu līgas sacensības sāk ar kvalifikācijas 1. kārtu, ar kuru parasti to dalība arī apstājas. Visbiežāk par Sanmarīno čempioniem ir kļuvis futbola klubs S.P. Tre Fiori. Futbola klubs San Marino Calcio ar īpašu atļauju piedalījās Itālijas futbola čempionātos.
.svg)
.svg){kind=small}
