STS-133 bija Space ShuttleDiscovery ekspedīcija uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS). Stacijas lidojumu programmā šī misija apzīmēta kā ISS-ULF5.
Starts notika 2011. gada 24. februārī, nolaišanās — 2011. gada 9. martā. Šis bija pēdējais Discovery lidojums.
STS-133 misijas uzdevums bija stacijā nogādāt hermētisko moduli Leonardo un kravas platformu Express Logistics Carrier 4. Veiktas divas iziešanas kosmosā.
Apkalpe
Kosmoplāna Discovery apkalpe augšupceļā un lejupceļā:
Sākotnēji STS-133 apkalpē bija iekļauts Timotijs Kopra (Timothy L. Kopra). 2011. gada 15. janvārī T. Kopra ieguva traumu, braucot ar velosipēdu. Viņš bija lauzis gūžu.[1] Tā kā pēdējās Space Shuttle misijās netika gatavotas dublieru apkalpes, tad vajadzēja atrast astronautu, kas varētu pildīt Kopras uzdevumus, kuros ietilpa vairākas iziešanas kosmosā. 19. februārī NASA paziņoja, ka Timotiju Kopru nomainīs Stīvens Bouens, kurš veicis divus kosmiskos lidojumus, pēdējo no tiem — iepriekšējā Space Shuttle misijā STS-132. Kopram bija vēl teorētiska iespēja atgriezties apkalpē, ja misijas starts tiktu atlikts uz vēl vēlāku laiku un trauma būtu sadziedēta.[2][3]
Derīgā krava
Discovery kravu izvietojums
Discovery kravas telpā atradās Pastāvīgais daudzuzdevumu modulis (PMM) Leonardo, kas bija veicis septiņus kravu nogādes lidojumus uz SKS kā Daudzuzdevumu loģistikas modulis. Pirms šā, astotā lidojumā tas tika pārbūvēts, lai varētu ilgstoši atrasties kosmosa stacijā. STS-133 misijas laikā to pievienoja Unity modulim un, atšķirībā no iepriekšējām reizēm, uz zemi atpakaļ vairs netika vests.
Otrs lielākais komponents bija nehermētiskā platforma ExPRESS Logistics Carrier 4. Uz tās atradāss vairākas SKS darbībai nepieciešamas rezerves daļas. ELC vienu pusi aizņem Heat Rejection System Radiator (HRSR) Flight Support Equipment (FSE). Vēl bija uzstādīti: ExPRESS Pallet Controller Avionics 4 (ExPCA #4), Flex Hose Rotary Coupler (FHRC), Cargo Transportation Container-4 (CTC-4)
2009. gada 18. septembrī NASA apstiprināja STS-133 apkalpi. Discovery lidojums bija paredzēts 2010. gada 16. septembrī.
2010. gada 1. jūlijā STS-133 starts tika pārcelts uz 1. novembri. Tas bija saistīts ar to, ka vajadzēja papildu laiku pēdējo divu Space Shuttle derīgo kravu sagatavošanai.
21. septembrī Discovery tika izvests uz starta laukumu.
14. oktobrī inženieri starta laukumā atklāja nelielu sūci Discovery orbitālās manevrēšanas sistēmas dzinēju barošanas degvielas vadā. Pa šo līniju tiek pārsūknēts monometilhidrazīns (MMH), kas ir toksiska viela.[4] Sākotnējie mēģinājumi novērst noplūdi neizdevās. 23. oktobrī izdevās atrisināt problēmu. Vispirms tika iztukšoti cauruļvadi, demontēti blīvslēgi un nomainītas blīves. Pēc samontēšanas un degvielas iepildīšanas noplūde vairs netika konstatēta.[5]
29. oktobrī orbitālās manevrēšanas labās puses sistēmā tika atklāta hēlija noplūde. Lai to novērstu, bija nepieciešama diennakts, un starts tika pārcelts uz 2. novembri. 30. oktobrī tika nolemts startu pārcelt uz 3. novembri, lai tehniķiem dotu papildu laiku sistēmas remontam. 31. oktobrī veiksmīgi tika pabeigts hēlija padeves sistēmas remonts un testēšana. Pulksten 18 UTC tika sākta priekšstarta atskaite.
1. novembrī kosmoplāna galvenā dzinēja Nr. 3 rezerves datorā tika atklātas kļūmes. 2. novembrī tika apstādināta priekšstarta atskaite, un starts pārcelts uz 4. novembri. Tā kā problēmas ar datoru vairs neatkārtojās, tika nolemts to nemainīt.
4. novembrī slikto laikapstākļu (zemu mākoņu un lietus) dēļ palaišanu pārcēla uz 5. novembri. 5. novembrī, degvielas uzpildes laikā tika atklāta šķidrā ūdeņraža noplūde vietā, kur degvielas vads pievienots pie ārējās degvielas tvertnes. Tā kā sūces novēršanai nepieciešamas 48 stundas, tad nākamā starta iespēja varētu būt 8. novembrī. Pēc tam, kad degvielas tvertne tika izsūknēta, tika atklāta plaisa ārējās degvielas tvertnes siltumizolācijas pārklājumā. Tā kā šo problēmu novērst neizdotos līdz 7. novembrim, starts tika pārcelts uz vismaz 30. novembri, kad atvērtos nākamais starta logs.
Plaisas ārējās degvielas tvertnes strukturālajās ribās
Pēc šķidrā ūdeņraža pievades ventiļa izjaukšanas atklājās, ka blīve ir bijusi nevienmērīgi piespiesta. Visticamāk, ka tas ir bijis par iemeslu ūdeņraža noplūdei. 12. novembrī tika sākta jauna ventiļa uzstādīšana. Tikmēr siltumizolācijas pārklājuma plaisas vietā tika noņemtas putas, zem kurām atklājās 23 cm garas plaisas ārējās degvielas tvertnes metāla strukturālajā ribā. Šādas plaisas ir bijušas jau agrāk, un tās iespējams novērst starta laukumā.[6] 12. novembrī tika atklātas plaisas vēl uz divām blakusribām.
18. novembrī tika paziņots, ka starts notiks 3. decembrī, lai paspētu saremontēt ārējo degvielas tvertni un notestētu saremontēto degvielas padeves sistēmu. Degvielas tvertnes ribas tika pastiprinātas ar papildu metāla joslām un uz tām tika uzpūstas siltumizolācijas putas. Remonts pabeigts 23. novembrī. 24. novembrī tika nolemts startu pārcelt uz 17. decembri. Tā kā kosmoplāna datorsistēmās nav paredzēta gadu maiņa, tad tas nevarētu startēt vēlāk par 20. decembri. 3. decembrī tika nolemts palaišanu veikt ne ātrāk par 2011. gada 3. februāri, lai inženieriem dotu laiku noskaidrot degvielas tvertnes stiprinājumu plaisu īsto cēloni un kādas modifikācijas būtu nepieciešamas, lai to novērstu.
17. decembrī tika veikta ārējās tvertnes testa uzpildīšana, kas ilga 3 stundas. Netika novērots nekādu noplūžu. Pēc tam šķidro ūdeņradi un skābekli iztukšoja no tvertnes.
22. decembrī Discovery tika pārvests no starta laukuma uz montāžas ēku. Tur tika veiktas ārējās degvielas tvertnes pastiprinājumu pārbaudes ar rentgena aparatūru. 30. decembrī tika atklātas četras jaunas nelielas plaisas trijām strukturālajām ribām. Inženieri uzlika 39 ribām papildu metāla profilus.
2011. gada 6. janvārī tika nolemts Discovery startu pārcelt uz februāra beigām, lai dotu papildu laiku remonta pabeigšanai. 10. janvārī tika nolemts arī atlikušajām 69 ribām uzlikt papildstiprinājumus.[7] 11. janvārī NASA ar ESA un Roskosmos vienojās par transportkuģa ATV-2 Johannes Kepler saslēgšanās ar SKS datumu pārcelt no 26. uz 23. februāri. Līdz ar to Discovery starts iespējams 24. februārī. 28. janvārī tika pabeigts ārējās degvielas tvertnes remonts.
Naktī no 31. janvāra uz 1. februāri Discovery tika pārvests uz starta laukumu. 9. februārī kādam tehniķim, strādājot pie ārējās degvielas tvertnes, nokrita instruments. Pēc tam iespējamās kritiena vietas tika izpētītas un atklāts tikai neliels bojājums ārējās degvielas tvertne siltumizolācijas pārklājumā, kuram nav nepieciešams remonts.[8]
Lidojuma gaita
Preses pārstāvji novero Discovery startu
1. diena, pacelšanās
24. februāris 21:53 — 25. februāris 03:50 UTC
Discovery startēja 2010. gada 24. februārī 21:53:24 UTC no Kenedija kosmosa centra starta kompleksa 39A. Pēc ieiešanas orbītā tika atvērta kosmoplāna kravas telpa un izvērsta Ku joslas antena. Starta laikā tika fiksēti vairāki atlūzuši ārējās degvielas tvertnes izolācijas gabali, no kuriem vismaz viens trāpīja pa kosmoplāna apakšu.
2. diena
25. februāris 11:53 — 26. februāris 03:53 UTC
Tika veikti Discovery orbitālie manevri, lai tuvotos stacijai. Tika veikta kosmoplāna karstumaizsardzības plāksnīšu inspekcija ar manipulatoram pievienotā stieņa sensoriem.
3. diena, saslēgšanās
26. februāris 11:53 — 27. februāris 03:53 UTC
19:14 UTC Discovery saslēdzās ar SKS pie Harmony moduļa adaptera PMA-2. Pirmoreiz pie stacijas bija pievienoti visu SKS projektā iesaistīto kosmosa kuģu tipi: Space Shuttle (ASV), divi Sojuz un Progress (Krievija), ATV (Eiropa) un HTV (Japāna). 20:40 stacijas komplekss tika pagriezts tā, lai komoplāns atrastos aizmugurē, attiecībā pret kurstības virzienu. 21:16 UTC tika atvērtas lūkas starp Discovery un staciju.
Pēc satikšanās ceremonijas un drošības instrukcijām apkalpe ķērās pie plānotajiem darbiem.
Bouens un Drū uz Quest slūžu kameru pārnersa aprīkojumu, kas būs nepieciešams iziešanās kosmosā.
23:10 UTC ar stacijas manupulatoru, kurru vadīja Berets un Stota, satvēra transportplatformu ELC-4, kura atradās kosmoplāna kravas telpā. 00:08 platformu pārņēma Space Shuttle manipulators, kuru vadīja Bo un Drū. Pēc tam stacijas manipulatoru pārvietoja pa fermas konstrukciju un 02:05 UTC ar to atkal satvēra platformu. 03:17 UTC ELC-4 tika uzstādīta paredzētajā vietā pie S3 segmenta.
Kosmoplāna karstumaizsardzības plarklājuma uzņemto attēlu analīze rādīja, ka tas nav cietis, un papildu detalizētākas pārbaudes nav nepieciešamas.
4. diena
27. februāris 11:53 — 28. februāris 03:53 UTC
Astronauti pārnesa mantas no Discovery uz staciju. No kosmoplāna kravas telpas tika izņemts manipulatora sensoru pagarinātājstieni, lai tas netraucētu, kad tiks izcelts modulis Leonardo. Apvienotā apkalpe piedalījās sakaru seansos ar vairākiem medijiem. Drū un Bouens gatavojās nākamās dienas iziešanai.
5. diena, 1. iziešana kosmosā
28. februāris 11:23 — 1. marts 02:53 UTC
28. februārī notika misijas pirmā iziešana kosmosā, kuru veica Stīvens Bouens un Elvins Drū. Tā sākās 15:46 UTC. Vispirms viņi devās uz Unity moduļa apakšējo pielsēgvietu, kur pievienoja 3 m garuma elektrobarošanas kabeli, ar kuru savienos Tranquility moduli. 16:39 šis uzdevums tika pabeigts.
Bouens pēc tam pārvietojās uz stacijas manipulatoru, kur piestiprināja savas kājas. Drū savukārt devās uz mobilo transportieri, kur paņēma nepieciešamos instrumentus. Bouenu ar manipulatoru, kuru vadīja Skots Kelijs un Maikls Berets, pārvietoja uz mobilo transportieri. 17:39 pārtrūka sakari no Cupola moduļa ar manipulatoru. Kelijam un Beretam nācās pāriet uz Destiny moduli un izmantot citu manipulatora pulti. 18:07 Bouens, vēl joprojām uz manipulatora, satvēra dzesēšanas sistēmas bojāto 360 kg sūkni. Tad tos pārvietoja uz kravas platformu External Stowage Platform 2, kur jau gaidīja Drū. 18:50 astronauti sūkni bija piestiprinājuši pie platformas. Tad tam pievienoja ventili un elektrokabeļus. Šis uzdevums tika pabeigts 19:41.
20:15 viņi pārvietojās uz S3 segmentu, kur citā pozīcijā nostiprināja kameru, lai tās skata laukā būtu pirms pāris dienām uzstādītā ELC-4. Pēc tam viņi uzstādīja virzītājus manipulatora transportiera sistēmai, lai tā pa fermu varētu aizvirzīties tālāk. Šie virzītāji agrāk tika noņemti, kad astronauti veica darbus pie saules bateriju pagriešanas mehānisma Solar Alpha Rotary Joint (SARJ).
21:45 kosmonauti devās uz slūžu kameru. Tur Drū atvēra īpašu cilindru un "piepildīja" ar vakuumu Japānas izglītojošam eksperimentam. 22:03 viņi iegāja slūžu kamerā. Iziešana beidzās 22:20 UTC.
Lidojuma vadītāji paziņoja, ka misijas ilgums pagarināts par vienu dienu. Tādējādi atvienošanās notiks 6. martā, bet nolaišanās — 8. martā. Papildu dienā apkalpe palīdzēs SKS apkalpei izkraut Leonardo moduli.
6. diena
1. marts 10:53 — 2. marts 02:23 UTC
Notika kravas moduļa Leonardo pārvietošanas operācija. Ar stacijas manipulatoru, kuru vadīja N. Stota un M. Berets, 13:26 UTC tika satverts modulis. 13:46 Leonardo sāka izcelt no Discovery kravas telpas un tas tika pārvietots uz Unity moduļa apakšējo pieslēgvietu. 15:05 Leonardo bija pievienots. Pēr hermētiskuma pārbaudēm jaunā moduļa lūka tika atvērta 23:17 un pirmais tajā iegāja stacijas komandieris Skots Kelijs.
Stīvens Bouens un Elvins Drū pa to laiku darbojās ar skafandru un iekārtu pārbaudēm, kas būs nepieciešamas nākamajā dienā.
7. diena, 2. iziešana kosmosā
2. marts 10:23 — 3. marts 01:53 UTC
Sākotnēji iziešana kosmosā bija plānots sākt 15:18, kurā atkal piedalītos Bouens un Drū. Skafandru uzvilkšanas laikā Bouens atklāja noplūdi. Lai to atrastu un novērstu, pagāja pusstunda. Iziešana sākās 15:42 UTC. Pirmais uzdevums bija izlaist amonjaka atliekas no dzesēšanas sistēmas. Drū devās uz dzesēšanas sistēmas sūkni, kurš atrodas pie slūžu kameras Quest. 16:20 Drū atvēra ventili pie sūkņa un izlaida aptuveni 18 kg amonjaka.
Bouens pa to laiku piestiprināja savas kājas pie manipulatoru un tika pārvietots uz Columbus moduli. 17:04 viņš no moduļa noņēma eksperimentu konteineru. Turot to rokās, viņu pārvietoja uz kosmoplānpu. 17:30 eksperimentu konteiners tika piestiprināts kosmoplāna kravas telpā. Pēc tam Bouenu pārvietoja pie DEXTRE manipulatora, kur viņš tam uzstādīja otru kameru un aizsarglēcas. Vēl viņš aizsarglēcas uzlika arī kamerai uz stacijas manipulatora elkoņa. Šos darbus viņš pabeidza 20:32.
17:40 Drū devās uz S3 segmentu, kur noņēma siltumaizsardzības pārklāju no transportplatformas. Tad viņš devās uz S1 segmentu un pārbaudīja kameras stāvokli, kuru viņi uzstādīja pirmajā iziešanā. 18:37 Drū atgriezās pie slūžu kameras un papildināja skābekļa krājumus. Tad viņš devās uz P1 segmentu, kur uzstādīja papildapgaismojumu, ko pabeidza 19:29. Drū pārvietojās uz Tranquility moduli, kur noņēma izolācijas pārpalikumus ap ventiļiem. 21:03 Drū skafandra ķiverei izdzisa gaisma. Bouens pietuvojās viņa, lai apgaismojumu atjaunotu, bet tas neizdevās. 20:17 Drū devās uz slūžu kameru. Bouens savāca instrumentus un 21:42 arī devās uz Quest. Iziešana beidzās 21:56 UTC.
Pa to laiku pārējā apkalpe turpināja iekārtot Leonardo moduli.
8. diena
3. marts 09:53 — 4. marts 01:23 UTC
Apkalpe veica darbus jaunajā kravas modulī: izpakoja atvestās iekārtas. Visas nevajadzīgās lietas viņi pārnesa uz kravas kuģi Kounotori 2. Notika vairāki sakaru seansi ar masu medijiem, darbdienas beigās arī ar ASV prezidentu Baraku Obamu.
14:04 UTC ar Discovery dzinējiem tika pacelta stacijas orbīta.
Lidojuma vadītāji pieņēma lēmumu misijas ilgumu pagarināt vēl par vienu dienu. Pēc šī plāna kosmoplāns būtu jāatvienojas no SKS 7. martā, bet 9. martā veiktu nolaišanos.
9. diena
4. marts 09:23 — 5. marts 00:53 UTC
Astronauti turpināja iekārtot un izkraut Leonardo. Daži apkalpes locekļi nodarbojās ar stacijas gaisa attīrīšanas un skābekļa ģeneratora sistēmu remontu.
10. diena
5. marts 08:23 — 6. marts 00:23 UTC
Apkalpe pabeidza izkraut un iekārtot kravas moduli. Tāpat arī tika pabeigts stacijas sistēmu remonts.
11. diena
6. marts 08:23 — 7. marts 00:23 UTC
Tika pabeigta iekārtu un materiālu pārnešana uz staciju (920 kg) un no stacijas uz Discovery (1180 kg). Uz kosmoplānu tika pārnesti 113 kg bioloģisko eksperimentu materiālu.
Dienas otrajā daļā apkalpei bija atpūtas laiks.
19:38 UTC Discovery un stacijas apkalpes atvadījās Harmony modulī. 21:11 tika aizvērtas lūkas starp staciju un kosmoplānu.
12. diena, atvienošanās
7. marts 08:23 — 8. marts 00:23 UTC
Pulkstens 11 stacijas komplekss kopā ar Discovery tika pagriezts par 180° sākotnējā stāvoklī. Kosmoplāna atvienošanās notika 12:00 UTC. Kopējais stacijas sastāvā pavadītais laiks bija 8 dienas 16 stundas 46 minūtes. Tika veikts tradicionālais stacijas aplidojums. 13:09 Discovery sāka attālināties no SKS.
no 16:54 līdz 20:39 UTC notika kosmoplāna karstumizolācijas pārklājuma apsekošana ar manipulatoram piestiprinātu pagarinātājstieni ar sensoriem.
13. diena
8. marts 08:23 — 9. marts 00:23 UTC
Apkalpe gatavojās nolaišanai.
14. diena, nolaišanās
9. marts 08:23 — 9. marts 16:57 UTC
13:20 UTC tika aizvērta Discovery kravas telpa. 15:52 tika ieslēgti dzinēji bremzēšanas manevram, kas ilga 2 minūtes 27 sekundes. Kosmoplāns nogāja no orbītas un veica nosēšanos Kanaveralas zemesragā. Discovery pakaļējie riteņi skrejceļam pieskārās 16:57:17 UTC priekšējie — 16:57:28. 16:58:14 UTC Kosmoplāns pilnībā apstājās.
Derīgās kravas atdalītas ar aizzīmēm ( · ), starti ar vertikālā svītrām ( | ). Pilotējamie lidojumi izcelti treknā tekstā. Startu avārijas atzīmētas nosvītrotas; nepareizā orbītā ievadīts vai citas kļūmes, kuru dēļ kosmisko aparātu nevar lietderīgi izmantot, apzīmēts kursīvā. Derīgās kravas, kas palaistas no citiem kosmiskajiem aparātiem, iekļautas (iekavās).
