PROFILBARU.COM

STS-127
Kosmosa kuģis:	Endeavour
Apkalpe:	7
Sākums:	2009. gada 15. jūlijā 22:03:10 UTC
Beigas:	2009. gada 31. jūlijā 14:48 UTC
Ilgums:	15 d 16 h 44 min 58 s
Apkalpes attēls
	; no kreisās: Volfs, Kesidijs, Herlijs, Pajeta, Polanskis, Maršbērns, Kopra
Saistītās misijas
STS-125	STS-128
	Citas misijas: SKS-20

STS-127 bija Space Shuttle Endeavour montāžas ekspedīcija uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS). Stacijas lidojumu programmā šī misija apzīmēta kā 2J/A. Starts notika 2009. gada 15. jūlijā, uz zemes atgriezās 31. jūlijā.

STS-127 misijas uzdevums bija nogādāt un uzstādīt stacijā Japānas Kibo moduļa Vaļējo platformu (Exposed Facility, JEM EF) un Eksperimentu kravas moduļa Nehermētisko sekciju (Exposed Section of the Experiment Logistics Module, ELM-ES). Ar kosmoplānu stacijā ieradās SKS 20. ekspedīcijas jaunais dalībnieks Timotijs Kopra, kas nomainīja Koiči Vakatu.

Apkalpe

Kosmonauts	Virz.¹	Amats	Lidojums pēc skaita	Valsts
Marks Polanskis (Mark L. Polansky)	↑↓	komandieris	3.	ASV
Daglass Hērlijs (Douglas G. Hurley)	↑↓	pilots	1.	ASV
Kristofers Kesidijs (Christopher Cassidy)	↑↓	misijas speciālists 1	1.	ASV
Žilija Pajeta (Julie Payette)	↑↓	misijas speciālists 2	2.	Kanāda
Deivids Volfs (David Wolf)	↑↓	misijas speciālists 3	4.	ASV
Tomass Maršbērns (Thomas Marshburn)	↑↓	misijas speciālists 4	1.	ASV
Timotijs Kopra (Timothy Kopra)	↑	SKS lidojuma inženieris	1.	ASV
Koiči Vakata (若田光, Wakata Kōichi)	↓	SKS lidojuma inženieris	3.	Japāna JAXA
¹ — lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)

Derīgā krava

Endeavour kravas telpā atradās Kibo moduļa pēdējās sastāvdaļas: Japānas eksperimentu moduļa Vaļējā platforma (Japanese Experiment Module Exposed Facility, JEM EF), Japānas eksperimentu loģistikas modulis — Vaļējā sekcija (Japanese Experiment Logistics Module - Exposed Section, ELM-ES).

Bez tam derīgajā kravā bija Integrētais kravas nesējs (Integrated Cargo Carrier), uz kura atradās sešas akumulatoru baterijas, kuras bija jānomaina P6 fermā. Tāpat tur bija vairākas rezerves daļas, kuras tika atstātas stacijas ārpusē.

Kosmoplāns orbītā nogādāja arī pavadoņus, kurus palaida misijas beigās. Dual Autonomous Global Positioning System On-Orbit Navigator Satellite (DRAGONSAT) paredzēts kosmisko aparātu autonomai (bez cilvēka iejaukšanās) tuvošanās un saslēgšanās operāciju eksperimentiem, kā arī GPS datu iegūšanai kosmiskā misijā. DRAGONSAT sastāv no diviem gandrīz identiskiem pikopavadoņiem AggieSat2 un PARADIGM (BEVO-1).

Otrs kosmiskais aparāts bija Atmospheric Neutral Density Experiment (ANDE-2), kas paredzēts zemās Zemes orbītas (starp 100 un 400 km) atmosfēras blīvuma un sastāva izpētei, lai labāk varētu paredzēt objektu kustību orbītā un noiešanu no tās. ANDE-2 sastāv no diviem sfēriskiem mikropavadoņiem: ANDE Active spacecraft (Castor) un ANDE Passive spacecraft (Pollux). Tiem ir vienāds izmērs, bet dažāda masa (25 un 50 kg). Pavadoņus paredzēts novērot no zemes vizuāli un ar lāzersistēmām.

Gatavošanās lidojumam

Endeavour kalpoja kā potenciāls glābšanas kuģis (STS-401) misijai STS-125 starta laukumā LC-39B, un bija gatavs iespējamam startam 2009. gada 15. maijā, piecas dienas pēc STS-125 pacelšanās. Pēc Atlantis nolaišanās, 31. maijā Endeavourtika pārvietots no starta laukuma 39B uz 39A, lai gatavotos STS-127 misijai.

Sākotnēji starts bija paredzēts 2009. gada 13. jūnijā, bet pirmsstarta operacijās atklajās ūdeņraža noplūde pie ārējās degvielas tvertnes uzpildes ievada. Starts tika pārcelts uz 17. jūniju. Otrajā reizē atkal parādījās līdzīga ūdeņraža noplūde. Starts tika atcelts līdz 11. jūlijam, un inženieriem bija laiks, lai saprastu, kur ir problēmas cēlonis. Analoģiska noplūde bija arī STS-119 misijas sagatavošanā. Pēc tam, kad kāda blīve tika nomainīta pret elastīgu blīvi, 1. jūlijā tika pārbaudīts hermētiskums, un gāzes noplūdes netika atklātas.

11. jūlijā starta vietai pāri gāja negaiss, kura laikā tika novēroti vairāki zibens spērieni. Lai gan kosmiskā nesējsistēma un starta iekārtas ir pasargātas no zibens, tika nolemts startu atlikt par diennakti, lai pārliecinātos, ka nav ietekmetas kādas sistēmas. 12. jūlijā 9 minūtes pirms pacelšanās starta atskaite tika apstādināta, jo netālu veidojās negaisa mākoņi ar stipru vēju. Nākamā palaišana tika pārcelta par diennakti. Arī 13. jūlijā pirmsstarta atskaite tika apturēta slikto laikapstākļu dēļ, atliekot startu uz 15. jūliju.

Lidojuma gaita

1. diena

Endeavour starts notika 2009. gada 15. jūlijā 22:03:10 UTC no Kenedija kosmiskā centra starta laukuma 39A. Pacelšanās laikā tika novēroti daudzi no ārējās degvielas tvertnes atdalījušies siltumizolācijas gabali. Pēc orbītas sasniegšanas tika atvērtas kravas telpas durvis, izvērsta Ku joslas sakaru antena, aktivizēts kosmoplāna manipulators.

2. diena

Ar manipulatoram piestiprināto stieni tika apskatīta kosmoplāna apakšdaļa, lai pārliecinātos, vai siltumizolācijas plāksnes nav bojātas starta laikā.

3. diena

17. jūlijā 17:47 UTC Endeavour saslēdzās ar SKS. Tas pievienojās pie PMA-2, kas atrodas pie Harmony moduļa. Lūkas starp kosmosa kugi un staciju tika atvērtas 19:55 UTC. Timotijs Kopra oficiāli kļuva par SKS 20. ekspedīcija dalībnieku, kad viņš savu sēdekli ievietoja glābšanas kuģī Sojuz TMA-14 Koiči Vakatas sēdvietas vietā. Gatavojoties pirmajai iziešanai kosmosā, Volfs un Kopra noslēdzās Quest slūžu kamerā, lai nakti pavadītu pazemināta spiediena apstākļos.

4. diena, 1. iziešana kosmosā

18. jūlijā notika 1. iziešana kosmosā, kurā piedalījās Volfs un Kopra. Tā sākās 16:19 UTC, kad uz autonomo enerģiju tika pārslēgti viņu skafandri. Pirmais uzdevums bija uzstādīt Japānas Vaļējo platformu (Japanese Exposed Facility jeb JEF) pie Kibo moduļa. Vispirms kosmonauti sagatavoja to kosmoplāna kravas telpā: noņēma siltumizolācijas pārklājus, atvienoja elektrokabeļus. JEF no kravas telpas īsi pirms 18:00 tika izcelts ar stacijas manipulatoru, kuru vadīja Vakata un Herlijs. Pēc tam platformu pārņēma Endeavour manipulators, kuru vadīja Pajeta. Tad stacijas manipulators tika pārvietots uz stacijas fermas kreiso pusi, no kurienes tika pārņemta Vaļējā platforma un uzstādīta Kibo moduļa galā. Pa to laiku Volfs un Kopra pabeidza izvērst nehermētisko kravas platformu turētāju sistēmu (Unpressurized Cargo Carrier Attachment System, UCCAS), kuru neizdevās paveikt iepriekšējā misijā STS-119. Inženieri uz zemes bija izgatavojusi īpašu instrumentu, lai varētu atbrīvot nepakļāvīgas tapas. Sakarā ar pārtērēto laiku, līdzīga kravas pārvietotāja izvēršana tika atlikta. Iziešana beidzās 21:51 UTC, ilgums — 5 sundas 32 minūtes. JEF savienošana ar Kibo notika 19:29. Kibo moduļa manipulators ar kameru tika izmantots uzstādīšanas procesa novērošanai.^[1]^[2]

5. diena

19. jūlijā tika veikta kravas paletes Integrated Cargo Carrier — Vertical Light Deployable jeb ICC-VLD izcelšana no Endeavour kravas telpas un uzstādīšana stacijas kreisajā pusē. Uz paletes atradās trīs rezerves daļas, kuras kosmonautiem bija jāpārvieto nākamajā iziešanā kosmosā. Problēmas paplašinātajai stacijas apkalpei sagādāja tualetes sabojāšanās Destiny modulī. Kļūme bija dozējošā sūknī, kas pievada ķimikālijas, lai atdalītu šķidrumu no cietajiem izkārnījumiem. Tualetes remontu sāka Barats un de Vinne. Stacijā ir vēl viena tualete krievu segmentā, bet kosmoplāna apkalpe var izmantot tualeti Endeavour vidējā klājā.^[3]

6. diena, 2. iziešana kosmosā

20. jūlijā 15:27 UTC sākās 2. iziešana kosmosā, kurā piedalījās Volfs un Maršbērns. Viņi pārvietoja rezerves daļas no ICC-VLD uz ESP-3, kas atradās pie P6 fermas. Tika pārvietoti: Ku joslas Kosmoss-zeme antena, sūkņa modulis dzesēšanas sistēmai un Linear Drive Unit, dzinējiekārta stacijas manipulatora mobilajam transportierim. Rezerves daļas paredzētas nākotnē iespējamiem stacijas remontiem, kad Space Shuttle lidojumi jau būs pārtraukti. Stacijas manipulatoru vadīja Pajeta un Hērlijs. Maršbērns pēc tam uzmontēja satveršanas stieni slāpekļa tvertnei, kuru pārvietos nākamajā misijā STS-128. Tad viņš uzlika divas izolācijas uzmavas stacijas-kosmoplāna elektroenerģijas pārvades sistēmas izvadiem. Kosmonauti nepaspēja uzstādīt videokameru Kibo modulim. Iziešana beidzās 22:20 UTC, ilgums — 6 sundas 53 minūtes. Pa to laiku stacijas tualete bija saremontēta, un darbojās normāli.^[4]

7. diena

Diena bija salīdzinoši ar mazāku slodzi apkalpei. Pie Japānas Vaļējās platformas tika pievienota eksperimentu platforma. Virpirms to no Endeavour kravas telpas izcēla ar kosmoplāna manipulatoru. Tad to pārņēma stacijas manipulators un novietoja vajadzīgajā vietā. Pēc eksperimentu izpildes šo paleti atgriezīs uz zemes ar Space Shuttle.

8. diena, 3. iziešana kosmosā

22. jūlijā 14:32 UTC sākās 3. iziešana kosmosā, kurā piedalījās Volfs un Kesidijs. Kesidijs noņēma siltumaizsardzības pārklāju no iepriekšējā dienā uzstādītās Japānas eksperimentu platformas. Savukārt Volfs no Harmony moduļa noņēma rokturus un citas ierīces, lai atbrīvotu vietu gaidāmajam Japānas automātiskajam kravas kuģim HTV. Nākamais uzdevums bija nomainīt sešas akumulatoru baterijas pie P6 fermas. Vecās vajadzēja noņemt un novietot īslaicīgi uz kravas platformas, bet jaunās ņēma no ICC-VLD. Kad divas jaunās baterijas bija uzstādītas un trīs vecās noņemtas, Kesidija skafandrā paaugstinājās CO₂ līmenis. Lai gan tas nesasniedza bīstamu līmeni, tika nolemts abiem kosmonautiem atgriezties slūžu kamerā.

9. diena

23. jūlijā ar Kibo moduļa manipulatoru tika sākts uzstādīt eksperimentus atklātajā platformā. Trīs eksperimentu iekārtas tika pārvietotas no kravas platformas: Monitor of All-sky X-ray Image, Inter-orbit Communication System un Space Environment Data Acquisition Equipment-Attached Payload.

10. diena, 4. iziešana kosmosā

24. jūlijā 13:54 UTC sākās 4. iziešana kosmosā, kurā piedalījās Kesidijs un Maršbērns. Viņi pabeidza akumulatoru bateriju nomaiņu pie P6 fermas, ko neizdevās pabeigt iepriekšējā iziešanā. Pēc bateriju noņemšanas no ICC-VLD, kravas palete tika atgriezta atpakaļ kosmoplāna kravas telpā.

11. diena

25. jūlijā kosmoplāna un stacijas apkalpei bija atslodzes diena. Stacijas amerikāņu segmentā sabojājās O₂ absorbēšanas sistēma.

12. diena

26. jūlijā no Endeavour kravas telpas ar kosmoplāna manipulatoru tika izcelts Japānas Vaļējās sekcijas kravas nesējs. Tad to pārņēma stacijas manipulators. Pēc tam abām apkalpēm notika preses konference. O₂ absorbēšanas sistēma tika iedarbināta rokvadības režīmā.

13. diena, 5. iziešana kosmosā

27. jūlijā 11:33 UTC sākās 5. iziešana kosmosā, kurā piedalījās Kesidijs un Maršbērns. Šajā reizē Kesidija skafandrā O₂ absorbēšanas sistēma tika nomainīta no litija hidroksīda uz METOX. Kesidijs veica Z1 fermas kabeļu pārkonfigurēšanu žiroskopu sistēmai. Pirms tam divi žiroskopi bija pieslēgti pie vienas barošanas. Ja gadītos kļūme kanālā, tiktu pārtraukts abu žiroskopu darbs, tāpēc tiem katram vajadzēja atsevišķu barošanu. Maršbērns tikmēr nostiprināja izolācijas pārklājus uz Dextre manipulatora. Pēc tam viņi uzstādīja videokameras pie Japānas Vaļējās platformas, kuras izmantos Japānas kravas kuģa saslēgšanās laikā. Kameras atradās starta konfigurācijā, un tās vajadzēja uzstādīt darba konfigurācijā, tādējādi pabeidzot JEF montāžu. Sakarā ar METOX lietošanas laika ierobežojumu, PAS izvēršana tika atlikta uz kādu nākamo iziešanu kosmosā, bet vairāki citi paredzētie darbi tomēr tika izpildīti, piemēram, rokturu un pārvietojamo kāju turētāju uzstādīšana.

14. diena

28. jūlijā Endeavour atstāja SKS. Lūkas starp staciju un kosmoplānu tika aizvērtas 15:08 UTC. Atšķirībā no citām reizēm, kad atvienošanās no stacijas notiek nākamajā dienā, šoreiz tas notika pēc pāris stundām — 17:26 UTC, jo nākamajā dienā bija paredzēta krievu kravas kuģa Progress M-67 ierašanās stacijā. Pēc atvienošanās Endeavour veica tradicionālo stacijas aplidojumu, lai varētu nofotografēt staciju no dažādiem virzieniem. Attālināšanās beigu manevrs tika veikts 19:09 UTC.

15. diena

Tika veikta kosmoplāna apakšdaļas novērošana ar manipulatoram pievienoto speciālo stieni.

16. diena

30. jūlijā tika palaisti pavadoņi DRAGONSAT un ANDE-2.

17. diena

31. jūlijā Endeavour nolaidās uz zemes.

Iziešanas atklātā kosmosā

Misija	Kosmonauti	Sākums (UTC)	Beigas	Ilgums	Darbība
STS-127 EVA 1	Deivids Volfs Timotijs Kopra	18.07.2009. 16:19	18.07.2009. 21:51	5 stundas 32 minūtes	JEF sagatavošana izcelšanai no kosmoplāna; UCCAS izvēršanas pabaigšana.
STS-127 EVA 2	Deivids Volfs Tomass Maršbērns	20.07.2009. 15:27	20.07.2009. 22:20	6 stundas 53 minūtes	Rezerves daļu pārvietošana no ICC-VLD uz ESP-3.
STS-127 EVA 3	Deivids Volfs Kristofers Kesidijs	22.07.2009. 14:32	22.07.2009. 20:31	5 stundas 59 minūtes	JEF sagatavošana darbam, Harmony pieslēgvietas sagatavošana, 2 no 6 bateriju nomaiņa P6 fermā. Iziešana pārtraukta CO₂ paaugstināšanās dēļ skafandrā.
STS-127 EVA 4	Kristofers Kesidijs Tomass Maršbērns	24.07.2009. 13:54	24.07.2009. 21:06	7 stundas 12 minūtes	4 no 6 bateriju nomaiņa P6 fermā.
STS-127 EVA 5	Kristofers Kesidijs Tomass Maršbērns	27.07.2009. 11:33	27.07.2009. 16:27	4 stundas 54 minūtes	Dextre siltumizolācijas nostiprināšana. Z1 barošanas kabeļu pārkonfigurēšana. JEM-VE videokameru uzstādīšana.