Administrācijas galvenā mītne atrodas ASV galvaspilsētā Vašingtonā.[3] Kopš 2021. gada maija NASA administrators ir Bills Nelsons
NASA priekštece bija Nacionālā konsultatīvā komiteja aeronautikā (NACA), kas tika izveidota 1915. gadā.[4] Sākoties Aukstajam karam un kosmosa sacīkstei starp ASV un PSRS radās nepieciešamība izveidot aģentūru, kas galvenokārt būtu atbildīga tieši par kosmosa izpēti.[5] 1958. gada 29. jūlijā ASV prezidents Dvaits Eizenhauers parakstīja Nacionālās aeronautikas un kosmosa aktu (National Aeronautics and Space Act), ar ko tika likvidēta NACA un likti pamati NASA izveidei.[5] Oficiāli savu darbību jaunizveidotā aģentūra uzsāka 1958. gada 1. oktobrī.[5] Iekš NASA tika iekļauta Armijas ballistisko raķešu aģentūra (ABMA) un Amerikas Savienoto Valstu Jūras Izpētes Laboratorijas (NRL) elementi. NASA nozīmīga vieta kosmosa sacensībās ar Padomju Savienību bija vācu raķešu izpētes programma, kuru vadīja Verners fon Brauns, kurš tajā laikā strādāja Armijas ballistisko raķešu aģentūrā (ABMA), kas iekļāva arī amerikāņu tehnoloģiju elementus no zinātnieka Roberta Godarda iepriekšējiem darbiem.
Vēsturiski NASA ir vairāk pazīstama kā pirmā un pašreiz arī vienīgā kosmosa aģentūra, kurai 1969. gadā Apollo programmas ietvaros izdevās nogādāt pirmos astronautus uz Mēness virsmas.[6] Tāpat NASA pieder rekords būt par vienīgo kosmosa aģentūru pasaulē, kurai savas pastāvēšanas laikā ir izdevies nosūtīt starplanētu izpētes zondes uz visām Saules sistēmasplanētām, to skaitā arī divām pundurplanētām — Cereru un Plutonu, ko 2015. gadā attiecīgi sasniedza Dawn un New Horizons kosmiskie aparāti.[7] Savukārt 2013. gadā tika ziņots, ka iepriekšējā gadā NASA starplanētu zonde Voyager 1 bija oficiāli sasniegusi heliopauzi, tādējādi kļūstot par pirmo cilvēces radīto kosmisko aparātu, kam izdevies atstāt Saules sistēmu un ieiet starpzvaigžņu telpā.[8]
NASA gada budžets ir ievērojami lielāks nekā citu piecu lielāko kosmosa aģentūru budžeti kopā.[16] 2018. gadā NASA kopējais budžets ir mērāms 20,7 miljardu ASV dolāru apmērā,[2] kas tādējādi to padara par lielāko, spēcīgāko un atpazīstamāko kosmosa aģentūru pasaulē.
Gemini projekta mērķis bija attīstīt kosmisko lidojumu tehnoloģijas, lai varētu realizēt Apollo programmu — cilvēka izkāpšanu uz Mēness. No 1965. līdz 1966. gadam tika veikti 10 pilotējami lidojumi, katrā pa diviem kosmonautiem. To laikā tika veikta pirmā amerikāņu iziešana kosmosā, orbitālie manevri, tai skaitā tuvošanās un saslēgšanās ar citu objektu.
Apollo programmas mērķis bija veikt cilvēku nolaišanos uz Mēness. Šo plānu 1961. gadā paziņoja prezidents Džons Kenedijs, un 1969. gada 20. jūlijā pirmoreiz cilvēces vēsturē cilvēks (Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins) izkāpa uz Mēness. Līdz 1972. gadam vēl piecās Apollo misijās tika veikta nolaišanās uz Zemes pavadoņa.
Space Shuttle bija daudzkārtizmantojamā kosmosa kuģa programma. Tā apvieno kosmiskā nesēja, pilotējama kosmosa kuģa un transportkuģa funkcijas. Tas spēj derīgo kravu līdz 22,7 t nogādāt orbītā, kā arī atgriezt atpakaļ uz zemes (līdz 15 t). Kuģa apkalpē parasti ir 5—7 astronauti. Programma noslēdzās 2011. gadā.
Skylab orbitālā stacija, kad to atstāja pēdējā tās apkalpe Skylab 4
1973. gadā NASA Zemes orbītā nosūtīja pirmo orbitālo stacijuSkylab. Lai gan tā tika sabojāta, NASA nosūtīja apkalpi, kas to salaboja. Apkalpe uz borta pavadīja 28 dienas. Šajā laikā tā veica vairākus eksperimentus un fizioloģiskos testus, kā arī novēroja Sauli un Zemi. Nākamās apkalpes pavadīja attiecīgi 58 un 84 dienas. Arī tās veica eksperimentus un novērojumus.
1998. gadā tika palaists pirmais Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) modulis. Šajā projekti ir iesaistīta ne tikai NASA, bet arī Kanādas kosmosa aģentūra, Krievijas Federālā kosmiskā aģentūra, Eiropas Kosmosa aģentūra un Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra. Pirmā pastāvīgā apkalpe stacijā ieradās 2000. gada 2. novembrī. Pašlaik SKS ilglaicīgi var uzturēties sešu cilvēku apkalpes. Sākotnēji apkalpe bija trīs cilveku sastāvā, bet sakarā ar ASV kosmoplāna Columbia katastrofu no 2003. līdz 2006. gadam apkalpes bija samazinātas līdz diviem cilvēkiem. No 2009. gada pastāvīgās apkalpes lielums ir paplašināts līdz 6 cilvēkiem. Īslaicīgās ekspedīcijās staciju apmeklē pilotējamie kosmosa kuģiSojuz-TMA un Space Shuttle (līdz 2011. gadam).
Lai apgādātu staciju ar degvielu, skābekli, ūdeni, pārtiku, dažādiem materiāliem, iekārtām un citām lietām, krievu puse izmanto transportkuģiProgress, bet amerikāņu puse — Space Shuttle (līdz 2011. gadam). Pirmais Eiropas gatavotais bezpilota transportkuģis ATVJules Verne SKS apgādei tika palaists 2008. gadā. Japāna sava kuģa H-II Transfer Vehicle pirmo eksemplāru HTV-1 palaida 2009. gadā. 2012. gadā paredzēta privāti būvēta transportkuģa Dragon palaišana uz staciju; ar to iespējams nogādāt kravu arī atpakaļ uz zemi.
1990. gadā orbītā ap Zemi NASA palaida Habla kosmisko teleskopu. NASA ir palaidusi arī vairākas citas orbitālās observatorijas, piemēram, rentgenstaru teleskopu Chandra un infrasarkano teleskopu IRAS.
2020. gada maijā orbītā ap Zemi tiek plānots palaist Džeimsa Veba kosmisko teleskopu, kam būs teju vai trīs reizes lielāks spoguļa diametrs nekā Habla kosmiskajam teleskopam, kas tādējādi dos daudz lielāku iespēju novērot Visuma pirmsākumus un meklēt jaunas citplanētasPiena Ceļa galaktikā.[10]
↑«The World’s Largest Space Agencies». themarketmogul.com. The Market Mogul. 2017. gada 18. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 1. aprīlis.
.jpg)
