Kosmodroms

Pasaules aktīvi izmantotie kosmodromi

Kuru kosmodroma karte

Kosmodroms (kosmoss + grieķu dromos skrejceļš) — vieta, kur notiek nesējraķešu starti kosmosā. Tas ir arī būvju un iekārtu komplekss, kas nodrošina kosmisko lidaparātu sagatavošanu lidojumam un startu.

Parasti kosmodromi izvietoti reti apdzīvotās teritorijās, jo tiem nepieciešamas plašas raķešu pakāpju krišanas zonas, kā arī lai neciestu vietējie iedzīvotāji avāriju gadījumos. Lielos kosmodromos tiek būvēti vairāki starta kompleksi, kurus var pielāgot dažādu nesējraķešu konfigurācijām.

Kosmodromu ir izdevīgi iekārtot ekvatora tuvumā un startus veikt austrumu virzienā, jo tad vajadzīgā ātruma sasniegšanai iespējams pilnīgāk izmantot Zemes rotāciju, kā arī bez papildmanevriem ievadīt kosmiskos aparātus orbītā ar mazu slīpumu pret ekvatoru (piemēram, ģeocentriskajā orbītā). Lai palaistu pavadoni polārā orbītā, nav nepieciešams ekvatora tuvums.

Galvenie kosmodroma objekti:

• montāžas un izmēģinājumu korpusi, kuros samontē kosmiskos aparātus, nesējraķetes, savieno tos kopā un veic visas sistēmas kopīgo pārbaudi;
• starta kompleksi, kas nodrošina kosmiskā lidaparāta nogādāšanu starta vietā, uzpildīšanu ar degvielu, pēdējo pirmslidojuma pārbaudi un pašu startu;
• kosmodroma vadības centrs;
• raķešu degvielas un kosmiskās tehnikas glabātavas, pievedceļi (sauszemes, ūdens un gaisa) utt.

Vēsture

Pirmās raķetes, kuras sasniedza kosmosu, bija V-2 raķetes, kuras Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā tika palaistas no Pēnemindes. Pēc kara beigām, aptuveni 70 V-2 raķetes tika pārvestas uz Vaitsendas Raķešu bāzi, kur 47 lidojumu laikā tika sasniegti augstumi robežās no 100 līdz 213 kilometriem. Pasaulē pirmais kosmodroms, no kura tika veikti pilotējami lidojumi, ir Baikonuras kosmodroms, kas 1955. gadā darbību sāka, kā PSRS raķešu bāze, bet 1957. gada oktobrī kosmosā palaida pirmo mākslīgo pavadoni Sputnik-1. Lai turētu kosmodroma atrašanās vietu slepenu, tas tika nosaukts mazas kalnraču pilsētas - Baikonuras vārda, kas atradās 320 kilometrus no kosmodroma. Taču 1957. gadā kosmodroma atrašanās tika atklāta pēc U-2 izlūklidmašīnu pārlidojumiem. Pēc pirmā cilvēka palaišanas kosmosā, ASV aktivizēja savu kosmodromu programmu uzsākot vērienīgus darbus Kanaverala raga Kosmosa spēku stacijas izbūvē, no kuras startēja vēsturiskā Apollo 11 misija, kā arī visi Space Shuttle programmas lidojumi.

Gviānas Kosmosa centrs ir lielākais Eiropas kosmodroms, kurš atrodas izdevīgā vietā, netālu no ekvatora. 2003/ gada oktobrī no Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centra startēja pirmais Ķīnas pilotējamais kosmosa kuģis.

Kosmodromi, kuros notikusi cilvēku palaišana kosmosā

Sekojošā tabulā uzskaitīti kosmodromi, kuri palaiduši kosmosā cilvēkus.

Kosmodroms	Starta komplekss	Nesējraķete	Kosmosa kuģis	Lidojumi	Gadi
Baikonuras kosmodroms Kazahstāna (PSRS un Krievijas lidojumi)	1.laukums	Vostok	Vostok 1–6	6	1961–1963
	1.laukums	Voshod	Voshod 1–2	2	1964–1965
	31.laukums	Sojuz, Sojuz-U	Sojuz 1–40 †	37	1967–1981
	31.laukums	Sojuz	Sojuz 18a	1	1975
	31.laukums	Sojuz-U, Sojuz-U2	Sojuz-T 2–15	14	1980–1986
	1.laukums	Sojuz-U, Sojuz-U2	Sojuz-TM 2–34	33	1987–2002
	1.laukums	Sojuz-FG	Sojuz-TMA 1–22	22	2002–2011
	31.laukums	Sojuz-FG	Sojuz TMA-M 1–20	20	2010–2016
	31.laukums	Sojuz-FG	Sojuz MS 1–9, 11–13, 15	13	2016–2019
	31.laukums	Sojuz-2.1a	Sojuz MS 16–22, 24	8	2020–
Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija, Florida, ASV	LC-5	Redstone	Mercury 3–4	2	1961
	LC-14	Atlas	Mercury 6–9	4	1962–1963
	LC-19	Titan II	Gemini 3–12	10	1965–1966
	LC-34	Saturn IB	Apollo 7	1	1968
Kenedija Kosmosa centrs, Florida, ASV	LC-39	Saturn V	Apollo 8–17	10	1968–1972
		Saturn IB	Skylab 2–4	3	1973–1974
		Saturn IB	Apollo–Sojuz	1	1975
		Space Shuttle	STS 1-135‡	134	1981–2011
		Falcon 9 Block 5	Crew Dragon	11	2020–
Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centrs Ķīna	Area 4	Long March 2F	Shenzhou 5–7, 9-17	12	2003–
Kornranča, Teksasa, ASV	Launch Site One	New Shepard	New Shepard pilotējamā kapsula	6	2021–

† Trīs Soyuz lidojumi nebija pilotēti, un netiek ieskaitīti (Sojuz 2, Sojuz 20, Sojuz 34).

‡ STS-51-L (Challenger) lidojums nesasniedza kosmosu un tādēļ netiek ieskaitīts. STS-107 (Columbia) lidojums sasniedza kosmosu un tiek ieskaitīts.

Pilotējamie lidojumi kas nesasniedza Kārmāna līniju:

Sojuz T-10a (1983)

STS-51-L (1986)

Soyuz MS-10 (2018)

Kosmodromi, no kuriem palaisti mākslīgie satelīti

Tabulā minēti tie ksomodromi, no kuriem veikti mākslīgo satelītu starti.

Kosmodroms	Atrašanās vieta	Gadi	Starti	Nesējraķetes
Baikonuras kosmodroms, Baikonura/Tjuratama, Kazahstāna[1]	Kazahstāna	1957–	&0000000000001000000000>1 000	R-7/Sojuz, Kosmos, Proton, Tsyklon, Zenit, Energia, Dnepr, N1, Rokot, Strela
Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija, Florida, ASV[2]	ASV	1958–	&0000000000000400000000>400	Delta, Scout, Atlas, Titan, Saturn, Athena, Falcon 9, Minotaur IV, Vanguard, Juno, Thor
Vandenberga Kosmosa spēku bāze, Kalifornija, ASV[3]	ASV	1959–	&0000000000000700000000>700	Delta, Scout, Atlas, Titan, Taurus, Athena, Minotaur, Falcon 9, Thor, Firefly Alpha
Valopsa lidojumu centrs, Virdžīnija, ASV[4]	ASV	1961–1985	&000000000000001900000019	Scout
Kapustinjara , Astrahaņas apgabals, Krievija[5]	Krievīja	1962–2008	&000000000000008500000085	Kosmos
Hamagiras īpašais ieroču izmēģinājumu centrs, Alžīrija[6]	Alžīrija	1965–1967	&00000000000000040000004	Diamant
Pļeseckas kosmodroms, Arhangeļskas apgabals, Krievija[7]	Krievija	1966–	&0000000000001500000000>1 500	R-7/Sojuz, Kosmos, Tsyklon-3, Rokot, Angara, Start
Sanmarko platforma, Broljo kosmosa centrs, Malindi, Kenija[4]	Kenija	1967–1988	&00000000000000090000009	Scout
Kenedija Kosmosa centrs, Florida, ASV[2]	ASV	1967–	&0000000000000187000000187	17 Saturn, 135 Space Shuttle, 63 Falcon 9, 9 Falcon Heavy, 1 SLS
Vūmeras poligons, Dienvidaustrālija[4]	Austrālija	1967, 1971	&00000000000000020000002	Redstone (WRESAT), Black Arrow, Europa
Učinuru kosmosa centrs (Kagosima), Japāna[4]	Japāna	1970–	&000000000000003100000031	27 Mu, 3 Epsilon, 1 SS-520-5
Gviānas Kosmosa centrs, Kuru, Franču Gviāna, Francija[8]	Francija	1970–	&0000000000000318000000318	7 Diamant, 227 Ariane, 16 Soyuz-2, 11 Vega
Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centrs, Ķīna[4]	Ķīna	1970–	&0000000000000121000000121	2 LM1, 3 LM2A, 20 LM2C, 36 LM2D, 13 LM2F, 3 LM4B, 5 LM4C, 3 LM11
Tanegasimas kosmosa centrs, Japāna[4]	Japāna	1975–	&000000000000006500000065	6 N-I, 8 N-II, 9 H-I, 6 H-II, 36 H-IIA
Satīša Dhavana Kosmosa centrs Āndhra Pradēša, Indija[4]	Indija	1979–	&000000000000009100000091	4 SLV, 4 ASLV, 59 PSLV, 15 GSLV, 7 LVM3, 2 SSLV
Sičanas Pavadoņu palaišanas centrs, Ķīna[9]	Ķīna	1984–	&0000000000000183000000183	Long March: 6 LM2C, 5 LM2E, 11 LM3, 25 LM3A, 42 LM3B, 15 LM3C
Taijuanas Pavadoņu palaišanas centrs, Ķīna[10]	Ķīna	1988–	&000000000000006200000062	Long March: 16 LM2C, 2 LM2D, 2 LM4A, 25 LM4B, 15 LM4C, 2 LM6
Palmahimas Gaisa spēku bāze, Izraēla[4]	Izraēla	1988–	&00000000000000080000008	Shavit
Vairākas lidostas (B-52, Stargazer)		1990–	&000000000000003900000039	Pegasus (Orbital Sciences Corporation)
Svobodnijas kosmodroms, Amūras apgabals, Krievija[11]	Krievija	1997–2006	&00000000000000050000005	Start-1
Delta klases zemūdene, Barenca jūra	Barenca jūra	1998, 2006	&00000000000000020000002	Shtil' (Russia), Volna-O
Odyssey starta platforma, Klusais okeāns	Klusais okeāns	1999–2014	&000000000000003200000032	Zenit-3SL (Sea Launch)
Klusā okeāna kosmodroma komplekss (Kodiaka), Aļaska, ASV[12][13]	ASV	2001–	&00000000000000030000003	1 Athena, 2 Minotaur IV
Jasnija kosmodroms (Dombarovskija), Orenburgas apgabals, Krievija[14]	Krievija	2006–	&000000000000001000000010	Dnepr
Vidusatlantijas reģionālais kosmodroms, Virdžīnija, ASV[15]	ASV	2006–	&000000000000001200000012	5 Minotaur I, 6 Antares, 1 Minotaur V
Omeleka, Kvajaleina atolsl, Maršala Salas	Maršala Salas	2008–2009	&00000000000000050000005	5 Falcon 1 (US)
Semnānas Kosmosa centrs, Semnāna, Irāna[4][16]	Irāna	2009–	&00000000000000050000005	Safir, Simorgh, Zuljanah
Sohē Pavadoņu palaišanas stacija, Ziemeļkoreja	Ziemeļkoreja	2012–	&00000000000000020000002	Unha-3
Naro Kosmosa centrs, Dienvidjeola, Dienvidkoreja[17]	Dienvidkoreja	2013–	&00000000000000020000002	Naro-1, Nuri
Vostočnija kosmodroms, Amūras apgabals, Krievija	Krievija	2016–	&00000000000000080000008	8 Soyuz-2
Venčanas Pavadoņu palaišanas centrs, Ķīna	Ķīna	2016–	&000000000000002300000023	Long March: 9 LM5, 12 LM7, 2 LM8
Rocket Lab Launch Complex 1, Jaunzēlande	Jaunzēlande	2018–	&000000000000002100000021	21 Electron
palaišanas platformas Dzeltenajā jūrā, Ķīna	Dzeltenā jūra	2019–	&00000000000000060000006	4 Long March 11, 1 SD3, 1 CERES-1
Šaruda kosmosa centrs, Semnānas province, Irāna	Irāna	2020–	&00000000000000040000004	3 Qased, 2 Qaem 100

Atsauces

1. «Baikonur». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002. gada 7. februāris.
2. «Cape Canaveral». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2003. gada 31. oktobris.
3. «Vandenberg». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002. gada 8. februāris.
4. «Wallops Island». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 23. aprīlis.
5. «Kapustin Yar». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 4. novembris.
6. «Hammaguira». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002. gada 5. maijs.
7. «Plesetsk». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. decembris.
8. «Arianespace - Launch program activity». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 9. februāris. Skatīts: 2009. gada 26. maijs.
9. «Xichang». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 29. janvāris.
10. «Taiyuan». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. decembris.
11. «Svobodniy». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002. gada 2. augusts.
12. «Kodiak». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 7. jūlijs.
13. Kodiak Readies for Quick Launch, Aviation Week, April 2010, accessed 26 April 2010. "Alaska's remote Kodiak Launch Complex is state-of-the-art, has a perfect mission record, and will soon be able to launch a satellite-carrying rocket within 24 hours of mission go-ahead."
14. «Dombarovskiy». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 18. jūnijs.
15. «Welcome to Virginia Space». www.vaspace.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 14. augusts. Skatīts: 2021. gada 1. oktobris.
16. «Imam Khomeini Space Center | Facilities». NTI. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2017-11-30.
17. «news.xinhuanet.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. februāris.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kosmodroms.