|
|
|
|
| Militārais dienests
|
| Dienesta pakāpe
|
ģenerālleitnants
|
| Dienesta laiks
|
1952.—1979.
|
| Valsts
|
 ASV
|
| Struktūra
|
Gaisa spēki
|
| Nodarbošanās
|
lidotājs
|
| Izglītība
|
ASV Jūras kara flotes akadēmija
|
|
Tomass Petens "Toms" Stefords (Thomas Patten "Tom" Stafford; dzimis 1930. gada 17. septembrī, miris 2024. gada 18. martā) bija ASV Gaisa spēku izmēģinātājpilots, ģenerālleitnants, NASA astronauts. Viņš veicis četrus lidojumus kosmosā, to skaitā lidojumu apkārt Mēnesim un piedalījies pirmajā ASV un PSRS kosmosa kuģu savienošanās eksperimentā Apollo—Sojuz.
Agrīnā dzīve
Tomass Stefords piedzima 1930. gada 17. septembrī Vederfordā, Oklahomas štatā.
Militārais dienests
1952. gadā viņš ASV Jūras kara flotes akadēmijā ieguva bakalaura grādu un otrā leitnanta pakāpi. Stefords 1953. gadā Kennelija bāzē pabeidza lidotāju apmācības kursu. Pēc tam Elsvortas bāzē viņš apguva pārtvērējiznīcinātāju apmācību. 1955. gada decembrī viņu norīkoja dienestā 496. pārtvērējiznīcinātāju eskadriļā Hāna gaisa bāzē Vācijā.
1959. gadā Stefords pabeidza Gaisa spēku eksperimentālo izmēģinātājpilotu skolu Edvardsa bāzē.
NASA karjera
1962. gada septembrī Tomass Stefords tika uzņemts otrajā NASA astronautu grupā.
1963. gadā viņš sāka gatavoties lidojumam Gemini programmā. Stefords bija Gemini 3 dublieru apkalpes pilots.
Tomass Stefords savu pirmo kosmisko lidojumu veica 1965. gada decembrī kā Gemini 6A pilots kopā ar Volteru Širru. Tā laikā veikts kosmosā pirmais tuvošanās manevrs (ar Gemini 7); 5 stundas starp abiem kosmosa kuģiem uzturēts attālums no 0,3 līdz 90 m.
1966. gada janvārī Stefordu apstiprināja par Gemini 9 dublieru apkalpes komandējošo pilotu. 1966. gada februārī Gemini 9 pamatapkalpes locekļi Eliots Sī un Čārlzs Basets gāja bojā aviokatastrofā. Dublieru apkalpe kļuva par Gemini 9A pamatapkalpi.
Steforda otrais lidojums kosmosā notika 1966. gada jūnijā, esot Gemini 9A komandējošajam pilotam.
No 1966. gada augusta līdz 1968. gada oktobrim Stefords bija lidojumu plānošanas analīzes grupas un Apollo programmatūras izstrādes grupas vadītājs.
Stefords bija kosmosa kuģa Apollo 7 dublieru apkalpes komandieris.
Trešais Steforda lidojums kosmosā notika 1969. gada maijā kā kosmosa kuģa Apollo 10 komandierim. Tika veikts Mēness aplidojums un izmēģināts mēness modulis.
1973. gada 9. februārī Stefordu iecela par Apollo—Sojuz pamatapkalpes komandieri. Divu gadu laikā viņš bieži brauca uz treniņiem PSRS Kosmonautu sagatavošanas centrā, kā arī apguva krievu valodu.
Tomasa Steforda ceturtais kosmiskais lidojums notika 1975. gada jūlijā. Tā laikā PSRS kosmosa kuģis Sojuz-19 saslēdzās ar ASV kuģi Apollo—ASTP.
Militārā dienesta turpināšana
1975. gada novembrī Stefords atstāja NASA un kļuva par ASV Gaisa spēku Lidojumu izmēģinājumu centra vadītāju.
1978. gada martā viņam piešķirta ģenerālleitnanta dienesta pakāpe un viņš iecelts Gaisa spēku štābā par personāla, pētniecības, attīstības un iepirkumu priekšnieka vietnieku. Stefords personīgi iniciēja stealth iznīcinātāja F-117 ieviešanu. 1979. gada sākumā viņš uzrakstīja sākotnējo specifikāciju ATB stealth bumbvedēja projektam, kas vēlāk tika realizēts kā B-2. Viņš arī iniciēja stealth spārnotās raķetes projektu AGM-129.
1979. gada novembrī Stefords atvaļinājās no Gaisa spēkiem.
Pēc atvaļināšanās
Tomass Stefords bija tehnisko konsultāciju uzņēmuma Stafford, Burke, and Hecker, Inc. līdzdibinātājs. Viņš ir bijis vairāku uzņēmumu padomēs, piemēram, Šveices Omega SA, ASV Gibraltar Exploration, Gulfstream Aerospace. Viņš ir bijis vairāku valdības aģentūru padomnieks.
1990. gadā Tomass Stefords izveidoja grupu, kas formulēja prezidenta Džordža Buša redzējumu par atgriešanos uz Mēness un došanos uz Marsu — ASV pilotējamo kosmosa programmu nākamajiem 30 gadiem. Tā tika prezentēta 1991. gada jūnijā.
Kosmisko lidojumu kopsavilkums
Ārējās saites
