Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Mārupes pagasts .
Mārupes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība , kurā tika apvienots Mārupes novads un Babītes novads . Robežojas ziemeļos ar Jūrmalas valstspilsētu , rietumos ar Tukuma novadu , dienvidrietumos ar Jelgavas novadu , dienvidos ar Olaines novadu un austrumos ar Rīgu . Novada centrs atrodas Mārupē .
Teritoriālais iedalījums
Mārupes novadu veido trīs pagasti un viena pilsēta : Babītes pagasts , Mārupes pagasts , Mārupes pilsēta un Salas pagasts .
Daba
Novada ziemeļu un austrumu daļa ietilpst Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā , bet dienvidu un rietumu daļa — Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā . Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, dominē augšdevona nogulumi. Augsnes galvenokārt smilšainas gleja, podzolētās gleja un purvu kūdraugsnes. Dienvidos atrodas daļas no Cenas tīreļa un Medema purva , dienvidrietumos Ložmetējkalna purvs . Mežos pārsvarā priedes .[ 3]
Vidējā temperatūra: -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Vidējais gada nokrišņu daudzums 650 — 700 mm.[ 3]
Upes
Novads galvenokārt atrodas Lielupes baseinā, galvenās ūdensteces ir Lielupe un tās savienojumi ar Babītes ezeru — Gāte un Varkaļu kanāls . Austrumos Daugavas pietekas Mārupītes augštece. Daudz meliorācijas grāvju, ap Babītes ezeru un Lielupi polderi .
Ūdenstilpes
Lielākās — Babītes ezers (25,6 km²), Božu ūdenskrātuve (0,5 km²), Skaista ezers (0,2 km²), Beberbeķu dzirnavezers (0,1 km²).
Vēsture
Novada ziemeļdaļa vēl pirms 5—6 gadu tūkstošiem atradās zem jūras līmeņa. Tai pamazām ceļoties un Babītes ezeram kļūstot par lagūnu, piekrastē sāka veidoties zvejnieku un mednieku apmetnes. Senākā atklātā Romju-Kalniņu apmetne tiek datēta ar 3. gadu tūkstoti p.m.ē. [ 4]
.
12. gadsimtā novadu apdzīvoja lībieši un zemgaļi , šeit cauri gājis ceļš uz Prūsiju . Kopš 13. gadsimta tagadējais Mārupes novads ietilpa Rīgas landfogtejā, vēlāk Rīgas patrimoniālajā apgabalā . Pēc Livonijas kara lielākā novada daļa nonāca Polijas Pārdaugavas hercogistes pakļautībā, pēc 1629. gada to ieguva Zviedrija . Neliela daļa Lielupes kreisajā krastā tika iekļauta Kurzemes un Zemgales hercogistē . Zviedrijas daļu 1721., bet hercogistes 1795. gadā pievienoja Krievijas Impērijai .
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[ 5]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Gads Iedz. ±% g.p. 1935 4 250 — 1959 7 540 +2.42% 1967 11 959 +5.94%
Gads Iedz. ±% g.p. 1979 13 873 +1.24% 1989 16 217 +1.57% 2000 15 833 −0.22%
Gads Iedz. ±% g.p. 2011 25 352 +4.37% 2021 32 953 +2.66% 2023 36 129 +4.71%
Apdzīvotās vietas
Lielākās apdzīvotās vietas
N#
Nosaukums
Statuss
Pagasts
Iedzīvotāji (2021)[ 6] [ 7]
1.
Mārupe
Pilsēta
—
16 826
2.
Piņķi
Ciems
Babītes
3695
3.
Jaunmārupe
Ciems
Mārupes
3212
4.
Tīraine
Ciems
Mārupes
1568
5.
Spilve
Ciems
Babītes
1359
6.
Mežāres
Ciems
Babītes
1315
7.
Babīte
Ciems
Babītes
1273
8.
Skulte
Ciems
Mārupes
1128
9.
Spuņciems
Ciems
Salas
585
10.
Vētras
Ciems
Mārupes
538
Kopā Mārupes novadā atrodas 33 ciemi un 1 pilsēta - Mārupe :[ 8]
Mārupes pagastā atrodas četri ciemi: Jaunmārupe , Skulte , Tīraine , Vētras .
Babītes pagastā atrodas 19 ciemi: Mežāres , Spilve , Babīte , Piņķi , Liberi , Egļuciems , Brīvkalni , Sēbruciems , Skārduciems , Vīkuļi , Dzilnuciems , Lapsas , Klīves , Cielavas , Trenči , Bļodnieki , Pluģuciems , Priežciems , Dzērves .
Salas pagastā atrodas 10 ciemi: Spuņciems , Silmalas , Sīpolciems , Varkaļi , Pērnciems , Straupciems , Gātciems , Pavasari , Kūdra , Kaģi .
Nacionālais sastāvs
Pašvaldība
Tautsaimniecība
Izglītība
Sports
Kultūra
Reliģija
Ievērojami novadnieki
Ievērojamas vietas
Attēlu galerija
Rekonstruēts nocietinājums Ložmetējkalna apkārtnē
Babītes ezers
Skaista ezers Cenas tīrelī
Cenas tīreļa laipa
Dzīvojamās ēkas Jaunmārupē
Piņķu luterāņu baznīca
Varkaļu kanāla slūžu aizsprosts
Piņku kaujas piemineklis
Božu ūdenskrātuve
Beberbeķu dzirnavezers
Atsauces
↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024 .
↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024 .
↑ 3,0 3,1 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
↑ «Mārupe. Vēsture — Babītes un Salas pagasti» . Arhivēts no oriģināla , laiks: 2022. gada 9. janvārī. Skatīts: 2022. gada 9. janvārī .
↑ OSP
↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
↑ «Mārupes novads | Mārupe» . www.marupe.lv . Skatīts: 2022-09-10 .
↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023» . Skatīts: 23.11.2023 .
Ārējās saites
Valstspilsētu pašvaldības Novadu pašvaldības