Alfrēds Kārlis Alslēbens (1891. gada 24. jūlijā[1] (pēc vecā stila — 12. jūlijā[2]) — 1930. gada 26. novembris)[3] bija Latvijas vācbaltiešu vieglatlēts. Piedalījās 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Stokholmā.
Dzimis 1891. gadā Rīgā krāsotāju meistara un vēlākā politiķa un Saeimas deputāta Alfrēda Voldemāra Augusta Alslēbena un viņa sievas Emīlijas Šarlotes, dzimušas Kernas, ģimenē.[2]
Darbojās Rīgas vācu vingrotāju biedrībā, Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrībā, kā arī "Unions" sporta biedrībā. 1910. gadā izcīnīja otro vietu augstlēkšanā un šķēpa mešanā Krievijas impērijas čempionātā, kas notika Rīgā. Nākamajā gadā notikušajā čempionātā Sanktpēterburgā izcīnīja uzvaru augstlēkšanā ar 1,65 m un tāllēkšanā ar 6,55 m.
1912. gada olimpiskajās spēlēs Stokholmā izcīnīja 12. vietu desmitcīņā ar 5294,615 punktiem. 1912. gadā kļuva par Baltijas čempionu tāllēkšanā[4] un uzstādīja Krievijas rekordu augstlēkšanā (1,77 m) un tāllēkšanā (6,62 m). 1933. gadā apbalvots ar Latvijas sporta organizāciju apvienības "Nopelnu zīmi" par sasniegumiem vingrošanā.[5]
Miris 1930. gada 26. novembrī Rīgas pilsētas 2. slimnīcā Āgenskalnā no gripas komplikācijām. Apglabāts 30. novembrī Mārtiņa kapos.[3]