Ļubova Švecova (krievu: Любовь Ананьевна Швецова; dzimusi Ļubova Kirilova (Кирилова) 1970. gada 25. septembrī Ilūkstē) ir Latvijas krievu juriste un politiķe, ieņēmusi vadošus amatus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldē. Bijusi 13. Saeimas deputāte, ievēlēta no sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" saraksta. Bijusi partiju "Likums un kārtība" un "Latvija pirmajā vietā" biedre, šobrīd pārstāv partiju "Suverēnā vara".
Biogrāfija
Ļ. Švecova dzimusi Ilūkstē, krievu vecticībnieku ģimenē. Vēlāk ģimene pārcēlās uz Līvāniem, kur viņa uzsāka skolas gaitas. Pēc Līvānu vidusskolas beigšanas 1988. gadā iestājusies Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kuru absolvēja 1995. gadā. Ieguvusi divus maģistra grādus Latvijas Universitātē — tiesību zinātnē (1995) un ekonomikā (2004).
Ļ. Švecova audzina divus bērnus — meitu un dēlu. Brīvajā laikā aizraujas ar dārzniecību, ceļošanu un grāmatu lasīšanu. Pārvalda krievu, latviešu un angļu valodu.
Darba gaitas
Darbu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldē (FPP) sāka 1994. gadā kā izziņas inspektore, darba gaitas civildienestā noslēdza 2015. gada septembrī, būdama direktora vietniece un atvaļinoties pulkveža pakāpē.
Atbildīgus amatus VID FPP ieņēma kopš 2005. gada, no 2008. līdz 2009. gadam pildīja FPP direktora amata pienākumus. Direktora pienākumus uzsāka pildīt pēc sabiedrībā plaši izskanējušā skandāla saistībā ar žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefona nesankcionēto noklausīšanu. FPP vadību pārņēma brīdī, kad tajā pilnībā nedarbojās Iekšējās drošības daļa, bet kolektīvā pēc notikušā valdīja dezorganizācija.[nepieciešama atsauce] Ļ. Švecova panāca strukturālas izmaiņas FPP, ieviešot kriminālās izlūkošanas principu informācijas apritē, nodrošinot iestādes operatīvā darba pāreju no reaktīvās uz proaktīvo rīcību; pēc Ļ. Švecovas rīkojuma tika izveidota informācijas analīzes struktūrvienība, kā arī sāktas operatīvās iestrādnes par organizētiem noziedzīgajiem grupējumiem.[nepieciešama atsauce] Ļ. Švecovas vadīto pasākumu kopuma rezultātā tika centralizēta FPP veiktā izmeklēšanas un izveidota Metodoloģijas nodaļa, kuras mērķis — nodrošināt darbinieku nepārtrauktu izglītošanu, sekojot kriminālprocesu virzībai prokuratūrā un tiesā. Ļ. Švecovas vadības posmā FPP sāka aktīvi izmantot iespēju pirmstiesas izmeklēšanas laikā atzīt finanšu līdzekļus par noziedzīgi iegūtiem. Iekšējās drošības jomā Ļ. Švecovas vadībā FDD sāka veidot riska informācijas reģistrācijas un uzkrāšanas sistēmu.
2012. un 2013. gadā Ļ. Švecova bija VID FPP direktora vietniece izmeklēšanas jomā. Valsts civildienestu Ļ. Švecova atstāja 2015. gada septembrī un līdz ievēlēšanai 13. Saeimā 2018. gada rudenī bija privāti praktizējoša juriste.
Kopš 2015. gada 11. septembra Ļ. Švecova ir SIA "Laforte" valdes locekle un juriste, nodarbojas ar juridisko konsultāciju sniegšanu nodokļu jomā.
Kopš 2015. gada Ļ. Švecova ir Rīgas Stradiņa universitātes docētāja studiju kursā Juridiskās zinātnes.
Piedalīšanās zinātniskās konferencēs
No 2009. līdz 2012. gadam Ļ. Švecova piedalījās starptautiskās konferencēs nodokļu jomā Monako un Hāgā, uzstājās ar referātiem konferencēs Ukrainā, Kirgizstānā, Kazahstānā. 2012. gadā lasīja lekcijas Ukrainas Nodokļu policijas akadēmijas studentiem par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas apkarošanu nodokļu jomā. 2015. gadā noklausījās kvalifikācijas pilnveides kursu “Operacionālo un krāpšanas gadījumu identificēšana uzņēmumos”. 2016. gada 22. aprīlī uzstājās konferencē “Sabiedrība. Cilvēks. Drošība. 2016: Drošība un tiesiskā kārtība ģeopolitisko risku apstākļos” ar referātu „Nodokļu krāpšanas kā noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas problemātika”. 2017. gada 29. aprīlī piedalījās praktiskā konferencē “Sabiedrība. Cilvēks. Drošība. 2017” ar referātu “Izvairīšanās no nodokļu nomaksas kā noziedzīga nodarījuma pierādīšanas problemātika.” 2017. gada septembrī piedalījās OECD konferencē Austrijā, Vīnē “Noziegums nedrīkst atmaksāties: Finanšu plūsmas izsekošana un iesaldēšana”.
Politiskā darbība
2017. gadā Ļ. Švecova nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no LSDSP saraksta.
2018. gadā Ļ. Švecova pievienojās partijai “Saskaņa” un tika ievēlēta 13. Saeimā no Rīgas vēlēšanu apgabala. Kā 13. Saeimas deputāte darbojas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un tās Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā, Ilgtspējīgas attīstības komisijas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijā.
2020. gada 15. septembrī izslēgta no partijas "Saskaņa".[1]
2021. gada 8. janvārī kļuva par vienu no politiskās partijas "Likums un kārtība" dibinātājām un tās valdes locekli. Jūnija beigās no partijas izstājusies. 2021. gada augustā Ļ. Švecova bija Aināra Šlesera veidotās partijas "Latvija pirmajā vietā" dibinātāju skaitā.
Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā 2022. gada 4. martā Ļ. Švecova un Jūlija Stepaņenko tika izslēgtas no partijas.[2] Ļ. Švecova 3. martā Saeimā nebalsoja par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.[3] Pēc tam pievienojusies partijai "Suverēnā vara", no kuras saraksta nesekmīgi kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās. Kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēta.
Atsauces
Ārējās saites
|
|---|
| | Frakcijas | |
|---|
| | Prezidijs | |
|---|
| | Deputāti | |
|---|
| | Beigušās pilnvaras | |
|---|
| | Saistītie raksti | |
|---|
| | Kategorijas | |
|---|
|
- 1 ievēlēti no partijas KPV LV
- 2 ievēlēti no Zaļo un Zemnieku savienības
- 3 ievēlēti no partijas "Saskaņa"
- 4 ievēlēti no Jaunās konservatīvās partijas
- 5 ievēlēti no partijas "Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK"
- 6 ievēlēti no "Attīstībai/Par!"
|
|
.jpg)
