UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Krievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Krievijas ir iekļautas 26 vietas (10 dabas objekti un 16 kultūras objekti), savukārt 27 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.^[1] Krievija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1988. gada 12. oktobrī.

Sarakstā iekļautie objekti

   — Pārrobežu objekts

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
	Sanktpēterburgas vēsturiskais centrs un ar to saistītie pieminekļi	Sanktpēterburga 59°56′20″N 30°18′56″E	1990	Kultūra	i, ii, iv, vi	Saukta arī par "Ziemeļu Venēciju" ar saviem daudzajiem kanāliem un vairāk nekā 400 tiltiem ir Pētera Lielā plašs pilsētvides projekts, ko sāka veidot 1703. gadā. Vēlāk (Padomju gados) pazīstama ar nosaukumu Ļeņingrada, pilsēta bija cieši saistīta ar Oktobra revolūciju. Sanktpēterburgas arhitektūrā var redzēt gan baroku, gan neoklasicisma stilu, piemēram, Admiralitātē, Ziemas pilī, Marmora pilī un Ermitāžā.[2]	540
	Kiži koka baznīcas	Karēlija 62°4′0″N 35°13′30″E	1990	Kultūra	i, iv, v	Kiži koka baznīcas atrodas uz salām Oņegas ezerā, Karēlijā. Baznīcas veidotas astoņstūra formā 18. gadsimtā. Šāda tika baznīcas ir unikāls retums un atrodamas tikai Oņegas ezera apkārtnē.[3]	544
	Maskavas kremlis un Sarkanais laukums	Maskava 55°44′45″N 37°37′47″E	1990	Kultūra	i, ii, iv, vi	Maskavas kremlijs kopš 13. gadsimta saistīts ar svarīgākajiem un politiski nozīmīgākajiem notikumiem Krievijā. Būvēts no 14. līdz 17. gadsimtam. Maskavas kremlis ir Krievijas pareizticīgās baznīcas viens no galvenajiem centiem. Svētā Bazila bazilika ir viens no skaistākajiem pareizticīgo pieminekļiem Krievijā.[4]	545
	Novgorodas vēsturiskie pieminekļi un apkārtne	Novgorodas apgabals 58°32′0″N 31°17′0″E	1992	Kultūra	ii, iv, vi	Pilsēta atrodas uz senā tirdzniecības ceļa starp Vidusāziju un Ziemeļeiropi. 9. gadsimtā Novgoroda bija pirmā Krievzemes galvaspilsēta. Novgoroda ir viens no pareizticīgās baznīcas centriem Krievijā.[5]	604
	Solovku salu kultūras un vēstures ansamblis	Arhangeļskas apgabals 65°5′0″N 35°40′0″E	1992	Kultūra	iv	Solovku salas ietver sešas salas Baltajā jūrā, ar kopējo platību 300 km². Tās ir apdzīvotas kopš 5. gadsimta p.m.ē. Kopš 15. gadsimta šeit pastāv arī klosteris un no 16. līdz 19. gadsimtam ir būvētas vairākas baznīcas.[6]	632
	Vladimiras un Suzdaļas baltie pieminekļi	Vladimiras apgabals 56°9′0″N 40°25′0″E	1992	Kultūra	i, ii, iv	Vladimira un Suzdaļa ir nozīmīgi mākslas centri Krievijas centrālajā daļā un ieņem svarīgu vietu valsts arhitektūras vēsturē. Pilsētās ir lieliski saglabājušās 12. un 13. gadsimtā sabiedriskās un reliģiskās ēkas.[7]	633
	Svētā Sergeja trīsvienības Lavras arhitektūras ansamblis Sergijevposadā	Maskavas apgabals 56°18′37″N 38°7′46″E	1993	Kultūra	ii, iv	Svētā Sergeja trīsvienības Lavra ir pareizticīgo klosteris ar militārām iezīmēm, kas raksturīks 15. līdz 18. gadsimtam. Galvenajā baznīcā — Lavrā — ir slavenā Trīsvienības ikona.[8]	657
	Kolomenskojas Debesbraukšanas baznīca	Maskava 55°39′20″N 37°40′26″E	1994	Kultūra	ii	Baznīca ir celta 1532. gadā, par godu Ivanam Bargajam. Baznīca ir viens no tradicionālās koka baznīcu arhitektūras piemēriem, kas būvēta uz ķieģeļu pamatnes. Šai baznīcai ir bijusi liela ietekmē uz Krievijas baznīcu arhitektūras attīstību.[9]	634
	Komi gārša	Komi Republika 65°4′0″N 60°9′0″E	1995	Daba	vii, ix	Komi gārša ir 3,28 miljonus hektārus liela tundra un kalnu tundra Urālos, kas ir viena no lielākajām neapstrādāto boreālo mežu platībām, kas palikusi Eiropā. Teritorija sniedz vērtīgus pierādījumus par dabas procesiem un bioloģisko daudzveidību taigā.[10]	719
	Baikāla ezers	Irkutskas apgabals un Burjatija 53°10′25″N 107°39′45″E	1996	Daba	vii, viii, ix, x	Baikāls atrodas Sibīrijas dienvidaustrumos. Tā platība ir 3,15 miljoni ha un tas ir vecākais (25 miljoni gadu) un dziļākais (1700 m) ezers pasaulē. Baikālā ir 20% no kopējām pasaules saldūdens rezervēm. Ezers tiek saukts arī par Krievijas "Galapagu", sakarā ar to, ka tā apkārtne ir viena no neparastākajām un pasaulē bagātākajām saldūdens faunām.[11]	754
	Kamčatkas vulkāni	Kamčatkas novads 56°20′0″N 158°30′0″E	1996	Daba	vii, viii, ix, x	Šis reģions ir viens no izcilākajiem vulkānu reģioniem pasaulē ar lielu daudzumu aktīvajiem vulkāniem. Aktīvo vulkānu un ledāju mijiedarbība veido dinamisku skaistu ainavu. Reģionā ir liela sugu daudzveidība, tai skaitā pasaulē lielākā zināmā lašu dzimtas zivju mājvieta, kā arī liela jūras ūdra, brūnā lāča un Stellera jūras ērgļa populācija.[12]	765
	Altaja Zelta kalni	Altaja Republika 50°28′0″N 86°0′0″E	1998	Daba	x	Altaja kalni atrodas Sibīrijas dienvidos. Reģiona galvenās upes ir Oba un Irtiša. Teritorijas kopējā platība ir 1 611 457 ha. Reģionam ir raksturīga secīga augstuma veģetācija — stepe, mežastepe, jaukto koku meži, subalpu un Alpu veģetācijas. Šī vieta ir nozīmīgs apdraudēto sugu mājvieta, piemēram, sniega leopards.[13]	768
	Rietumkaukāzs	Krasnodaras novads un Adigeja 44°0′0″N 40°0′0″E	1999	Daba	ix, x	Rietumkaukāzs plešas 275 000 ha platībā Kaukāza kalnu rietumu galā un atrodas 50 km uz ziemeļaustrumiem no Melnās jūras. Šis reģions ir viens no retajiem lielajiem kalnu apvidiem Eiropā, kas nav pieredzējis būtisku cilvēka ietekmi. Šajā kalnu reģionā dzīvo vairāki subalpu un Alpu ganību dzīvnieki. Vieta ir nozīmīga ar daudz dažādām ekosistēmām, kā arī svarīga ar endēmisko augu un savvaļas dzīvnieku sugām. Šajā reģionā ir atjaunota Eiropas bizonu kalnu pasuga.[14]	900
	Kazaņas kremļa vēstures un arhitektūras komplekss	Tatarstāna 55°47′28″N 49°5′42″E	2000	Kultūra	ii, iii, iv	Kazaņas kremlis ir vieta kur aizsākās musulmaņu periods Zelta Ordā un Kazaņas ganistē. 1552. gadā to iekaroja Ivans Bargais un Kazaņa kļuva par kristiešu zemi. Kazaņas kremlis ir vienīgais Krievijas cietoksnis un svētceļojuma vieta tatāriem.[15]	980
	Feraponta klostera komplekss	Vologdas apgabals 59°57′23″N 38°34′3″E	2000	Kultūra	i, iv	Feraponta klosteris atrodas Vologdas apgabalā, Krievijas ziemeļos un ir ļoti labi saglabājies un labs piemērs Krievijas pareizticīgo klostera kompleksam 15. — 17. gadsimtam. Klostera arhitektūra izceļas ar arhitektūras tīrību un izdomu.[16]	982
	Kuršu kāpas	Kaļiņingradas apgabals 55°16′28″N 20°58′15″E (kopā ar Lietuvu)	2000	Kultūra	v	Cilvēku dzīvošana šajā iegarenajā smilšu kāpas pussalā 98 km gara un 0,4 – 4 km plata, aizsākās jau aizvēsturiskajos laikos. Visu šo laiku kāpas apdraud dabas spēki: vēja un viļņu ietekme. Kāpas pastāvēšana līdz mūsdienām iespējama tikai nemitīgi apkarojot eroziju, kā arī turpinot kāpu stabilizāciju un mežu atjaunošanu.[17]	994
	Centrālais Sihotealins	Piejūras novads 45°20′0″N 136°10′0″E	2001	Daba	x	Sihotealins ir viens no neparastākajiem un bagātākajiem mērenās joslas mežiem pasaulē. Šī ir zona starp taigu un subtropiem, kur dienvidu sugas spēj sadzīvot ar tipiskām ziemeļu sugām, piemēram, Amūras tīģeris un Himalaju lācis ar brūno lāci un lūsi.[18]	766
	Uvsnūra baseins	Tivas Republika 50°16′30″N 92°43′11″E (kopā ar Mongoliju)	2003	Daba	ix, x	Uvsnūra baseina platība ir 1 068 853 ha un ir svēlgts baseins Vidusāzijas ziemeļos. Baseins nosaukumu ieguvis par godu Uvsnūra ezeram]], lielam, seklam un ļoti sāļam ezeram, kas ir svarīgs migrējošajiem putniem, ūdensputniem un jūras putniem. Baseina teritorijā atrodas divpadsmit aizsargājamās teritorijas, kuras pārstāv galvenās Eirāzijas austrumu biotas. Stepe ir mājvieta vairākām retām dzīvnieku sugām, piemēram, gerbilam, lāsumainajam seskam. Kalnos dzīvo tādas retas dzīvnieku sukas kā sniega leopards, kanu aitas un Āzijas kalnu kazas.[19]	769
	Derbentas Citadele, Senā pilsēta un Nocietinājuma ēkas	Dagestāna 42°3′10″N 48°17′49″E	2003	Kultūra	iii, iv	Derbentas Citadele, Senā pilsēta un Nocietinājuma ēkas bija Persijas impērijas ziemeļu līnija. Nocietinājumi lielākoties veidoti no akmens, tos veido 2 paralēlas sienas krasta līdz kalniem. Derbentas pilsēta tika izveidota starp šīm divām sienām un ir saglabājusi daļu senā plānojuma. Līdz 19. gadsimtam šai vietai bija liela stratēģiska nozīme.[20]	1070
	Vrangeļa salas dabas rezervāts	Čukotkas autonomais apvidus 71°11′20″N 179°42′55″W	2004	Daba	ix, x	Dabas rezervāts atrodas krietni virs polārā loka un ietver Vrangeļa (7608 km²) un Heralda salas (11 km²) un apkārtējos ūdeņus. Salās dzīvo lielākā Klusā okeāna valzirgu populācija. Kā arī salas ir ligzdošanas vieta apmēram 100 putnu sugām, no kurām daudzas ir apdraudētas. Salās pašlaik ir identificētas 417 augu sugas un pasugas, tas ir daudzas reizes vairāk nekā jebkurā citās Arktikas salās.[21]	1023
	Novodevičjes klostera ansamblis	Maskava 55°43′34″N 37°33′22″E	2004	Kultūra	i, iv, vi	Novodevičas klosteris atrodas Maskavas dienvidrietumos. Celts 16. un 17. gadsimtā tā sauktajā Maskavas baroka stilā un ir daļa no vairākiem klostera ansambļiem Klosterim ir tika saistība ar Krievijas politisko, kultūras un reliģijas vēsturi, un ir cieši saistīts ar Maskavas kremli.[22]	1097
	Jaroslavļas pilsētas vēsturiskais centrs	Jaroslavļas apgabals 57°39′10″N 39°52′34″E	2005	Kultūra	ii, iv	Jaroslavļa atrodas pie Volgas un Kotorosļas upēm apmēram 250 km uz ziemeļaustrumiem no Maskavas. 11. gadsimtā tā pārtapa par nozīmīgu tirdzniecības centru. Pilsēta ir slavena ar savām 17. gadsimtā veidotajām baznīcām un ir izcils piemērs pilsētplānošanas reformām Katrīnas Lielās valdīšanas periodā Krievijā. Pilsētas viens no nozīmīgākajām vietām ir Spaskija klosteris, kas ir viens no vecākajiem klosteriem Volgas lejteces reģionā, tas būvēts uz 12. gadsimta pagānu svētvietas drupām.[23]	1170
	Strūves ģeodēziskais loks (2 punkti)	Ļeņingradas apgabals 60°4′27″N 26°58′11″E 60°5′7″N 26°57′40″E (kopā ar Baltkrieviju, Igauniju, Lietuvu, Latviju, Moldovu, Norvēģiju, Somiju, Ukrainu un Zviedriju)	2005	Kultūra	ii, iii, vi	Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde. Ģeodēziskais loks sastāvēja no 258 galvenajiem triangulācijas trīsstūriem ar 165 galvenajiem un 60 palīgpunktiem. Mūsdienu ģeogrāfiskā kartē Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis. Krievijas teritorijā atrodas 2 punkti.[24]	1187
	Putoranas plato	Krasnojarskas novads 69°2′49″N 94°9′29″E	2010	Daba	vii, ix	Putoranas plato atrodas valsts dabas rezervāts, kas atrodas Sibīrijas centrālajā daļā. Daļa no plato ir iekļauta Pasaules mantojuma sarakstā un ir pilnīgs subarktiskās un arktiskās ekosistēmas komplekss ar izolētām kalnu grēdām, senatnīgām taigām, meža tundrām, tundrām un arktiskajiem tuksnešiem. Plato ir viens no galvenajiem ziemeļbriežu migrācijas ceļiem.[25]	1299
	Ļenas Pilāru dabas parks	Sahas Republika 60°56′54″N 125°59′6″E	2012	Daba	viii	Ļenas Pilāru dabas parks ir iespaidīgi klinšu pilāri, kuru augstums sasniedz par 100 m un atrodas Ļenas upes centrālajā daļā Sahas Republikā. Reģionā ir galēji kontinentāls klimats ar ikgadēju temperatūras diapazonu, gandrīz, 100 grādiem pēc Celsija (no -60 °C ziemā līdz + 40 °C vasarā). Kriogēno procesu (sasalšanu un atkausēšanu darbība) rezultātā Pilāru veidošanās notiek vēl joprojām. Vietām klintīs ir atrodamas kembrija laika augu fosilijas.[26]	1234
	Bolgaras vērstures un arhitektūras komplekss	Tatarstāna 54°58′44″N 49°3′23″E	2014	Kultūra	ii, iv	Šī vieta atrodas Volgas upes krastos uz dienvidiem no vietas kur ietek Kama un uz dienvidiem no Tatarstānas galvaspilsētas Kazaņas. Bolgara ir viduslaiku pilsēta, un Volgas bulgāru civilizācijas centrs, kas pastāvēja starp 7. un 15. gadsimtu un 13. gadsimtā bija pirmā Zelta Ordas galvaspilsēta. Šī vieta ir simbolisks atgādinājums par islāma pieņemšanu Volgas bulgāru sabiedrībā 22. gadā m.ē., pašlaik šī vieta vēl joprojām ir svētceļojumu galamērķis tatāru musulmaņiem.[27]	981

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

Sanktpēterburgas vēsturiskais centrs un ar to saistītie pieminekļi

Kiži koka baznīcas

Maskavas kremlis un Sarkanais laukums; Novodevičas klostera ansamblis; Kolomenskojas Debesbraukšanas baznīca

Novgorodas vēsturiskie pieminekļi un apkārtne

Solovku salu kultūras un vēstures ansamblis

Vladimiras un Suzdaļas baltie pieminekļi

Svētā Sergeja trīsvienības Lavras arhitektūras ansamblis Sergijevposadā

Komi gārša

Baikāla ezers

Kamčatkas vulkāni

Centrālais Sihotealins

Altaja Zelta kalni

Uvsnūra baseins

Rietumkaukāzs

Kazaņas kremļa vēstures un arhitektūras komplekss

Feraponta klostera komplekss

Kuršu kāpas

Vrangeļa salas dabas rezervāts

Derbentas Citadele, Senā pilsēta un Nocietinājuma ēkas

Jaroslavļas pilsētas vēsturiskais centrs

Strūves ģeodēziskais loks

Putoranas plato

Ļenas Pilāru dabas parks

Bolgaras vērstures un arhitektūras komplekss

Vietas Krievijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
	Džejrakas — Asas vēstures un kultūras rezervāts	Ingušija 42°49′0″N 44°40′0″E	1996	Kultūra		569
	Grāfa Šeremetjeva nespējnieku patversmes arhitektūras komplekss	Maskava 55°46′24″N 37°38′7″E	1996	Kultūra	i, iii, vi	571
	Valāmas arhipelāgs	Karēlijas Republika 61°22′0″N 30°56′0″E	1996	Jaukti		572
	Agrākās pilsētasSvijažskas ansamblis	Tatarstāna 55°46′0″N 48°40′0″E	1998	Kultūra		1111
	Irkutskas vēsturiskais centrs	Irkutskas apgabals 52°17′0″N 104°18′0″E	1998	Kultūra		1166
	Kristus Glābēja katedrāle	Maskava 55°45′0″N 37°37′0″E	1998	Kultūra	ii, vi	1168
	Rostovas kremplis	Jaroslavļas apgabals 57°11′0″N 39°25′0″E	1998	Kultūra	ii, iii, iv, v	1185
	Jeņisejskas vēsturiskais centrs	Krasnojarskas novads 58°37′23″N 92°9′16″E	2000	Kultūra	ii, iii, iv	1460
	Prinča Dimitrija Asiņainā baznīca	Jaroslavļas apgabals 57°31′43″N 38°19′1″E	2001	Kultūra	i, ii, iv	1518
	Lielā Pleskava	Pleskavas apgabals 57°49′34″N 28°19′36″E	2002	Kultūra	i, ii, iv	1638
	Sikači—Aļanas petroglifi	Habarovskas novads 48°45′0″N 135°39′0″E	2003	Kultūra		1787
	Duriāna stepes (Duriāna valsts biosfēras rezervāts)	Aizbaikāla novads 50°3′37″N 115°39′7″E	2005	Daba	x	1996
	Komandora salas	Kamčatkas novads 55°0′0″N 167°0′0″E	2005	Daba	vii, viii, ix, x	1997
	Madaganas valsts dabas rezervāts	Magadanas apgabals 61°25′0″N 141°0′0″E	2005	Daba	vii, viii, ix, x	1998
	Krasnojarskas pilāri	Krasnojarskas novads 55°57′40″N 92°48′25″E	2007	Daba	vii, viii, ix, x	5113
	Lielais Vasjuganas mitrājs	Tomskas apgabals, Novosibirskas apgabals, Omskas apgabals 56°58′51″N 79°41′24″E	2007	Daba	vii, viii, ix, x	5114
	Astrahaņas kremļa komplekss	Astrahaņas apgabals 46°20′50″N 48°2′0″E	2008	Kultūra	ii, iii, iv	5368
	Ilmeņa kalni	Čeļabinskas apgabals 55°9′0″N 60°15′0″E	2008	Daba	vi, vii, viii	5388
	Taniasas arheoloģiskā vieta	Rostovas apgabals 47°16′14″N 39°20′39″E	2009	Kultūra	ii, iii, v	5422
	Krievijas kremļi: Astrahaņas kremļa komplekss, Ugličas kremļa komplekss un Pleskavas kremļa komplekss	Astrahaņas apgabals 46°20′50″N 48°2′0″E Jaroslavļas apgabals 57°31′43″N 38°19′1″E Pleskavas apgabals 57°49′34″N 28°19′36″E	2010	Kultūra	ii, iii, iv	5517
	Bikinas upes ieleja (atkārtota nominācija ar mērķi paplašināt objektu Sihotealina rezervāts)	Piejūras novads 46°39′0″N 135°27′0″E	2010	Daba	x	5571
	Cara Izmailovas rezidences arhitektūras un parku komplekss	Maskava 55°47′31″N 37°45′40″E	2011	Kultūra	ii, iv	5622
	Baškīrijas Urāli	Baškortostāna 53°8′30″N 57°0′30″E	2012	Jaukti	i, iii, v, vi, viii, x	5666
	Kenozeras ezera testaments	Arhangeļskas apgabals 62°4′39″N 38°11′39″E	2014	Jaukti	iii, iv, v, vi, vii	5922
	Komi gārša (atkārtota nominācija ar mērķi paplašināt un precizēt objekta robežas)	Komi Republika 63°37′33″N 58°57′09″E	2014	Daba	vii, viii, ix, x	5925
	Rietumkaukāzs (atkārtota nominācija ar mērķi paplašināt un precizēt objekta robežas)	Krasnodaras novads, Adigeja un Karačaja-Čerkesija 43°36′29″N 40°48′10″E	2014	Daba	ix, x	5926
	Mamajeva kurgāna memoriālais komplekss "Staļingradas kaujas varoņiem"	Volgogradas apgabals 48°44′32″N 44°32′13″E	2014	Kultūra	i, iv, vi	5936

Atsauces

1. Krievija
2. Historic Centre of Saint Petersburg and Related Groups of Monuments, UNESCO
3. Kizhi Pogost, UNESCO
4. Kremlin and Red Square, Moscow, UNESCO
5. Historic Monuments of Novgorod and Surroundings, UNESCO
6. Cultural and Historic Ensemble of the Solovetsky Islands, UNESCO
7. White Monuments of Vladimir and Suzdal, UNESCO
8. Architectural Ensemble of the Trinity Sergius Lavra in Sergiev Posad, UNESCO
9. Church of the Ascension, Kolomenskoye, UNESCO
10. Virgin Komi Forests, UNESCO
11. Lake Baikal, UNESCO
12. Volcanoes of Kamchatka, UNESCO
13. Golden Mountains of Altai, UNESCO
14. Western Caucasus, UNESCO
15. Historic and Architectural Complex of the Kazan Kremlin, UNESCO
16. Ensemble of the Ferapontov Monastery, UNESCO
17. Curonian Spit, UNESCO
18. Central Sikhote-Alin, UNESCO
19. Uvs Nuur Basin, UNESCO
20. Citadel, Ancient City and Fortress Buildings of Derbent, UNESCO
21. Natural System of Wrangel Island Reserve, UNESCO
22. Ensemble of the Novodevichy Convent, UNESCO
23. Historical Centre of the City of Yaroslavl, UNESCO
24. Struve Geodetic Arc, UNESCO
25. Lena Pillars Nature Park, UNESCO
26. Putorana Plateau, UNESCO
27. Bolgar Historical and Archaeological Complex, UNESCO