UNESCO Pasaules mantojuma vietas Šrilankā
| Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie pareizrakstības principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, izlabojot pareizrakstības kļūdas. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Sarakstā apkopotas tās vietas Šrilankā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Šrilankas ir iekļautas 8 vietas (6 — kultūras objekti un 2 — dabas objekti), savukārt 2 vietas Šrilankā ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1].
Sarakstā iekļautie objekti
Attēls |
Nosaukums |
Atrašanās vieta |
Datums |
Tips |
Kritēriji |
Paskaidrojums |
Aizsardzības nr.
|
|
Senā pilsēta Polonnaruva |
Ziemeļu centrālā province 7°56′0″N 81°0′0″E / 7.93333°N 81.00000°E / 7.93333; 81.00000 |
1982 |
Kultūra |
i, ii, vi |
Polonnaruva bija otrā Šrilankas galvaspilsēta pēc Arunādhapūras iznīcināšanas 993. gadā. Tā sevī ietver ne tikai Čolu brahmaniskos pieminekļus, bet arī brīnišķīgās dārzu pilsētas monumentālās drupas, kuras radīja Parakrambahu I 12. gadsimtā[2]. |
201
|
|
Senā pilsēta Sigirija |
Centrāla province 7°57′25″N 80°45′35″E / 7.95694°N 80.75972°E / 7.95694; 80.75972 |
1982 |
Kultūra |
ii, iii, iv |
Karaļa Kasapa I (477 — 495) uzceltās galvaspilsētas drupas atrodas uz stāvām klintīm un granīta kalna virsotnē (tā saucamā “Lauvas kalna”) paceļas virs džungļiem 180 m augstumā. Tur nokļūt varēja uzkāpjot pa kāpnēm, kuras iet cauri gigantiskas, no ķieģeļiem celtas, lauvas muti[3]. |
202
|
|
Svētā pilsēta Anurādhapūra |
Ziemeļu centrālā province 8°21′0″N 80°23′7″E / 8.35000°N 80.38528°E / 8.35000; 80.38528 |
1982 |
Kultūra |
ii, iii, iv |
Šī svētā pilsēta tika dibināta apkārt iestādītajam izaugumam no “apgaismības koka” (Buddas vīģes koks), kuru tur atnesa 3. gadsimtā p. m. ē. Sanghamita, kā arī viņa dibināja budistu mūķeņu ordeni. Anurādhapūra bija Ceilonas politiskā un reliģiozā galvaspilsēta, kura plauka 1300 gadus, līdz iedzīvotāji to pameta pēc tā, kā tajā iebruka 993. gadā. Daudzus gadus apslēpta biezos džungļos, skaistā vieta ar tās pilīm, klosteriem un monumentiem ir atkal pieejami[4]. |
200
|
|
Gales vecpilsēta un tās nocietinājumi |
Gale, Dienvidu province 6°3′13″N 80°12′42″E / 6.05361°N 80.21167°E / 6.05361; 80.21167 |
1988 |
Kultūra |
iv |
Portugāļu dibināta 16. gadsimtā, Gale sasniedza savu augstāko attīstības punktu 18. gadsimtā līdz britu iebrukuma brīdim. Tas ir labākais nocietinātās pilsētas paraugs, kuru ir uzcēluši eiropieši dienvidu un dienvidaustrumu Āzijā, parādot mijiedarbību starp eiropiešu arhitektūras stiliem un Dienvidāzijas tradīcijām[5]. |
451
|
|
Svētā pilsēta Kandi |
Centrālā province 7°17′38″N 80°38′19″E / 7.29389°N 80.63861°E / 7.29389; 80.63861 |
1988 |
Kultūra |
iv, vi |
Šī svētā budistu vieta, vairāk pazīstama kā Senkadagalapura. Pilsēta bija singalu karaļu pēdējā galvaspilsēta, kuru 2500 gadu ilgās valdīšanas laikā pilsēta plauka oriģinālā kultūra, līdz brīdim, kad Šrilankai uzbruka briti 1815. gadā. Kā arī šajā pilsētā atrodas “Budas zoba templis”, kurš svēta vieta svētceļotājiem. Pilsētas iedzīvotāji vairākkārtīgi atvairījuši baltādaino kolonizatoru uzbrukumus — 1594., 1611., 1629., 1638., 1765. gadā, nodedzinot savas mājas un paslēpjoties kalnos. Līdz pat 1820. gadam norisinājušies pretošanās nemieri kolonizatoriem. Ievērojamākais senās Kandi karalistes apskates objekts ir Budas zoba templis[6]. |
450
|
|
Dambullas Zelta templis |
Centrālā province 7°51′0″N 80°39′0″E / 7.85000°N 80.65000°E / 7.85000; 80.65000 |
1991 |
Kultūra |
i, vi |
Svētceļojumu vieta jau 22 gadsimtus. Šis alu komplekss ar piecām svētnīcām ir lielākais, vislabāk saglabājies alu tempļu komplekss Šrilankā. Budistu sienu gleznojumi (kuru kopējā platība ir 2100 m²), kuriem ir īpaša nozīme, tāpat kā 157 statujām[7]. |
561
|
|
Sinharadžas mežu rezervāts |
Sabaragamuvas un Dienvidu province 6°25′0″N 80°30′0″E / 6.41667°N 80.50000°E / 6.41667; 80.50000 |
1988 |
Daba |
ix, x |
Atrodoties Šrilankas dienvidrietumu daļā, Sinharadžā ir pēdējie visā valstī, cilvēces neskartie mitrie tropu meži. Vairāk kā 60% koku ir endēmiski un daudzi no tiem skaitās reti. Tur ir daudz endēmisku savvaļas dzīvnieku, it īpaši putnu. Rezervāts ir mājas vairāk kā 50% Šrilankas endēmisko zīdītāju un taureņu sugām, kā arī dažādu veidu kukaiņiem, rāpuļiem un retiem abiniekiem[8]. |
405
|
|
Šrilankas centrālā augstiene |
Šrilanka 7°27′0″N 80°48′0″E / 7.45000°N 80.80000°E / 7.45000; 80.80000 |
2010 |
Daba |
ix, x |
Šrilankas augstiene atrodas salas dienvidu centrālajā daļā. Tajā atrodas Pīk Vailderness aizsargājamā zona, Hortona līdzenuma nacionālais parks un Knaklasas rezervāts. Šie kalnu meži atrodas augstumā līdz 2500m virs jūras līmeņa un ir dzīves vieta neparastai un dažādai florai un faunai, ieskaitot dažas uz izzušanas robežas esošas sugas. Šis reģions skaitās bioloģiskās daudzveidības "karstais punkts"[9]. |
1203
|
Sarakstā iekļautie objektu izvietojums
Vietas Šrilankā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā: — kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts
Kandidātu sarakstā esošie objekti
Atsauces
|
|