PROFILBARU.COM

S. Kirova Kara medicīnas akadēmija
*Военно-медицинская академия имени С. М. Кирова*
S. Kirova Kara medicīnas akadēmija; Военно-медицинская академия имени С. М. Кирова
	; Akadēmijas ģerbonis
Moto	Labore et scientia Arte et humanitate
Valsts	Krievijas Federācija
Dibināta	1798 (1714 ?)
Atrašanās vieta	Sanktpēterburga
Tips	Militārā
Mājaslapa	[1]

S. Kirova Kara medicīnas akadēmija (krievu: Военно-медицинская академия имени С. М. Кирова) ir viena no Krievijas Federācijas militārajām augstskolām, kas atrodas Sanktpēterburgā. Tās sastāvā ietilpst 8 speciālās fakultātes un Maskavas filiāle. Tā ir pakļauta Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijai.

Vēsture

Akadēmija dibināta Krievijas Impērijas ķeizara Pāvila I valdīšanas laikā 1798. gadā^[1] kā Pēterburgas Medicīniski ķirurģiskā augstskola (Санкт-Петербургское медико-хирургическое училище), ko 1799. gadā pārdēvēja par Medicīniski ķirurģisko akadēmiju, 1808. gadā par Ķeizarisko Medicīniski ķirurģisko akadēmiju, bet 1881. gadā par Ķeizarisko Kara Medicīnas akadēmiju (Императорская Военно-медицинская академия).

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā to nosauca par Petrogradas Kara Medicīnas akadēmiju, PSRS laikā 1929. gadā par Sarkanās armijas Kara Medicīnas akadēmiju, bet pēc Kirova nogalināšanas par S. Kirova Kara Medicīnas akadēmiju. Otrā pasaules kara laikā to pārdēvēja 1940. gadā par Ļeņingradas Kara Medicīnas akadēmiju, bet 1941. gadā par S. Kirova Sarkanās armijas Kara Medicīnas akadēmiju, 1954. gadā par S. Kirova ar Ļeņina ordeno apbalvoto Kara Medicīnas akadēmiju, 1968. gadā par S. Kirova ar Ļeņina ordeno apbalvoto Sarkankarogoto Kara Medicīnas akadēmiju (Военно-медицинская ордена Ленина Краснознаменная академия им. С. М. Кирова (ВМОЛКА)).

Pēc Krievijas Federācijas izveides akadēmija ieguva savu pašreizējo nosaukumu.

Latviešu studenti

Jēkabs Prīmanis 1970. gadā publicētajā rakstā "Pēterburgas Kara medicīnas akadēmijas nozīme medicīnas attīstībā Latvijā" uzskaitīja, ka Akadēmijā studējuši šādi latviešu studenti:

Fricis Andreika, dzimis 1891. gadā Elejas pagastā. Absolvēja Jelgavas ģimnāziju 1911. gadā. Studēja Akadēmijā no 1911. līdz 1913. gadam, studijas turpināja Tērbatas Universitātē.
Pēteris Balodis, Vidzemes pareizticīgo priestera Dāvja Baloža dēls, Ķeizarisko Medicīniski ķirurģisko akadēmiju absolvējis pirms 1858. gada, strādājis Sibīrijā;
Frīdrihs Biezais, dzimis 1882. gadā, Akadēmijā studēja 1904.-1807. gadā, līdz Pirmajaim pasaules karam strādāja par Lodzas ārstu;
Hugo Bērziņš, dzimis Alūksnē. Kara ārsts Pirmā pasaules kara laikā;
Jānis Bērziņš, dzimis 1875. gadā, studēja 1895.-1900. gadā. Liepājas kara ārsts. No 1915. gada latviešu strēlnieku ārsts, Latvijas SPR kara sanitārās daļas priekšnieks (1919);
Edvīns Bušs, dzimis Kurzemes ģuberņā. Studēja Akadēmijā 1893.-1898. gadā. Pēc tam bija asistents pie prof. Veļjaminova (1903-1924), vēlāk ķirurģijas katedras vadītājs III. Leņingradas Medicīnas institūtā un Jūras kara medicīnas akadēmijā;
Jēkabs Dille, dzimis 1888. gadā. Studēja 1908.—1914. gadā. Donas kazaku pulka vecākais ārsts. Pēc Pirmā pasaules kara bija Daugavpils jātnieku pulka vecākais ārsts. Vēlāk bija Rīgas Fiziskās audzināšanas institūta direktors, strādāja par l. slimokases uzticības ārstu. 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā izsūtīts, atgriezies Latvijā, strādājis par ārstu Rūjienas apkaumē, miris 1960. gadā, apglabāts Rīgas Meža kapos;
Ģedimins Ebels. Dzimis 1895. gadä Cēsu apriņķī. Pēc studijām Akadēmijā 1921. gadä atgriezās dzimtenē un strādāja par bērnu slimību speciālistu. Vadīja LVU Medicīnas fakultātes Bērnu slimību katedru. Miris 1967. gadā Rīgā;
Nikolajs Grundulis, dzimis 1873. gadā, studēja 1896.-1901. gadā, Plockas kara ārsts;
Voldemārs Gludiņš, dzimis 1889. gadā Vaiņodes pagastā. Absolvēja Liepājas Nikolaja ģimnāziju 1910. gadā. Studēja Akadēmijā 1914.—1918. gadā. Strādāja Omskas guberņā, bija Kolčaka armijas kara ārsts. 1921. gadā atgriezās Latvijā, bija Durbes pilsētas ārsts. Miris 1938. gadā;
Jānis Jēgermanis, dzimis 1895. gadā. Studēja Akadēmijā 1914.—1919. gadā, bija sarkano latviešu strēlnieku ārsts. Pēc kara bija LU Medicīnas fakultātes Propedeitiskās ķirurģijas klīnikas asistents. No 1936. gada vadīja Rīgas pilsētas 1. slimnīcas ķirurgisko nodaļu;
Kārlis Kalniņš, dzimis 1884. gadā Vitebskas guberņas Gorodokas apriņķī. Studēja no 1904. gada;
Andrejs Kaņepējs, studēja no 1914. gada. Dzimtenē atgriezās 1922. gadā, strādāja par Rīgas Sarkanā Krusta slimnīcas rentgenologu. Miris no tuberkulozes 1924. vai 1925. gadā;
Kārlis Kārkliņš, dzimis Jaunburtnieku pagastā. Studēja no 1916. līdz 1918. gadam, studijas turpināja no 1921. līdz 1924. gadam LU Medicīnas fakultātē, strādāja par Straupes ārstu, miris 1966. gadā;
Jēkabs Knostenbergs, dzimis 1893. gadā Blomes pagastā. Pēc Rīgas pilsētas ģimnāzijas beigšanas 1914. gadā sāka studijas Akadēmijā. 1920. gadā atgriezās Rīgā un 1924. gadā pabeidza medicīnas studijas LU Medicīnas fakultātē. Bija 10. Aizputes kājnieku pulka ārsts Daugavpilī, vēlāk 2. Ventspils pulka ārsts Liepājā. Vēlāk strādāja par Velēnas draudzes ārstu (1927-1930), 1931. gadā uzsāka ārsta privātpraksi Rīgā. 1944. gada rudenī devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bija DP nometnes ārsts. 1949. gadā izceļoja uz Austrāliju, strādāja par Adelaidas ostas strādnieku;
Arturs Korps, dzimis Pēterburgā. Studēja 1906.-1907. gadā;
Morics Lejiņš, dzimis 1858. gadā Valmieras apriņķī. Studēja 1884.—1888. gadā. strādāja par Viļņas kara ārstu (1889—1894), no 1894. gada Rīgā par fizikālās terapijas ārstu
Jānis Lībietis, dzimis 1885. gadā Valkas apriņķī. Studēja 1905.—1911. gadā. Strādāja Brestļitovskas un Varšavas kara slimnīcās;
Aleksandrs Liepiņš, dzimis 1874. gadā Rīgā. Studēja 1892.—1897. gadā. No 1898. gada bija Rīgas ārsts. Piedalījās Krievu-japāņu karā;
Ozoliņš. Studēja 1906.—1907. gadā;
Voldemārs Ozols, dzimis 1887. gadā Rīgā, absolvēja Rīgas Nikolaja ģimnāziju 1908. gadā. Studēja 1908.—1914. gadā. Strādāja Rīgas kara hospitālī, Pirmā pasaules kara laikā dienēja Tiflisā, tad Kubaņas Plastunu kazaku bataljonā. 1920. gadā viņš atgriezās dzimtenē, strādāja Rīgas kara slimnīcā un Valmieras pulkā. Vēlāk bija Rīgas apriņķa ārsts, 3. slimokases uzticības ārsts. Miris Rīgā 1943. gadā.
Jānis Martinsons, dzimis 1859. gadā studēja no 1883. gada, aizstāvēja Dr.med. 1888. gadā. Liepājas ārsts (1896——1897), pēc tam Minskas un Bobruiskas kara ārsts;
Pāvils Mucenieks, dzimis 1891. gadā Pļaviņās. Studēja no 1913. līdz 1917. gadam,
Jēkabs Prīmanis, dzimis 1892. gadā Rīgas apriņķī, absolvēja Absolvējis Rīgas Nikolaja ģimnāziju 1911. gadā. Studēja medicīnu no 1911. līdz 1913. gadam Tērbatas Universitātē. 1913. gadā iestājās Akadēmijā, studijas pabeidza 1918. gadā. Strādāja par ārstu Ādažu pagasta Jaunciemā, vēlāk Latvijas Universitātē;
Eduards Pumpurs, dzimis 1894. gadā. Studēja Akadēmija 1914. gadā. Pēc ārsta grāda iegūšanas strādāja par Jātnieku pulka vecāko ārstu Daugavpilī. 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā viņu izsūtīja uz Krieviju, atgriezies Latvijā, miris Rīgā;
Jēkabs Romans (Ramans), dzimis 1886. gadā Dobeles apriņķī. Studēja no 1905. gada. Pēc Pirmā pasaules kara strādāja Rīgas pilsētas l. slimnīcā par rentgenologu, vadīja LU Medicīnas fakultātes Rentgenoloģijas katedru. Miris 1947. gadā.
Kristaps Rudzītis, dzimis 1899. gadā Kurzemes guberņas Tadaiķu pagastā. Studēja no 1917. līdz 1922. gadam. Strādāja LU Medicīnas fakultātes Terapeitiskajā klīnikā;
Škipsna, studēja no 1907. gada;
Kārlis Sentels, dzimis Rīgā. Studēja no 1906. gada;
Antons Skrinda, dzimis 1881. gadā Vitebskas guberņas Līksnas draudzes novadā. Studēja no 1902. līdz 1910. gadam, izdeva mācību grāmatu “Latvīšu volūdas gramatika” (1908). Bija kara ārsts Kanskā (1910—1912), Ņižņeudinskā (1912—1913), Rēzeknē (1913—1914). Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā krita gūstā. Miris 1918. gadā;
Pēteris Sniķers, dzimis 1875. gadā Rīgas apriņķī. Absolvēja Rīgas Nikolaja ģimnāziju. Studēja Akadēmijā 1896.—1901. gadā. 1904. gadā P. Sniķers aizstāvēja Dr.med. grādu un bija dermatoloģijas prof. T. Pavlova asistents. No 1905. līdz 1914. gadam viņš vadīja Rīgas kara slimnīcas ādas un venerisko slimību nodaļu. Jau 1912. un 1913. gadā Dr. P. Sniķers rakstīja presē, ka Tērbatas Universitātes Medicīnas fakultāte būtu pārceļama uz Rīgu, kur tajā laikā jau bija uzbūvēta Rīgas pilsētas II. slimnīca un Bērnu (Armitsteda) slimnīca. 1919. gadā viņš bija viens no LU Medicīnas fakultātes organizētājiem un viens no četriem pirmajiem mācībasspēkiem;
Reinholds Sniķers, dzimis 1893. gadā Rīgas apriņķī. Absolvēja Rīgas Nikolaja ģimnāziju. Studēja Akadēmijā 1911.—1918. gadā. Bija Padomju Latvijas armijas ārsts (1919), vēlāk Rīgas Bērnu slimnīcas ārsts;
Pauls Stradiņš, dzimis Jēkabpils apriņķī. Studēja no 1914. līdz 1919. gadam, 1923. gadā viņš Akadēmijā aizstāvēja Dr.med. grādu uz atgriezās dzimtenē;
Eduards Šable, pēc studijām Akadēmijā atgriezās dzimtenē, strādāja par LU Medicīnas fakultātes sieviešu slimību un dzemdniecības klīnikas asistentu;
Aleksandrs Šmits, dzimis 1892. gadā Tukuma apriņķī. Studēja 1911.—1922. gadā. Latvijā atgriezās 1945. gadā;
Voldemārs Treknais, dzimis 1877. gadā Vidzemes guberņā. Studēja 1896.-1901. gadā. Strādāja par Kronštates kara flotes ārstu;
Kārlis Vanags, pēc studijām akadēmij]a atgriezās dzimtenē, 1919. gadā bija Alūksnes garnizona galvenais ārsts;
Jānis Ūdris, dzimis 1886. gadā Cēsu apriņķa Lazdonas draudzes novadā. Studēja no 1906. gada;
Kārlis Miķelis Veidemanis, dzimis 1895. gadā Rīgā. Studēja no 1915. gada, 1918. gadā pārtrauca studijas. Piedalījās Igaunijas brīvības cīņās, pabeidza studijas LU Medicīnas fakultātē 1923. gadā. Miris 1945. gadā;
Jānis Zirnis, studēja no 1908. līdz 1915. vai 1916. gadam,
Kārlis Zuments (Summent), dzimis 1861. gadā. Studijas beidza 1895. gadā. Bija Varšavas kara ārsts.^[2]

Kara medicīnas akadēmijā darbojās studentu korporācija "Fraternitas Petropolitana", vēlākā Rīgas studentu korporācija "Fraternitas Metropolitana" un filistru biedrība, kuras priekšnieks bija Pēteris Sniķers.

Atsauces

↑ 1715. gadā pēc Krievijas cara Pētera pavēles uzbūvēja Admiralitātes kara hospitāli, ko reizēm kļūdaini uzskata par Medicīniski ķirurģiskās augstskolas dibināšanas gadu
↑ Pēterburgas Kara medicīnas akadēmijas nozīme medicīnas attīstībā Latvijā