Šajā rakstā esošā informācija (saistīta ar korupcijas skandāliem) ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.
Rīgas satiksme
Veids
Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību
“Rīgas satiksme” ir Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Uzņēmums veic pasažieru pārvadājumus Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē ar autobusiem, trolejbusiem un tramvajiem. “Rīgas satiksme” apkalpo arī Rīgas maksas autostāvvietas. 2020. gadā "Rīgas satiksme" nodrošina autobusu satiksmi (476 autobusi, 55 autobusu maršruti), trolejbusu satiksmi (354 trolejbusi, 17 trolejbusu maršruti), tramvaju satiksmi (267 tramvaju vagoni, 8 tramvaju maršruti),[2] kā arī apsaimnieko 4860 autostāvvietas.[3]
Vēsture
Logotips no 2003. līdz 2024. gadam
1992. gadā tika reorganizēts valsts uzņēmums “Rīgas Autobusu parks”, kā rezultātā Rīgas pilsētas pasažieru pārvadāšanai tika izveidoti divi pašvaldības uzņēmumi — autobusu parki “Imanta” un “Tālava”. Autobusu parks “Imanta” pasažieru pārvadājumus veica Daugavas kreisajā krastā, savukārt “Tālava” — labajā krastā. Autobusu tehniskais stāvoklis abos uzņēmumos bija slikts. Tolaik būtisku atspaidu uzņēmumi guva, saņemot lietoto autobusu dāvinājumus no Zviedrijas, Dānijas, Vācijas un Holandes. Ņemot vērā autobusu slikto tehnisko stāvokli, 1993. gadā uzņēmumi sāka interesēties par Pasaules Bankaskredīta iespējām, lai iegādātos jaunus autobusus un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību un rekonstrukciju. 1997. gadā tika parakstīts līgums par Pasaules Bankas aizdevumu, un jau novembrī saņemti pirmie 52 Mercedes-Benz autobusi. 2001. gadā Rīgas pašvaldība uzsāka autobusu atjaunošanas programmu, plānojot iegādāties 355 autobusus.
Vienots uzņēmums “Rīgas satiksme” tika dibināts 2003. gada 20. februārī, atbilstoši Rīgas domes lēmumam apvienojot pašvaldības uzņēmumus — autobusu parkus “Imanta” un “Tālava”. Apvienošanās tika atzinīgi novērtēta, jo bija panākta pozitīva naudas plūsma un sabalansēta maksājumu bilance par iegādātajiem autobusiem. Uzņēmums sākotnēji nodarbojās tikai ar autobusu satiksmes nodrošināšanu Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē. 2005. gada 1. janvārī SIA “Rīgas satiksme” apvienojās ar SIA “Tramvaju un trolejbusu pārvalde”, SIA “Rīgas autostāvvietas” un SIA “Rīgas domes autobāze”, tādējādi izveidojot lielāko Rīgas pašvaldības uzņēmumu.
Sākot ar 2009. gada 1. maiju, Rīgas sabiedriskajā transportā darbojas elektroniskie norēķini. Rīgas sabiedriskā transporta norēķinu karti sauc par e-talonu.[4]
No 2012. gada 1. janvāra “Rīgas satiksme” organizē minibusu pasažieru pārvadājumus.
2013. gada nogalē tika dibināta pilnsabiedrība “Rīgas mikroautobusu satiksme”.
2016. gada jūnijā Rīgā mainījās vairāku desmitu pieturvietu (39) nosaukumi autobusu, trolejbusu un tramvaju maršrutos.[5]
Pašlaik Rīgas pašvaldības pārraudzītā “Rīgas satiksme” pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu pilsētas zonā neveic, kā arī tos nepasūta pārvadātājam, lai gan pilsētas publiskajam sliežu tīklam ir nenovērtēts pasažieru pārvadājumu potenciāls. 2019. gadā Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pauda viedokli, ka jāattīstīta dzelzceļa pasažieru savienojums Bolderājas virzienā. 29.07.2019. Ministrs kopā ar speciāli uzaicinātajiem ieinteresētajiem pārstāvjiem, ar dzelzceļa automotrisi veica izbraukuma braucienu no Rīgas līdz posmam aiz Buļļupes tilta Daugavgrīvā un atzina, ka potenciālais maršruts neprasītu lielus finansiālos ieguldījumus, jo sliedes un uzbērums nav jābūvē no jauna. Pašvaldībā un Rīgas satiksmē šo iniciatīvu gan neuzņēma ar entuziasmu, minot dažnedažādus iemeslus. Jāpiebilst, ka šis nav vienīgais mēģinājums veidot dzelzceļa savienojumus pilsētā dažādos vēsturiskos posmos, kas ne ar ko reālu pagaidām nav vainagojušies. No 2013-2014. gadam pastāvēja vienošanās starp Rīgas satiksmi un A/S Pasažieru vilciens par pensionāru, skolēnu, studentu, pasniedzēju un citu Rīgas domes noteikto personu pārvietojošanos Rīgas administratīvajā teritorijā ar vilcienu, par braucienu norēķinoties ar Rīgas satiksmes izsniegtajiem e taloniem.[6] Lai gan projekts izrādījās veiksmīgs, tas netika turpināts Rīgas domes un PV nespējas vienoties par finansējuma sadali un savstarpējo pārmetumu dēļ.[7] Jāatzīmē, kas Rīgas satiksmes apkalpota vilciena kustības atklāšana prasītu ievērojamus kapitālieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā: elektrifikācijai, jaunās SCB iekārtās, pasākumos ātruma palielināšanai, jaunas pasažieru infrastruktūras uzbūvēšanai, vilcienu kustības drošības palielināšanai pilsētas vidē. T.sk. jāatrisina pilsētas neērtais pārbrauktuvju jautājums.
Pasažieru skaits
Rīgā ar sabiedrisko transportu pārvadāto pasažieru skaits.[8]
Apkopotie statistikas dati par 2016. gadu liecina, ka Rīgas Satiksme sabiedriskajā transportā kopumā pārvadājusi 143 396 276 pasažierus. Rīgas Satiksme Latvijas galvaspilsētā nodrošināja pasažieru pārvadāšanu 55 autobusu, 19 trolejbusu un 9 tramvaju maršrutos, no kuriem vispopulārākie bija 3. autobusu, 15. trolejbusu un 6. tramvaju maršruti. Vidējais sabiedriskā transporta ātrums 2018. gadā bija 18,8 km/h.[9][8]
Apkopotie statistikas dati par 2012. gadu liecina, ka Rīgas Satiksme sabiedriskajā transportā kopumā pārvadājusi 141 371 688 pasažierus. Rīgas Satiksme Latvijas galvaspilsētā nodrošināja pasažieru pārvadāšanu 53 autobusu, 20 trolejbusu un 9 tramvaju maršrutos, no kuriem vispopulārākie bija 3. autobusu, 15. trolejbusu un 7. tramvaju maršruti. Vidējais sabiedriskā transporta ātrums autobusiem bija 20,95 km/h, trolejbusiem 15,72 km/h, bet tramvajiem 15,99 km/h.[9]
2011. gadā "Rīgas satiksme" kopumā pārvadāja 140 447 176 pasažierus, kas bija par 5% vairāk nekā 2010. gadā. Autobusos tika pārvadāti 62 174 292 pasažieri, trolejbusos — 46 221 833, tramvajos — 32 051 051 pasažieris.
Nodibinoties uzņēmumam, ritošais sastāvs pamazām tika atjaunots, nomainot vecos Ikarus firmas autobusus ar jauniem Ikarus midibusu modeļiem, kā arī ar jauniem firmas Solaris autobusiem, Mercedes-Benz Citaro un Mercedes-Benz O345 autobusiem. Lielākajā daļā autobusu līdz 2009. gada 1. aprīlim strādāja arī konduktori, tomēr to trūkuma dēļ dažos autobusu maršrutos konduktora pienākumus veica autobusu vadītāji. Kopš 2009. gada 1. aprīļa arī autobusos ir ieviests E-talons.
2013. gadā tika noslēgts līgums par 175 Solaris Urbino autobusu (115 - 18 metrus garu un 60 - 12 metrus garu) iepirkumu ar piegādi nākamo 5 gadu laikā par summu 75,8 miljoni euro.[10] 2019. gada septembrī 15 jaunie Solaris Urbino IV autobusi tika ieķīlāti.[11]
Trolejbusi uzņēmumā “Rīgas satiksme” tika sākti izmantot 2005. gada sākumā, kad uzņēmumā tika iekļauta SIA “Tramvaju un trolejbusu pārvalde”. Ritošajā sastāvā tiek izmantoti gan vecie, gan jaunie Škoda trolejbusu modeļi, viens MAZ trolejbuss, gan 11 Baltkrievijas AKSM-333 trolejbusi, viens AKSM-321 trolejbuss, gan arī jaunie Solaris Trollino 18 trolejbusi. Tāpat kā tramvajos, arī trolejbusos sākotnēji strādāja konduktori, bet 2008. gada 1. martā tika ieviesti kompostieri. No 2009. gada 1. aprīļa tos aizvietoja e-talons.
Patlaban ir pabeigta visu 150 jauno Škoda 24Tr Irisbus trolejbusu iepirkšana. 60 no tiem nav aprīkoti ar dīzeļģeneratoru, bet visi pārējie ir aprīkoti ar dīzeļģeneratoru. 9. un 27. trolejbusu maršrutā trolejbusi pa Rīgas centru brauc, izmantojot iebūvēto dīzeļģeneratoru.
2013. gadā tika noslēgts līgums par 125 Škoda 27Tr Solaris trolejbusu iepirkumu ar piegādi līdz 2020. gadam par summu 131,8 miljoni euro.[16][17]
Tāpat kā trolejbusi, arī tramvaji uzņēmumā tika iekļauti 2005. gada sākumā, kad uzņēmumā tika iekļauta SIA “Tramvaju un trolejbusu pārvalde”. Tramvaju satiksmes nodrošināšanai tiek izmantoti Čehijā ražotie Tatra T3 tramvaji (Rīgas modifikācija Tatra T3A), kā arī neliels skaits Tatra T6B5 tramvaju (Rīgā pēc renovācijas zināmi kā Tatra T3MR).
“Rīgas satiksme” 2010. gadā plānoja vecos tramvajus nomainīt pret 20 jauniem Škoda 15T Riga (ForCity) tramvajiem. Tie atšķiras no parastajiem Škoda 15T tramvajiem ar citādu priekšu, krāsojumu un citādu atstatumu starp riteņiem. Pirmie 20 jaunie tramvaji kursēja 6. tramvaju maršrutā. 2010. gada 29. martā tika saņemts pirmais jaunais tramvajs, bet kopš 2010. gada 1. jūnija pirmais zemās grīdas tramvajs Škoda 15T bija sācis braukt pa 6. tramvaju maršrutu.[18] Pārējie 19 tramvaji tika piegādāti līdz 2011. gada beigām. 2012. gadā Rīga saņēma vēl 6 zemās grīdas tramvajus ar 4 sekcijām, kurus visus piegādāja tā paša gada beigās. Savukārt kopš 2013. gada 7. februāra zemās grīdas tramvaji kursē arī pa 11. tramvaju maršrutu. 2017. gada aprīlī Rīga saņēma vēl vienu zemās grīdas tramvaju Imantas virzienam. Savukārt no 2017. gada 5. jūnija zemās grīdas tramvaji brauc arī pa atjaunoto 1. tramvaju maršrutu (4. un 6. maršruta apvienojums), pārējos 19 tramvajus bija paredzēts piegādāt līdz 2017. gada beigām. Savukārt kopš 2024. gada 30. jūlija zemās grīdas tramvaji kursē arī pa 7. tramvaju maršrutu. Plānots, ka šādi tramvaji pasažierus varētu pārvadāt arī 5. maršrutā uz Iļģuciemu.
Tramvajos sākumā strādāja arī konduktori, bet 2007. gada 1. martā tos nomainīja kompostieri, kurus 2009. gada 1. aprīlī aizvietoja E-talona sistēma.
"Rīgas satiksmē" 2012. gada sākumā strādāja 4386 darbinieki — no tiem 66% bija vīrieši un 34% sievietes. Uzņēmuma darbinieku vidējais vecums ir 48 gadi. Visvairāk uzņēmumā strādā transportlīdzekļu vadītāji — pirmajā vietā ir autobusu, otrajā trolejbusu, bet trešajā tramvaju vadītāji. Otra lielākā grupa ir remontstrādnieki — viņu ikdienas darbs saistīts ar transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa uzturēšanu un citiem darbiem, lai sabiedriskais transports varētu piedalīties kopējā satiksmē. Aptuveni 23% uzņēmumā strādājošo ir augstākā izglītība. Uzņēmums savus darbiniekus izglīto, rīkojot dažādus iekšējos seminārus, kursus un apmācības.
Avārijas un incidenti, kur iesaistīti Rīgas Satiksme transportlīdzekļi
Saraksts ar avārijām, kurās iesaistīti “Rīgas satiksmei” piederošie transportlīdzekļi.
2010
2010. gada 25. aprīlis — notika 23. maršruta autobusa avārija Baložos, pie pieturvietas "Meža iela". Autobusa vadītājs bijis alkohola reibumā un līkumā zaudēja kontroli par transportlīdzekli, kas iebrauca grāvī. Avārijā 4 cilvēki tika ievainoti un 3 gāja bojā, kuru vidū ir pats autobusa vadītājs un divas 12. klases skolnieces.[19] Lieta ātri tika slēgta vainīgā šofera nāves dēļ, tomēr bojāgājušo meiteņu radinieki vērsās tiesā pret Rīgas satiksmi.[20]
2012
2012. gada 12. novembris — 40. maršruta autobusa vadītājs Juglā, pieturvietā "Kvēles iela", priekšlaicīgi aizvēra durvis, kā rezultātā tajās tika iespiests cilvēks un vilkts pa zemi. Ievainotā sieviete vēlāk slimnīcā no gūtajām traumām mirusi.[21] 2013. gada martā Rīgas Autotransporta prokuratūras prokurore uzrādījusi apsūdzību autobusa vadītājam.[22]
2014
2014. gada 2. septembris — 7. maršruta tramvajā ar borta numuru 35119 Maskavas ielā ietriecās atkritumvedējs. Negadījumā bija daudz cietušo, taču smagu traumu nebija. Ilgstoši tika apturēta 3. un 7. tramvaja kustība, policijā ierosināts kriminālprocess.
2014. gada 26. maijs — 18. maršruta trolejbusa vadītāja Rīgā, Čaka ielā, vadot trolejbusu, notrieca māti ar bērnu pie gājēju pārejas. Abi ievainotie vēlāk miruši.[23] Tika noskaidrots, ka trolejbusa vadītāja gājēju pāreju braukusi pie sarkanās gaismas, tādējādi uzbraucot abām gājējām, kas ielu šķērsoja pie atļaujošā signāla.[24] Apsūdzētā trolejbusa vadītāja daļēji atzina savu vainu, 2016. gadā viņai piesprieda brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem.[25]
2014. gada 17. decembris — 36. maršruta autobuss ar borta numuru 68511 Rīgā, Kleistu ielā frontāli sadūrās ar kravas automašīnu, kas iebrauca pretējā braukšanas joslā. Cietuši 11 autobusa pasažieri, 3 no tiem smagā stāvoklī nonāca slimnīcā.[26] Avārijas vietā gāja bojā baļķvedēja vadītājs.[27]
2016
2016. gada 1. maijs — zem “Rīgas satiksmes” maršruta autobusa pie Gogoļa ielas "Centrāltirgus" pakļuva gājējs, kurš notikuma vietā gāja bojā. Ielu šajā vietā var šķērsot tikai caur gājēju tuneli.[28]
2016. gada 15. augusts — 17. maršruta trolejbuss Rīgas centrā, Brīvības ielā sadūrās ar astoņām vieglajām automašīnām, negadījumā tika ievainots viens cilvēks. Sākotnēji izskanēja versija, ka avārija notikusi tehnisku iemeslu dēļ, taču vēlāk, analizējot transportlīdzekļa video ierakstus, atklājās, ka avārija notikusi vadītāja kļūdas pēc.[29]
2016. gada 30. decembris — 10. maršruta tramvajs ar borta numuru 30841 Pārdaugavā, Uzvaras bulvārī noskrēja no sliedēm un ietriecās taksometrā. Cietušo nebija. Negadījuma dēļ ilgstoši tika apturēta 2.,4.,5. un 10. tramvaja kustība.[30]
2017
2017. gada 11. jūlijs — 1. maršruta tramvajs ar borta numuru 50661 uz Akmens tilta sadūrās ar smago mašīnu un noskrēja no sliedēm. Negadījumā cietušo nebija, taču ilgstoši tika apturēta 2.,4.,5., un 10. tramvaja kustība.[31]
2017. gada 29. jūlijs — Bebru ielas un Anniņmuižas bulvāra krustojumā aizdegās 1. maršruta tramvaja jumts un pantogrāfs 1m² platībā. Cietušo nebija. Negadījuma dēļ tika ilgstoši traucēta 1. un 4. tramvaju maršrutu kustība.[32]
2018
2018. gada 20. jūlijs — 5. maršruta tramvajs Dambja ielas un Ganību dambja krustojumā sadūrās ar kravasmašīnu. Trieciena rezultātā tramvajs noskrēja no sliedēm un sagāzās uz sāniem. Negadījumā cietušo nebija, taču ilgstoši tika apturēta 5. un 9. tramvaja kustība.[33]
2018. gada 19. oktobris — RS autobuss Rīgā, Abrenes ielā nāvējoši notrieca gājēju.[34]
2019
2019. gada 23. februāris — notika avārija starp vieglo automašīnu un 3. maršruta autobusu Rīgā, pie pagrieziena uz Voleriem, vairāki ievainoti, divi miruši vieglā auto sadursmē.[35]
2019. gada 26. decembris — RS autobuss Rīgā, Meldru un Kreimeņu ielu krustojumā nāvējoši traumēja gājēju.[36]
2020
2020. gada 24. janvāris — notika avārija starp tramvaju un vieglo automašīnu, kuras dēļ tika apturēta 1.,2.,5.,10 tramvaja kustība pie 13. janvāra ielas un 11. novembra krastmalas krustojumā.[37]
2020. gada 20. maijs — Ap plkst. 17:25 Ķengaragā, Prūšu un Bultu ielu krustojumā notika 15. maršruta trolejbusa un vieglās automašīnas Mercedes-Benz sadursme. Sadursmes rezultātā trolejbuss nobrauca no ceļa braucamās daļas un iebrauca dzīvojamās ēkas sienā. Cieta 7 cilvēki, 6 tika hospitalizēti. Tika noskaidrots, ka Mercedes-Benz automašīnas vadītājs bija sēdies pie stūres alkohola reibumā.[38]
2020. gada 8. septembris — RS autobusa šoferis Jūrmalas gatvē, Rīgā nāvējoši notrieca gājēju un aizbēga no notikuma vietas.[39]
2021
2021. gada 12. februāris — Katlakalnā pilnā 50 kvadrātmetru platībā pilnībā izdega Rīgas satiksmes 26. maršruta autobuss, cietušo notikumā nebija. VUGD saņēma izsaukumu uz notikuma vietu plkst. 20:43, plkst. 22:59 ugunsgrēks tika likvidēts. Iespējamais ugunsnelaimes iemesls varētu būt īssavienojums transportlīdzekļa elektrosistēmā.[40]
2022
2022. gada 20. novembrī 15. maršruta trolejbuss ar borta numuru 17801 sadūrās ar piecām Merķeļa ielā novietotajām automašīnām, uzsākts administratīvais process.[41]
2023
2023. gada 16. janvārī Pļavniekos, Saharova ielā, trolejbusam strauji bremzējot pirms neregulējamas gājēju pārejas, pasažiere guva smagas galvaskausa traumas un nonāca komā, pēc kā 23 dienas vēlāk nomira.[42][43][44][45]
2023. gada 17. aprīlī Pļavniekos, Lubānas ielā, sadega 49. maršruta autobuss ar borta numuru 76821. Neviens cilvēks nav cietis, uzsākta situācijas izmeklēšana.[46]
2023. gada 19. jūlijā pussešos no rīta Bauskas un Neretas ielu krustojumā atrasts bojā gājis cilvēks. Iespējams, viņu notriecis tramvajs.[47]
Valdes priekšsēdētāji
Leons Bemhens, 1993. gads (kā autobusu parka Tālava direktors)—2018. gada 12. decembris
Anrijs Matīss (p.i), 2018. gada 13. decembris—2019. gada 5. februāris
Ernests Saulītis (p.i), 2019. gada 5. februāris—2020. gada 2. janvāris
![Solaris Urbino II 15[12]](Att%C4%93ls:Bus_in_Riga,_Solaris_Urbino_15_n%C2%B065241.jpg)
![Solaris Urbino I 18[13]](Att%C4%93ls:Bus_in_Riga,_Solaris_Urbino_18_n%C2%B079665.jpg)
![Solaris Urbino III 18[14]](Att%C4%93ls:16-08-30-Riga_Daugavgr%C4%ABva-RR2_3795.jpg)
![Solaris Urbino IV 18[15]](Att%C4%93ls:Bus_in_Riga,_Solaris_Urbino_IV_18_n%C2%B078082.jpg)
.jpg)
.jpg)
