PROFILBARU.COM

Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle
Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle
	Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Brīvības bulvāris 23, Rīga, Latvija
Koordinātas	56°57′14″N 24°6′56″E / 56.95389°N 24.11556°EKoordinātas: 56°57′14″N 24°6′56″E / 56.95389°N 24.11556°E
Piederība konfesijai	Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Arhitektūras apraksts
Arhitekts	Roberts Pflūgs
Arhitektūras stils	neobizantiskais stils
Celtniecības sākums	1876. gada 3. jūlijs
Celtniecības beigas	1884
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Pareizticīgo katedrāle
Aizsardzības numurs	7512
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra

Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle ir Latvijas Pareizticīgo Baznīcas dievnams Esplanādē, Rīgā, viena no ievērojamākajām pareizticīgo kulta celtnēm Latvijā. Viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm (vēl katedrāles atrodas Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā).

Vēsture

Neobizantiskajā stilā celta sakrālā ēka, kas raksturīga eklektisma perioda pareizticīgo dievnamiem, celta 1876.—1884. gadā pēc arhitekta Roberta Pflūga projekta.^[1] Par ēkas prototipu esot kalpojusi Svētās Sofijas katedrāle Konstantinopolē.^[2] Tā bija pirmā ēka, ko uzcēla Rīgas Esplanādes laukumā, kur līdz tam būvēties bija aizliegts militāro mācību dēļ.^[2] Ēkas celtniecības gaitā 1880. gadā sākotnējais projektu izmainīja: ēku papildināja ar zvanu torni, kam par iemeslu bija imperatora Aleksandra II dāvinājums katedrālei — divpadsmit Maskavā lieti zvani. Lielāko no tiem 13 tonnu svarā nācās celt tornī ar 800 karavīru spēkiem.^[2] Katedrāles būvapjomu vainago pieci kupoli, kas sākotnēji bija ar zeltītām ribām un krustiem. Dzelteno ķieģeļu sienas ieklātas ar horizontālām sarkanbrūnu betona plāksnīšu joslām. Ikonostasu gleznojuši Pēterburgas mākslas akadēmijas profesori. Fasādes dekoratīvi plastisko apdari veikusi tēlnieka Augusta Folca firma.

Pirmā pasaules kara laikā ēkas interjers cieta no vandalisma, katedrāli nodeva luterāņu baznīcai.^[2] Pēc kara to atgrieza pareizticīgajiem.

PSRS varas iestādes 1963. gadā katedrāli slēdza, lika nozāģēt krustus un noņemt zvanus, izņemot divus lielākos, kurus iemūrēja. Pēc Jura Skalberga projekta to pārbūvēja par "Zinību namu", izveidoja starpstāvu pārsegumus un kupolā iekārtoja planetāriju. Vienā no sānu altārtelpām atradās kafejnīca, ko tautā trāpīgi iesauca par "Dieva ausi".^[3]

Drīz pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Valdemārs Feldmanis dievnamam uzdāvināja zeltītus krustus, kas bija izgatavoti Vircburgas amatniecības skolas darbnīcās. 1991. gada vasarā Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāli atkal atdeva ticīgajiem un pēc gandrīz 30 gadu pārtraukuma tajā notika svinīgs dievkalpojums. Sākās restaurācijas darbi, lai gan vairums bijušo gleznojumu 1963. gadā bija neglābjami sabojāti. 1992. gada 7. janvārī Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs atjaunotajā katedrālē noturēja liturģiju, pēc kuras garīdzniecība aizlūdza par valsts valdību un visiem iedzīvotājiem.

2002. gadā atveda jaunus, Krievijas rūpnīcā ZIL izlietus zvanus.^[2] 2010. gados apzeltīja zvanu torni un kupolu, turklāt kupola apzeltīšanas izmaksas bija 550 tūkstoši eiro.^[2]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Vita Banga, Marina Levina u.c. Rīgas dievnami: arhitektūra un māksla. Rīga : Zinātne, 2007. 426. lpp. ISBN 978-9984-823-00-3.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 ^2,5 Olga Fil. Rīga tête-à-tête. Rīga : Beaux-Arts, 2017. 225–231. lpp. ISBN 978-993-48690-1-3.
↑ www.anothertravelguide.lv