Dvietes pirmais dievnams bija koka ēka, ko uzcēla 1750. gadā. Dvieti jau no 1703. gada apkalpoja Ilūkstesjezuīti. Pēc jezuītu aiziešanas no 1787. gada draudzi apkalpojuši mūki lazaristi, tikai vēlāk sākuši apkalpot sekulārie priesteri. Dievnams atradies Dvietes muižas parkā pie lielceļa, iebraucot Dvietē. Pēc jaunās mūra baznīcas uzcelšanas koka baznīcu nojauca un pārveda uz Zariņu kapsētu, izveidojot kapelu, bet bijušās baznīcas vietā uzstādīja lielu čuguna krustu. Pēc Otrā pasaules kara to nolauza, vēlāk 1957. gadā prāvests Kārlis Gumpenbergs krustu samontēja un uzstādīja dievnama priekšā, pretī lielajiem vārtiem.[3]
1842. gadā Dvietē par prāvestu kļuva Jāzeps Tamulevičs, kura vadībā par draudzes un muižnieka Kazimira Plātera Zīberga dotajiem līdzekļiem tika uzsākta jauna dievnama celtniecība. 1864. gadā baznīca tika uzcelta un veltīta Svētā Staņislava Kostkas godam. 1890. gadā dievnamam ieplānoja zemi. Pirmā pasaules kara laikā baznīca tika sagrauta — tika uzspridzināti torņi, sašautas sienas. Pēc kara 10 gadus dievkalpojumus noturēja muižas klētī. 1919. gadā par draudzes prāvestu kļuva Boļeslavs Dižgalvis, kurš pēc saglabātajiem dievnama celšanas plāniem atjaunoja baznīcu iepriekšējā veidolā, tikai bez torņiem. 1929. gada 17. novembrī Ilūkstes baznīcasdekāns J. Velkme iesvētīja atjaunoto baznīcu. Vēlākos gados tika uzcelti torņi. Dievnama atjaunošana izmaksājusi aptuveni 20 000 latu, ko savākusi draudze. Prāvestu Boļeslavu Dižgalvi pēc baznīcas uzcelšanas 1936. gadā nozīmēja kalpošanai uz Alsungas baznīcu. Prāvesta Miķeļa Jermacāna darbības laikā 1960. gadu sākumā tika pārbūvēti visi trīs altāri un veikts remonts. Prāvesta Jāzepa Mičuļa kalpošanas laikā (1964—1974) tika uzcelta jauna plebānija un saimniecības ēkas, kā arī baznīcas dārzā uzstādīts ozolkoka krusts. 1975. gadā dievnamu apmeklēja kanoniskajā vizitācijā toreizējais bīskaps, vēlākais pirmais Latvijas kardinālsJulijans Vaivods.
Pēc prāvesta M. Jermacāna informācijas, aptuveni vienā laikā tika būvētas Dvietes un Nīcgales baznīcas un tika apmainīti dievnamu celšanas plāni, tāpēc Dvietē dievnams ir ar diviem torņiem, bet Nīcgalē ar vienu. Latgalē bija raksturīgi būvēt baznīcas ar diviem torņiem, bet toreizējā Kurzemes bīskapijā ar vienu.[4]
Eksterjers
Baznīca ir krustveida mūra celtne, būvēta baroka stilā. Tai ir divi torņi, cinkotā skārda jumts. Ieejas durvis no gala un sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz mūra žogs ar kārniņu jumtu. Dārzā uzstādīts ozolkoka krusts.
Tā ir trīs navu telpa ar koka dēļu grīdu un mūra griestiem, kas veidoti velvē. Pie gala durvīm ir maza priekštelpa, virs kuras atrodas kora telpas ar harmoniju. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Grezns sakrālā barokainterjers. Dievnamā ir trīs altāri. Galvenais jeb centrālais altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, tajā atrodas Jēzus Sirds glezna, virs tā Svētā Staņislava Kostkas glezna un daudzu svēto skulptūras. Altāri noslēdz krucifikss ar Krustā sisto Pestītāju. Abi sānu altāri atrodas dievnama abos sānos izveidotajās kapelās.
Draudze
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Edvards Zaksis.[1] 1783. gadā kļuvusi patstāvīga draudze. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Dvietē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu. Draudzei ir sešas kapsētas — Munču, Zviedrānu, Jadvigovas, Zariņu, Būku un Kalnišķu kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
Draudzes lielākie svētki ir Vissvētākās Jēzus Sirds svētki — 40stundas, Karmela Dievmātes diena, Svētā Kazimira diena, Svētā Staņislava Kostkas diena.
