Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca ir 1904. gadā celts luterāņu draudzes dievnams, kas atrodas Dzirnavu ielā 14, Kuldīgā.
Vēsture
Svētās Annas baznīcu ir cēlusi Kuldīgas latviešu luterāņu draudze, kas dibināta jau 1560. gadā, tomēr nopietna līdzekļu vākšana baznīcas būvei sākās tikai 1866. gadā. Baznīcas projektu izstrādāja arhitekts Vilhelms Neimanis, baznīcas pamatakmeni svinīgā dievkalpojumā 1899. gada 3. oktobrī ielika latviešu luterāņu draudzes mācītājs Frīdrihs Freibergs (1833-1918), būvdarbus pabeidza 1904. gadā.
1922. gadā dibināja Svētdienas skolu bērniem, kas darbojās līdz 1940. gadam, šai pašā laikā dibināts arī draudzes koris. 1939. gadā baznīca ieguva pašreizējo interjeru (mākslinieks J. Audriņš) ar gleznām un J. Šķērstena darinātām vitrāžām. Ērģeles būvējis igauņu ērģeļbūvētājs A. Terkmanis. 1953. gada 3. novembrī draudzes koris piedalījās pirmajos baznīcas koru Dziesmu svētkos. Atmodas laikā baznīcā plaši apmeklētus dievkalpojumus noturēja Kuldīgas iecirkņa prāvests Modris Plāte. Kuldīgas baznīcas dievkalpojumi vairākkārt pārraidīti Latvijas radiofonā.
Atsauces