Šis raksts ir par daiļliteratūras veidu. Par citām jēdziena romāns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Romāns ir visplašākais prozas darbs vai sacerējums, kurā parasti raksturīgi izvērsta tēlu sistēma, atklāta atsevišķa cilvēka un sabiedrības attieksme ilgākā laika posmā, daudzpusīgi atsedzot galvenā varoņa dzīvi, personību, izaugsmi, domu un jūtu pasauli.[1] Sarežģīta kompozīcija, plašs, detalizēts vēstījums par tēloto laiku, galveno varoņu dzīvi un viņu attiecībām ar sava laikmeta sabiedrību.[2] Izdomātu personu un notikumu tēlojums vispārinātā pasaules un cilvēcisko attieksmju skatījumā.
Romāni ir stipri apjomīgāki literārie darbi nekā noveles vai stāsti. Tā ir visplašākā prozas forma, kurā daudzpusīgi atspoguļojas indivīda un sabiedrības attiecības, atsevišķa cilvēka dzīve un laikmets. Romānu mērķis ir radīt lasītājiem estētisku baudījumu. Romāna notikumus un tēlus vieno galvenais varonis.
Romāni ir apjomīgāki literārie darbi nekā vairums citu daiļliteratūras darbu. Romāns ir vēstījums daudzu lappušu, parasti grāmatas, apjomā. Romānu raksturo personu attieksmju un notikumu izvērsts tēlojums. Romāns balstās uz noteiktu posmu personu, tautas vai cilvēces dzīvē un vēsturē. Tas balstās nevis uz vienu notikumu (kā novele) vai dažiem notikumiem (kā stāsts), bet gan uz daudzām epizodēm un ainām. Romānā tēli nav viennozīmīgi, tie atklājas attiecībās. Romānā plaši parādīts laiks, vide, apstākļi, kuros darbojas varoņi. Romānā rakstnieka pozīcija atklājas notikumos un situācijās.
Pasaulē regulāri tiek veidoti dažādi grāmatu topi. Viens no šādiem topiem ir amerikāņu literatūras kritiķa un Ņujorkas Universitātes doktora Daniela Bērta (Daniel Burt) 2007. gadā izdotais saraksts The Novel 100: A Ranking of the Greatest Novels of All Time. Pēc šī saraksta desmit labākie romāni ir šādi:[3]
No 2014. gada līdz 2018. gadam apgāds "Dienas grāmata" pēc rakstnieces Gundegas Repšes iniciatīvas izdeva vēstures romānu sēriju "Mēs. Latvija, XX gadsimts", kurā publicēti 13 latviešu autoru romāni: O. Zebra "Gaiļu kalna ēnā" (2014), G. Bereļa "Vārdiem nebija vietas" (2015), P. Bankovska "18" (2014), I. Gailes "Stikli" (2016), G. Repšes "Bogene" (2016), M. Bērziņa "Svina garša" (2015), I. Ābeles "Duna" (2017), A. Akmentiņa "Skolotāji" (2018), N. Ikstenas "Mātes piens" (2015), A. Manfeldes "Virsnieku sievas" (2017),
K. Ulbergas "Tur" (2017), L. Kotas "Istaba" (2016) un A. Jundzes "Sarkanais dzīvsudrabs" (2017).
Es esmu...
2018. gada 14. decembrī G. Repše sadarbībā ar apgādu "Dienas grāmata" izsludināja prozas un literatūrzinātnes mijiedarbes projektu – 24 grāmatu ciklu "Es esmu...", kurā nākamo piecu gadu laikā iecerēts sarakstīt un izdot 12 rakstnieku un 12 literatūrzinātnieku grāmatas par nozīmīgiem latviešu pagātnes rakstniekiem.[4]