"Brāļi Karamazovi" (krievu: Братья Карамазовы) ir krievu rakstnieka Fjodora Dostojevska pēdējais romāns. Pabeigts pēc divu gadu ilgas rakstīšanas 1880. gada novembrī, publicēts literārajā žurnālā Russkiy vestnik.
Filozofiskā romāna darbība notiek 19. gadsimta Krievijā. Tajā tiek aplūkotas tādas tēmas kā Dievs, brīvība un morāle. Stāsta galvenie varoņi ir atšķirīgi brāļi. Tiek uzskatīts, ka viņi pārstāv trīs cilvēku daļas (ķermeni, prātu un garu).[1] Ivans ir intelektuālais ateists, Dmitrijs — emocionālais sieviešu mīlētājs, Aļoša — kristietis un varonis un viltīgais ārlaulības dēls Pāvels Smerdjakovs, kas tiek uzskatīts par ģimenes kalpu.[2]
"Brāļu Karamazovu" romāns tiek uzskatīts par Dostojevska izcilāko darbu, kā arī par viņa vissarežģītāko un dziļāko romānu.[3] Kopš romāna publicēšanas tas tiek atzīts par vienu no augstākajiem sasniegumiem literatūrā.