Makss Borns

Makss Borns Max Born Personīgā informācija Dzimis 1882. gada 11. decembrī Breslava, Vācijas Impērija Miris 1970. gada 5. janvārī (87 gadi) Getingene,  Vācija Pilsonība Vācija/Lielbritānija

Zinātniskā darbība Zinātne fizika Darba vietas Frankfurtes pie Mainas Universitāte, Getingenes Universitāte, Berlīnes Humboltu universitāte, Edinburgas Universitāte Alma mater Breslavas Universitāte Heidelbergas Universitāte, Cīrihes Universitāte, Getingenes Universitāte Pasniedzēji Karls Runge, Dž. Dž. Tomsons, Dāvids Hilberts, Hermans Minkovskis Studenti Makss Delbriks, Enriko Fermi, Valters Heitlers, Verners Heizenbergs, Gerhards Hercbergs, Paskuals Jordāns, Marija Geperte-Maiere, Roberts Openheimers, Volfgangs Pauli, Edvards Tellers, Viktors Veiskopfs, Jūdžīns Vīgners Sasniegumi, atklājumi kvantu mehānikas pamati Apbalvojumi 1954. gada Nobela prēmija fizikā

Makss Borns (vācu: Max Born; dzimis 1882. gada 11. decembrī, miris 1970. gada 5. janvārī) bija vācu fiziķis un matemātiķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem. Devis ieguldījumu arī cietvielu fizikā un optikā. 1954. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts.^[1]

Biogrāfija

Dzimis 1882. gadā, Breslavā, Vācijas Impērijā (tagad Vroclava, Polijā) ebreju izcelsmes Breslavas Universitātes embrioloģijas profesora Gustava Borna un viņa sievas Margaretes Kaufmanes ģimenē. Mācības sāka Breslavas Universitātē. 1913. gadā apprecējās ar Hedvigu Ērenbergu, ģimenē bija trīs bērni. Dēls Gustavs kļuva par ievērojamu ārstu. Meitas Irēnas meita bija aktrise un dziedātāja Olīvija Ņūtona-Džona.

Pēc habilitēšanās 1909. gadā Borns sāka strādāt Getingenes Universitātē par privātdocentu. No 1915. līdz 1919. gadam, izņemot dienestu armijā, Borns strādāja par teorētiskās fizikas profesoru Berlīnes Humboltu universitātē, kur uz mūžu iedraudzējās ar Albertu Einšteinu. 1919. gadā Borns strādāja Frankfurtes pie Mainas Universitātē, bet no 1921. gada — Getingenes Universitātē. 1926. gadā Borns publicēja varbūtības blīvuma funkcijas interpretāciju Šrēdingera vienādojumā, par ko 1954. gadā (28 gadus pēc publikācijas) ieguva Nobela prēmiju fizikā.

1928. gadā Alberts Einšteins nominēja Verneru Heizenbergu, Paskualu Jordānu un Maksu Bornu Nobela prēmijai fizikā. Tomēr 1932. gadā Nobela prēmiju ieguva tikai Heizenbergs. Eksistē vairākas versijas par to, kāpēc Bornam toreiz netika piešķirta Nobela prēmija. Borna biogrāfs Džeremijs Berstains uzskata, ka iemesls ir Borna asistenta un Paskuala Jordāna iestāšanās NSDAP un SA 1933. gadā. Pats Heizenbergs vēstulē Bornam apliecināja, ka prēmija pienāktos visiem trim.

Getingenes Universitātē Borns bija doktordarbu vadītājs diviem vēlākiem Nobela prēmijas laureātiem — Maksam Delbrikam un Marijai Gepertei-Maierei, bet Borna asistentu vidū bija seši Nobela prēmijas laureāti — Marija Geperte-Maiere, Enriko Fermi, Verners Heizenbergs, Gerhards Hercbergs, Volfgangs Pauli un Jūdžīns Vīgners.

Būdams atklāts pacifists, pēc Hitlera nākšanas pie varas Borns 1933. gadā emigrēja no Vācijas. Otrā pasaules kara laikā uzturējās Apvienotajā Karalistē un kļuva tās pilsonis. Borns bija kodolieroču izstrādes pretinieks. 1955. gadā — viens no Einšteina-Rasela manifesta parakstītājiem. Miris Getingenē 1970. gadā. Apglabāts vienā kapsētā ar Valteru Nernstu, Vilhelmu Vēberu, Maksu fon Laui, Maksu Planku un Dāvidu Hilbertu.

Atsauces

1. «The Nobel Prize in Physics 1954». Nobel Foundation.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Makss Borns.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Maksa Borna biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)

Apbalvojumi
Priekštecis: Frics Zernike	Nobela prēmija fizikā 1954 kopā ar Valteru Boti	Pēctecis: Viliss Lems Polikarps Kušs