Jānis Korņiļjevs jeb Ivans Korņiļjevs (krievu: Иван Васильевич Корнильев; 1901. gada 13. novembris — 1977. gada 26. novembris) bija Latvijas krievu izcelsmes politiķis. Bijis 3. un 4. Saeimas deputāts.
Jānis Korņiļjevs piedzima 1901. gada 13. novembrī Višgorodas pagastā zemnieku ģimenē.[1][2] Mācījās Ostrovas reālskolā. 1919. gadā Pēterburgas Universitātē sāka studēt tiesību zinātni, taču drīz bija spiests mācības pārtraukt.[1]
Korņiļjevs darbojās Augšpils (bijušā Višgorodas) un Gauru pagasta padomē.[1] 1928. gadā ievēlēts Abrenes apriņķa pašpārvaldē. Tajā pašā gadā kļuva par 3. Saeimas deputātu. 1931. gadā ievēlēts 4. Saeimā, kurā darbojās līdz Ulmaņa apvērsumam 1934. gadā.[1] Pēc apvērsuma neilgu laiku strādāja Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijā. Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā Korņiļjevs tika pierunāts sadarboties ar NKVD, pamatojot to ar viņa rīcībā esošiem kompromitējošiem materiāliem.[1]
1950. gada 15. februārī arestēts sakarā ar sadarbību ar Latviešu zemnieku savienības labējo spārnu Saeimā un dalību Baltajā kustībā un Krievijas Vismilitārajā savienībā, ko Korņiļjevs noliedza.[1] 7. oktobrī viņam tika piespriesti 10 gadi spaidu darbos. 1956. gadā atbrīvots. Miris veco ļaužu pansionātā Rīgā 1977. gada 26. novembrī.[1]