Ervīns Rūdolfs Jozefs Aleksandrs Šrēdingers (vācu: Erwin Rudolf Josef Alexander Schrödinger, dzimis 1887. gada 12. augustā, miris 1961. gada 4. janvārī) bija austriešu fiziķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem. 1933. gadā Šrēdingers kopā ar Polu Diraku ieguva Nobela prēmiju fizikā par ieguldīto darbu kvantu mehānikas attīstīšanā.[1]
Biogrāfija
Dzimis Vīnē, inteliģentu ģimenē. Mācījies klasiskajā ģimnāzijā. Pēc tās absolvēšanas iestājās Vīnes Universitātē, kuru pabeidza 1910. gadā. Studiju laikā Šrēdingers ieinteresējās par termodinamiku. Pēc universitātes pabeigšanas viņš kļuva par sava pasniedzēja Franča Eksnera asistentu.
Vēl pirms Pirmā pasaules kara sākuma Šrēdingeru iesauca armijā, kur salīdzinoši mierīgos apstākļos viņš dienēja visu kara laiku. Pēc kara beigām Šrēdingeru uzaicināja par viesprofesoru Jēnas Universitātē. 1921. gadā viņš kļuva par Breslavas Universitātes (tagadējā Vroclava) ordinēto profesoru. Tajā pašā gadā Šrēdingeru iecēla par Cīrihes Universitātes Teorētiskās fizikas katedras vadītāju, šai amatā viņš nostrādāja līdz 1927. gadam. No 1927. līdz 1933. gadam vadīja katedru Berlīnes Universitātē.
Nākot pie varas nacistiem, Šrēdingers devās uz Oksfordas Universitāti. Šeit arī saņēma ziņu, ka viņam kopā ar Polu Diraku piešķirta Nobela prēmija fizikā. Sekoja darbs Grācas Universitātē (1936-1938), kuru pēc anšlusa nācās pamest. Pēc atgriešanās Oksfordā un īslaicīga posma Ģentes Universitātē Šrēdingers pieņēma Īrijas valdības uzaicinājumu vadīt īpaši viņam izveidotu institūtu. Īrijā tika pavadīti 17 gadi, iegūta Īrijas pilsonība. Pēdējos dzīves gadus (1956-1961) zinātnieks pavadīja Vīnē, kur lasīja lekcijas Vīnes Universitātē. Miris no tuberkulozes 1961. gadā.
Zinātniskais darbs
Zinātniskie darbi statistiskajā fizikā, kvantu mehānikā, vispārīgajā relativitātes teorijā. Izstrādājis mikrodaļiņu kustības teoriju - viļņu mehāniku, izveidojis tās pamatvienādojumu - Šrēdingera vienādojumu. Mikroobjektu stāvokļa aprakstīšanai ieviesis viļņu funkciju, pierādījis viļņu mehānikas un matricu mehānikas identitāti (Nobela prēmija fizikā, 1933). Veicis pētījumus mezonu teorijā, elektrodinamikā. Mēģinājis radīt vienoto lauka teoriju.
Atsauces
Ārējās saites
|
---|
| 1901—1925 | |
---|
| 1926—1950 | |
---|
| 1951—1975 | |
---|
| 1976—2000 | |
---|
| 2001—pašlaik | |
---|
|