Olimpiādē piedalījās 188 vīriešu[P 1] komandas un 162 sieviešu komandas no 186 valstīm. Indija, kā rīkotājvalsts, abos turnīros piedalījās ar trīs komandām.
Spēles reglaments: Šveices sistēma 11 kārtās. Apdomas laiks: katram spēlētājam 90 minūtes 40 gājieniem un turpinājumā 30 minūtes līdz partijas beigām ar 30 sekunžu pieskaitījumu katram partijā izdarītam gājienam sākot ar pirmo.
Vērtējums: Par komandas uzvaru tā ieguva divus punktus, par neizšķirtu (2:2) vienu punktu. Turnīra noslēgumā augstāku vietu ieguva komanda, kura bija guvusi 11 kārtās vairāk punktu (KP). Pie vienādiem rādītājiem, vietas noteikšanai lietoja Zonneborna-Bergera punktu summu (ZBP). Ja arī tā izrādījās vienāda, tad bija jāizšķir partijās iegūtai punktu summai (PP).[1]
Uzvarētāja Uzbekistānas komanda tika apbalvota ar ceļojošo "Starptautisko Hamiltona–Rassela kausu", bet komandas spēlētāji un kapteinis saņēma zelta medaļas. Armēnijas un Indija-2 komandas tika apbalvotas attiecīgi ar sudraba un bronzas medaļām.
Uzvarētāja Ukrainas komanda tika apbalvota ar ceļojošo "Starptautisko Veras Menčikas kausu", bet komandas spēlētājas un kapteinis saņēma zelta medaļas. Gruzijas un Indijas komandas tika apbalvotas attiecīgi ar sudraba un bronzas medaļām.
Nonas Gaprindašvili balvu saņem tās valsts šahisti, kas ieguvuši visvairāk punktu abu tās komandu (vīriešu un sieviešu) maču punktu kopsummā. Ar 34 (17+17) punktiem labākie bija un balvu saņēma Indijas šahisti.
Piezīmes
↑Vīriešu jeb atklātā turnīrā komandu sastāvā drīkst spēlēt arī sievietes.