"libre, soberana, solo" ir oficiālais moto, kurš ar kongresa rīkojumu attēlots uz ģerboņa. Neoficiālais moto "NO PASARÁN" (Viņi garām netiks) kļuva populārs 1969. gada karā ar Salvadoru. Tas ir kā atsauce uz Salvadoras mērķi savā uzbrukumā sasniegt Hondurasas Karību krastu.
2
Novērtējums ņem vērā AIDS izraisīto mirstību; tas var uzrādīt mazāku iedzīvotāju skaitu kā gaidīts.
Hondurasai ir gara krasta līnija gar Karību jūru un neliela pieeja Klusajam okeānam. Karību jūras piekrastē izveidojušās vairākas nozīmīgas ostas, viena no tām ir Laseiba. Mazliet atstatu no krasta atrodas Hondurasai piederošās un tūristu iecienītās Baijas salas. Zemieņu apgabali ir piekrastē un upju ielejās, kas izvagojušas Hondurasas kalnieni. Augstākie kalni atrodas valsts rietumos un centrālajā daļā, tiem ir vulkāniska izcelsme. Zemienēs, kur valda karsts un mitrs klimats, plašus apgabalus klāj lietus meži. Kalnu mežos dominē ozoli un priedes.
Baijas salas
Baijas salas atrodas Karību jūrā netālu no Hondurasas ziemeļu piekrastes. 1512. gadā tās atklāja Kristofors Kolumbs. Mūsdienās Baijas salas piesaista tūristus un nirējus.
Hondurasa ir mazāk industrializēta nekā kaimiņvalstis, un hondurasieši ir viena no nabadzīgākajām nācijām visā Rietumu puslodē. Ar ārvalstu palīdzību ir izveidoti augkopības produkcijas pārstrādes uzņēmumi, kā arī ruma, cepamās eļļas, cementa un papīra ražotnes. Hondurasas kalnos atrodas bagātīgas derīgo izrakteņu iegulas, īpaši — sudraba, cinka, svina rūdas un zelta. Šīs rūdas iegūst pazemes šahtās.
Vairums cilvēku kopj savas lauku saimniecības vai strādā algotu darbu lielajās plantācijās, kurās eksportam audzē banānus, kafijas pupiņas, eksotiskos augļus un ziedus. Agrāk Hondurasa bija lielākā banānu eksportētāja, un vēl arvien šī kultūra dod 25% valsts ienākumu. Lielākā daļa kalnienes lauksaimniecībai nav piemērota. Toties krītošā ūdens spēka darbinātās hidroelektrostacijas saražo 80% elektroenerģijas.
Hondurasas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 17,4% no IKP.[2]
.svg)
