2007. gada Tour de France bija 94. Tour de Francevelobrauciens, kas norisinājās no 2007. gada 7. jūlija līdz 29. jūlijam. Velobrauciens sākās Lielbritānijā, turpinājās Beļģijā, bet no 3. posma veda pa Francijas ceļiem. Izšķirošie notikumi cīņā par uzvaru risinājās kalnu etapos Alpos un Pirenejos. Velobrauciens finišēja pēc aizvadītiem 20 posmiem un 3570 kilometriem kā vienmēr Elizejas laukosParīzē.
2007. gada Tour de France piedalījās 21 komanda un 189 riteņbraucēji. Šajā gadā Tour de France nepiedalījās Latvijas riteņbraucēji, lai gan Raivim Belohvoščikam bija spēkā līgums ar komandu Saunier Duval-Prodir, kas piedalījās velobraucienā.
Velobrauciens sākās ar prologu Londonā, kurā uzvarēja 2006. gada Pasaules čempions prologā šveicietis Fabians Kančellāra. Otrajā sacensību dienā sportistiem bija jāveic 203km garš posms no Londonas līdz Kanterberijai. Lai gan sacīkstes gaitā vairāki braucēji bija izrāvušies priekšā lielajai grupai, tomēr, aptuveni 30km pirms posma beigām, viņi tika noķerti un lielā grupa finišēja kopā. Posmā uzvarēja austrālis Robijs Makjūens, bet tā kā lielajā grupā brauca arī Fabians Kančellāra, tad Kančellāra savu līdera krekliņu saglabāja. Makjūens savukārt kļuva par līderi punktu (labākā sprintera) vērtējumā, bet par pirmo kalnu karali kļuva Deivids Milars, viens no sportistiem, kurš posma laikā, bija izrāvies priekšā lielajai grupai. Labākais debitants abos pirmajos posmos bija jaunais krievs Vladimirs Gusevs, kuram šis ir pirmais Tour de France viņa karjerā.
Nākamais posms, kas vēl joprojām neizcēlās ar kalniem un kurā braucējiem bija jānobrauc 168km no Denkerkas līdz Ģentei. Finišs atkal notika lielajā grupā, kurā pārākais izrādījās beļģis Gerts Stēgmanss. Tā kā finišs atkal notika lielajā grupā, tad Kančellāra vēl joprojām saglabāja savu līdera posteni, bet Makjūens zaudēja zaļo krekliņu beļģim Tomam Bonenam. Posmā nebija kalnu, tādēļ arī kalnu karaļa vērtējumā izmaiņu nebija. Nākamajā posmā savu līdera statusu apliecināja Fabians Kančellāra, uzvarot finiša sprintā. Kalnu karaļa vērtējumā par līderi kļuva francūzis Stefans Augē. 4. posma finiša sprintā pārāks izrādījās norvēģis Tūrs Hūshovds, zaļo krekliņu saglabāja Toms Bonens.
Nākamajā 5. posmā, kas bija pirmais vidēji kalnainais posms, uzvarēja itālis Filipo Pocato. Kančellāra līdera statusu saglabāja, bet labākā sprintera vērtējumā par līderi kļuva vācietis Ēriks Cābels. Kalnu karaļa vērtējumā līdera statusu no sava tautieša Stefana Ožē pārņēma Silvāns Šavanels. 6. posmā uzvarēja Toms Bonens, atgūstot zaļo krekliņu, bet 7. posmā, kas bija pirmais kalnainais posms, no citiem izrāvās un ar 40 sekunžu pārsvaru uzvarēja vācietis Linus Gerdemans, kurš kļuva arī par līderi kopvērtējumā un labāko jauno braucēju. Kalnu karaļa vērtējumā savu līdera pozīciju saglabāja Silvāns Šavanels. Nākamajā dienā sportistus sagaidīja vēl viens smags kalnu posms, kurā, ar gandrīz 3 minūšu pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem, uzvarēja dānis Mikāls Rasmusens. Viņš kļuva arī par kopvērtējuma līderi un kalnu karali. Līderpozīciju jauno braucēju vērtējumā saglabāja Linus Gerdemans, bet Tomam Bonenam nebija īpaši jāpiepūlas, jo sprinta vērtējumā posmā tika piešķirti kopā tikai 12 punkti. Nākamajā dienā sportistiem bija brīvdiena, bet pēc tās sekoja 159 kilometrus garš kalnu posms. Tajā ar 38 sekunžu pārsvaru uzvarēja kolumbietis Maurīsio Solers. Mikāls Rasmusens saglabāja gan savu līdera posteni, gan kalna karaļa titulu. Arī sprinta vērtējumā izmaiņu nebija, bet par labāko jauno braucēju kļuva spānis Alverto Kontadors, kurš kopvērtējumā bija piektais.
Nākamais bija 229 kilometrus garš posms, kurā sportistiem nebija jāpārvar daudz kalnu. Posma finišs bija Marseļā un to pirmais sasniedza francūzis Sedrihs Vasjaurs, kurš uzvarēja finiša sprintā pārspējot 4 citus braucējus. Līdera dzelteno krekliņu saglabāja dānis Mikāls Rasmusens, bet sprinta vērtējumā savu pozīciju saglabāja Toms Bonens.
11. posma finiša sprintā uzvaru izcīnīja Roberts Hanters, lai gan pavisam nedaudz līdz savai 3. uzvarai šajā Tour de France pietrūka Fabianam Kančellāram. Kalnu karaļa titulu un līdera statusu saglabāja Mikāls Rasmusens. Labākā jaunā braucēja godu saglabāja Alverto Kontadors.
12. posms bija vidēji kalnains, bet finišs tika sasniegts lielajā grupā, kurā pārākais izrādījās Toms Bonens. Viņš arī saglabāja labākā sprintera titulu. Pavisam nedaudz līdz uzvarai šajā posmā pietrūka vācietim Ērikam Cābelam un iepriekšējā posma uzvarētājam Robertam Hanteram.
13. posms bija 54 kilometrus garš individuālais pārbaudījums, kurā pārliecinoši uzvarēja kazahs Aleksandrs Vinokurovs. Rasmusens finišēja 11. vietā un saglabāja savu līdera krekliņu. Kančellāra, kurš bija šī posma favorīts, lietus dēļ, brauciena laikā krita un zaudēja daudz laika.
14. posms bija kalnu posms, kurā uzvarēja spānis Alverto Kontadors, kurš, protams, saglabāja labākā jaunā braucēja titulu un kopvērtējumā nonāca 2. pozīcijā. Finiša sprintā Kontadoram zaudēja velobrauciena līderis Mikāls Rasmusens, bet 20 sekundes aiz viņiem finišēja kolumbietis Maurīsio Solers. Rasmusens saglabāja arī kalnu karaļa titulu, bet Tomam Bonenam pat nebija jāpiepūlas, lai saglabātu zaļo krekliņu, jo posmā labākā sprintera vērtējumā tika piešķirti tikai 6 punkti. 15. posmā otro uzvaru 3 dienu laikā izcīnīja kazahs Aleksandrs Vinokurovs, kurš finišēja ar gandrīz minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Mikāls Rasmusens finišēja vienpadsmitais, 5 minūtes aiz Vinokurova, bet gan līdera, gan kalnu karaļa titulu saglabāja. Kamēr citiem sportistiem 24. jūlijs bija brīvdiena, Vinokurovam tā bija viena no smagākajām dienām karjerā, jo, pēc individuālā posma testiem, tika atklāts, ka Vinokurovs ir pārlējis asinis. Tas nozīmē automātisku diskvalifikāciju, un līdz ar viņu savu dalību velobraucienā atsauca arī viņa komanda - Astana.
16. posms bija smagākais un pēdējais kalnu posms šajā velobraucienā. Lielu daļu brauciena vadībā pavadīja Maurīsio Solers, jo šī bija pēdējā iespēja apdzīt Rasmusenu kalnu karaļa vērtējumā. Lai gan pēdējā kāpuma laikā, kopā ar Ivanu Majo un Karlosu Sastri, zaudēja līdera godu, tomēr iepriekš bija savācis pietiekami daudz punktu, lai kļūtu par pašreizējo kalnu karali. Distances beigās vadību no viņiem pārņēma Mikāls Rasmusens, Alverto Kontadors, Levi Leipheimers un Keidels Evanss. Keidels Evanss no viņiem atpalika aptuveni 10 kilometrus pirms finiša, bet 700 metrus pirms finiša noskaidrojās posma uzvarētājs, jo Rasmusens negaidīti aizbēga no Laifaimera un Kontadora. Īsi pēc šī posma Rasmusena prieki beidzās, jo Rabobank komanda viņu atlaida, paziņojot, ka Rasmusens ir pārkāpis komandas noteikumus - kavējis dopinga pārbaudes un melojis par savu atrašanās vietu. Šī iemesla dēļ Dānijas izlase viņu atsauca no šī gada Pasaules čempionāta un nākamā gada Olimpisko spēļu izlases dalībnieku rindām. Tādējādi par kopvērtējuma līderi kļuva spānis Alverto Kontadors. Tajā pašā dienā par dopinga lietošanu tika diskvalificēts itālis Kristians Morenī un arī viņa pārstāvētā komanda - Cofidis no turpmākām sacensībām izstājās, bet viens no lielākajiem Rasmusena palīgiem Deniss Meņšovs izlēma sacīkstes neturpināt.
17. posmā uzvarēja itālis Daniele Benati, bet izmaiņas kopvērtējumā nenotika un velobrauciena līderis ir Alverto Kontadors. Labākā sprintera vērtējumā vēl joprojām labākais - Toms Bonens. 18. posmā labākais bija francūzis Sandijs Kasārs. Savu līdera krekliņu saglabāja Alverto Kontadors, praktiski jau nodrošinot savu uzvaru velobraucienā. Arī kalnu karaļa vērtējumā savu uzvaru ir nodrošinājis Maurīsio Solers. 19. posmā, kurš bija otrais individuālais brauciens un kurā bija pēdējā iespēja kaut ko mainīt kopvērtējumā, uzvarēja Alverto Kontadora komandas biedrs - amerikānis Levi Leipheimers. Kontadors savu līdera pozīciju saglabāja. Pēdējā posmā, kurš noslēdzās Parīzē, otro reizi velobrauciena laikā uzvarēja itālis Daniele Benati. Par velobrauciena uzvarētāju kļuva Alverto Kontadors, kurš arī labākais jauno braucēju vērtējumā. Labākais sprinta vērtējumā - Toms Bonens, bet par kalnu karali kļuva kolumbietis Maurīsio Solers.
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
