2004. gada Tour de France bija 91. Tour de France daudzdienu velobrauciens, kurš notika no 2004. gada 3. līdz 25. jūlijam. Sacensībām nav oficiāla uzvarētāja, bet sākotnēji tajās uzvarēja amerikānis Lānss Ārmstrongs, gūstot sesto no savām vēlāk atņemtajām septiņām uzvarām pēc kārtas. 2012. gada augustā ASV antidopinga aģentūra paziņoja, ka anulējusi visus Ārmstronga rezultātus kopš 1998. gada, ieskaitot septiņas uzvaras pēc kārtas (1999—2005) Tour de France kopvērtējumā, kas tobrīd bija labākas sniegums sacensību vēsturē; Starptautiskā riteņbraukšanas savienība šo diskvalifikāciju apstiprināja.
Sacensību dalībniekiem bijā jāveic prologs un 20 posmi 3391 km garumā. Par favorītu tika uzskatīts Ārmstrongs, bet viņa sāncenšiem vācietis Jans Ulrihs, spāņi Roberto Erass un Ivans Majo, kā arī citi amerikāņi Levi Leipheimers un Tailers Hamiltons. Par pārsteigumu tika uzskatīts franču jaunpienācēja Tomasa Feklera sniegums, kurš negaidīti piektajā posmā ieguva kopvērtējuma līdera dzelteno krekliņu un noturēja to desmit posmus, līdz to pārņēma Ārmstrongs.
Šajā tūrē notika viena no ievērojamākajām Ārmstronga veiktajām publiskajām iebiedēšanas epizodēm, kad 18. posmā viņš neļāva sekmīgā atrāvienā doties Filipo Simeoni, televīzijas kamerām demonstrējot žestu — pār lūpām imitējot rāvējslēdzēja aizvilkšanu.
Sacensību maršruts izcēlās ar diviem individuālajiem braucieniem pēdējā nedēļā, viens no tiem kāpumā uz Alpe d'Huez. Sacensību direktori cerēja uz sīvu sacensību līdz pat beigām. Atkal pēc ilga pārtraukuma maršrutā bija iekļauti Centrālā masīva kalni.
Sacensībām automātiski kvalificējās četrpadsmit labākās komandas pēc UCI ranga 2004. gada 31. janvārī un tika automātiski ielūgtas. Sākotnēji organizatori apsvēra arī 22. komandu, kas būtu bijusi Kelme, bet pēc Hesusa Mansano liecībām par dopinga lietošanu komandā, Kelme netika uzaicināta un sacensības sāka 21 komanda ar deviņiem braucējiem katrā.[1]
_pictogram.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
