Zvārtavas pagasts

Zvārtavas pagasts
Ģerbonis
Novads:	Valkas novads
Centrs:	Stepi
Kopējā platība:[1]	170,1 km^2
• Sauszeme:	165,6 km^2
• Ūdens:	4,5 km^2
Iedzīvotāji (2024):[2]	334
Blīvums (2024):	2,0 iedz./km^2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Adsel-Schwarzhof
krievu:	Свартская
Zvārtavas pagasts Vikikrātuvē

Zvārtavas pagasts ir viena no Valkas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Gaujas kreisajā krastā pie Igaunijas robežas. Robežojas ar sava novada Valkas un Vijciema pagastiem, Smiltenes novada Grundzāles un Gaujienas pagastiem, kā arī Igaunijas Valgas apriņķa Valgas pagastu (agrāk Tahevas pagastu).

Daba

Pagasta teritorijas lielākā daļa ietilpst Aumeisteru paugurvalnī, kas robežojas ar Sedas līdzenumu un Vidusgaujas ieplaku. Augstākais punkts ir Vasukalns (88,8 m vjl).

Hidrogrāfija

Upes

• Gauja
  • Kāršupīte
  • Alkšņupe
  • Stepupe
    • Tiņņupīte
  • Aima

Ezeri

• Aumeisteru ezeri
  • Mellūzis
  • Salainis (77,8 ha)
  • Vadainis (49,6 ha)
  • Vēderis (50,8 ha)
  • Sētas ezers (22,6 ha)
  • Taurīšu ezers
  • Garūlis (17,3 ha)
  • Dzirnavu ezers
  • Līdacis (4,6 ha)
  • Žūrenes ezers
  • Raganas ezers
  • Klētenes ezers (7,6 ha)
  • Darvas ezers (2,3 ha)
  • Būdas ezers (1,4 ha)
• Cepurītes ezers (9,3 ha)

Purvi

Bednes purvs, Vadaiņa purvs, Zilais purvs, Putras purvs, Kraņķu purvs, Vārtiņu purvs, Melnais purvs, Sautu purvs, Lesiņu purvs

Vēsture

1935. gadā Valkas apriņķa Zvārtavas pagasta platība bija 86,6 km² un tajā dzīvoja 1364 iedzīvotāji.^[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Aimas un Zvārtavas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Zvārtavas ciems ietilpis Smiltenes (1949-1959) un Valkas (pēc 1959) rajonos. Zvārtavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Aimas ciemu, 1961. gadā pievienoja Aumeisteru ciema kolhoza «Kalnājs» teritoriju, 1967. gadā kolhoza «Straume» teritoriju (ar vēsturisko centru Zvārtavu) pievienoja Gaujienas ciemam, 1979. gadā daļu teritorijas pievienoja Grundzāles ciemam.^[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Zvārtavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Valkas novadā.

Kultūrvēsturiskie pieminekļi

• Zvārtavas pils, celta 1881. gadā. Agrāk piederēja Ferzenu dzimtai, tagad Latvijas Mākslinieku savienības radošā darba, atpūtas un starptautisko simpoziju norises vieta.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 2 550 —     1959 775 −69.6% 1969 832 +7.4%	Gads Iedz. ±% 1979 691 −16.9% 1989 638 −7.7% 2000 579 −9.2%	Gads Iedz. ±% 2011 420 −27.5% 2021 333 −20.7%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Stepi, Zaķi, Putras, Mierkalns, Vērsīši, Cirgaļi, Jaunāmuiža, Kaģumciems. Pagasta pārvalde atrodas Stepu „Luturskolā“.

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
6. OSP

Literatūra

• Zigmārs Turčinskis „Ziemeļvidzemes mežabrāļi”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2011. (Latvijas nacionālo partizānu cīņas Valkas apriņķī un Alūksnes apriņķa rietumu daļā 1944. - 1953. gads) ISBN 9984824209