Latvijas Mākslinieku savienība ir profesionāla nevaldības organizācija, kuras mērķis ir veicināt Latvijas vizuālās mākslas un mākslas zinātnes attīstību. Savienības birojs atrodas 11. novembra krastmalā 35, Rīgā. Tā tikusi dibināta 1941. gadā, līdz 1992. gadam ietilpa PSRS Mākslinieku savienībā.[1] Šobrīd Latvijas Mākslinieku savienībai ir 860 biedri.
Savienībā ir apvienojušies profesionālie mākslinieki, kuratori un mākslas zinātnieki, lai veicināt mākslas attīstību un kultūras vērtību saglabāšanu Latvijā. Latvijas Mākslinieku savienības ir dalīborganizācija Starptautiskājā Vizuālās Mākslas Asociācijā AIAP/IAA un biedrībā "Radošo savienību padomē".
No 2000. — 2005. gadam tika pasniegta Gada balva vizuālajā mākslā.[1]
Vēsture
1941. gadā dibinātā Latvijas PSR Mākslinieku savienība un tās pārvaldībā esošais LPSR Mākslas fonds bija Latvijā lielākais vizuālās mākslas un dizaina industrijas uzņēmums, kas piesaistot pasūtījumu izpildei Latvijas māksliniekus un apstrādes meistarus, nodrošināja projektu izstrādi un realizāciju. Latvijas PSR Mākslinieku savienības (tālāk LPSRMS) praktiskais uzdevums bija nodrošināt pieprasījumu pēc vizuālās mākslas un dizaina priekšmetiem un interjeru projektiem Latvijā un citās PSRS republikās (tagad Krievijā, Baltkrievijā, Uzbekistānā u.c). Valdības, sabiedriskās, kultūras celtnēs un infrastruktūras objektos (metro un dzelzceļa stacijās, lidostās), publiskajā telpā atradās latviešu mākslinieku un apstrādes speciālistu veiktie pasūtījuma darbi. LPSRMS ražotnes radīja materiālo bāzi minēto funkciju veikšanai, to darbības nodrošināšanai tika uzbūvēts “Mākslinieku nams” 11. novembra krastmalā 35 un Radošais kvartāls "Kombināts Māksla" ēkas Gaujas ielā 5, Rīgā.
1992. gadā, mainoties politiskai un ekonomiskajai situācijai Latvijā, LPSRMS beidza pastāvēt, jo tirgus ekonomikas apstākļos zuda padomju laikos praktizētais nodrošinājums LPSRMS aktivitātēm. Latvijas Mākslinieku savienība kopš 1992. gada ir LPSRMS tiesību un saistību pārņēmēja. Latvijas Mākslinieku savienības administrācijas uzdevumi bija nodrošināt darbnīcu kompleksu uzturēšanu, mākslinieku nodrošināšanu ar pasūtījumiem, Latvijas Mākslinieku savienības mākslas darbu kolekcijas uzturēšanu un papildināšanu.
Muzejs
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) īpašumā ir Latvijas Mākslinieku savienības muzejs, kuram pieder 20. gadsimta otrās puses mākslas darbu krājums. Šo krājumu sāka iepirkt 1957. gadā, un uz šīs kolekcijas bāzes 2001. gada 27. septembrī tika izveidots LMS muzejs.
Par muzeja izveidi tika nolemts LMS valdē toreizējā LMS prezidenta Egila Rozenberga vadībā. Muzeja pirmā vadītāja bija gleznotāja Sandra Krastiņa, kas izveidoja ekspozīciju Rīgā, 11. novembra krastmalā 35, 3. stāvā.
LMS muzejs ir turpinājis 1941. gadā dibinātās Latvijas PSR Mākslinieku savienības un Latvijas PSR Mākslinieku savienības Mākslas fonda, kā arī sabiedriskās organizācijas „Latvijas Mākslinieku savienība” darbības stratēģiju, un kopš 2014. gada 1. novembra LMS ēkas un muzeja krājums ir vienots muzeja komplekss. LMS īpašumā atrodas muzeja krājums (ap 16 000 vienības, t.sk. ap 5000 mākslas darbiem ir piešķirts Nacionālā muzeja krājuma statuss) un mākslinieciskai daiļradei speciāli celtās ēkas, radošās darbnīcas, to aprīkojums, kas ir vienīgais šāds Latvijas kultūras industrijas komplekss, kurš tiek izmantots arī mūsdienās.
LMS muzejā ir pārstāvētas spilgtas personības — Leo Svemps, Boriss Bērziņš, Jānis Pauļuks, Gunārs Krollis, Lea Davidova-Medene, Juris Mauriņš, Bruno Strautiņš, Rūdolfs Heimrāts, Silvija Šmidhena, Juris Gagainis un citi autori. Laikā no 2011. gada līdz mūsdienām LMS muzeja ekspozīcijas ir paplašinātas un atjaunotas.
Arhitektūra
Latvijas Mākslinieku savienības muzeja ēka jeb Mākslinieku nams 11. novembra krastmalā 35, Rīgā atrodas teritorijā, kas ir Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” teritorija, UNESCO Pasaules kultūras un dabas manojuma objekta “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorija un valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa “Vecrīgas arheoloģiskais komplekss” teritorija.
Ēkas “Mākslinieku nams” autors ir arhitekts Kārlis Plūksne. Ēkas projekta izstrāde ilga no 1953. gada līdz 1955. gadam, būvniecība notika līdz 1960. gadam, kad ēka tiek pieņemta ekspluatācijā. Ēkas arhitektūra ieturēta modernisma stilistikā. Ēkas ārsienas ir mūrētas no baltajiem silikāta ķieģeļiem, fasādes apdarē ir lietots dekoratīvais, raupjais apmetums, uz apmetuma pamatkārtas virsmas ir uzklāta krāsainā apmetuma dekoratīvā virskārta, ko veido java, kas pildīta ar sarkanā okera toni saturošiem minerālajiem pigmentiem, tādējādi radot fasādei matētu, gaismu absorbējošu faktūru. Raksturojot Kārļa Plūksnes veikumu ēkas 11. novembra krastmalā 35, Rīgā tapšanā jāatzīmē, ka ir tikusi uzcelta pirmā ēka, kas tika būvēta tieši mākslinieku vajadzībām. Tiek nodrošinātas radošā procesa vajadzības— darbnīcas, kurās top glezniecības un grafikas darbi, izstāžu zāles, kas radīja iespēju skatītājam iepazīties ar mākslinieku veikumu, tika izveidota bāze vizuālās mākslas attīstībai Latvijā.
Atsauces
Ārējās saites
