Sākotnēji ziemeļu divcīņā pirmā notika distanču slēpošana, kurai sekoja tramplīnlēkšana. Tas tika mainīts 1950. gadā. Trīs ziemeļu divcīņas disciplīnas (klasiskās individuālās sacensības, sprints un komandu sacensības) ir iekļautas Pasaules čempionātu un olimpisko spēļu programmā. Ceturtais veids (masu starts jeb sacensības ar kopēju startu) tika ieviests 2009. gadā sacensībās Čehijā.
Noteikumi
Ziemeļu divcīņas pirmā disciplīna ir tramplīnlēkšana, kas tiek vērtēta visumā tāpat kā parastās tramplīnlēkšanas sacensībās. Punktus par stilu piešķir pieci tiesneši. Augstāko un zemāko vērtējumu ignorē, vērā tiek ņemti vidējie trīs vērtējumi. Šie punkti nosaka kārtību, kādā dalībnieki startēs distanču slēpošanā (punkti pēc speciālas sistēmas tiek pārrēķināti sekundēs). Distanču slēpošanas iedzīšanas distancē dalībnieki slēpo brīvajā stilā. Klasiskās distances garums ir 15 km. Uzvaru ziemeļu divcīņā gūst pirmais finiša līniju šķērsojušais sportists.
