Ziemas olimpiskās spēles

Olimpiskā uguns Turīnā 2006. gada ziemas olimpiskajās spēles

Ziemas olimpiskās spēles ir starptautisks ziemas sporta pasākums, kas notiek ik pa četriem gadiem un ko organizē Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Olimpiskās spēles ir visprestižākais no pasaules sporta notikumiem un pārstāv plašāku sporta veidu klāstu nekā citi; uzvara olimpiskajās spēlēs ir visaugstākais sasniegums sportā. Katrā programmā iekļautajā disciplīnā pasniedz medaļas uzvarētājiem: zelta medaļu par pirmo vietu, sudraba — par otro, un bronzas — par trešo.

Ziemas olimpisko spēļu norises vietas

Spēles	Gads	Norises vieta	Laiks	Valstis	Sportisti			Sporta veidi	Disciplīnas	Atsauce
					Kopā	Vīrieši	Sievietes
I	1924	Šamonī, Francija	25. janvāris — 5. februāris	16	258	247	11	6	16	[1]
II	1928	Sanktmorica, Šveice	11.—19. februāris	25	464	438	26	6	14	[2]
III	1932	Leikplesida, ASV	4.—15. februāris	17	252	231	21	5	14	[3]
IV	1936	Garmiša-Partenkirhene, Vācija	6.—16. februāris	28	646	566	80	6	17	[4]
1940		Nenotika Otrā pasaules kara dēļ.[5]
1944		Nenotika Otrā pasaules kara dēļ.[6]
V	1948	Sanktmorica, Šveice	30. janvāris — 8. februāris	28	669	592	77	4	22	[7]
VI	1952	Oslo, Norvēģija	14.—25. februāris	30	694	585	109	4	22	[8]
VII	1956	Kortīna d'Ampeco, Itālija	26. janvāris — 5. februāris	32	821	687	134	4	24	[9]
VIII	1960	Skvoveli, ASV	18.—28. februāris	30	665	521	144	4	27	[10]
IX	1964	Insbruka, Austrija	29. janvāris — 9. februāris	36	1091	892	199	6	34	[11]
X	1968	Grenoble, Francija	6.—18. februāris	37	1158	947	211	6	35	[12]
XI	1972	Saporo, Japāna	3.—13. februāris	35	1006	801	205	6	35	[13]
XII	1976	Insbruka, Austrija	4.—15. februāris	37	1123	892	231	6	37	[14]
XIII	1980	Leikplesida, ASV	13.—24. februāris	37	1072	840	232	6	38	[15]
XIV	1984	Sarajeva, Dienvidslāvija	8.—19. februāris	49	1272	998	274	6	39	[16]
XV	1988	Kalgari, Kanāda	13.—28. februāris	57	1423	1122	301	6	46	[17]
XVI	1992	Albērvila, Francija	8.—23. februāris	64	1801	1313	488	7	57	[18]
XVII	1994	Lillehammere, Norvēģija	12.—27. februāris	67	1737	1215	522	6	61	[19]
XVIII	1998	Nagano, Japāna	7.—22. februāris	72	2176	1389	787	7	68	[20]
XIX	2002	Soltleiksitija, ASV	8.—24. februāris	77	2399	1513	886	7	78	[21]
XX	2006	Turīna, Itālija	10.—26. februāris	80	2508	1548	960	7	84	[22]
XXI	2010	Vankūvera, Kanāda	12.—28. februāris	82	2566	1522	1044	7	86	[23]
XXII	2014	Soči, Krievija	7.—23. februāris	88	2873	1714	1159	7	98	[24]
XXIII	2018	Phjončhana, Dienvidkoreja	9.—25. februāris	92	2922	1680	1242	7	102	[25]
XXIV	2022	Pekina, Ķīna	4.—20. februāris	91	2861	1573	1288	7	109	[26]
XXV	2026	Milāna, Itālija Kortīna d'Ampeco, Itālija	6.—22. februāris	Nākotnes notikums
XXVI	2030	Francijas Alpi, Francija	8.—24. februāris	Nākotnes notikums
XXVII	2034	Soltleiksitija, ASV	10.—26. februāris	Nākotnes notikums

Latviešu olimpieši ziemas olimpiskajās spēlēs

Latvijas delegācija 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī.

Latvija ir viena no pirmajām ziemas olimpisko spēļu dalībvalstīm. 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī ātrslidotājs Alberts Rumba 500 metru distancē ieguva 7. vietu un 1500 metru distancē — 10. vietu, bet 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sanktmoricā viņš ieguva 14. vietu 1500 metru distancē. 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē Latvijas sportisti startēja ātrslidošanā, daiļslidošanā, distanču un kalnu slēpošanā un hokejā. Ātrslidotājs Alfons Bērziņš 500 m slidojumā ieņēma 14. vietu, bet Latvijas hokeja izlase ieguva dalītu 13.—15. vietu.

Pēc Otrā pasaules kara no 1956. līdz 1988. gadam Latvijā dzimušie sportisti startēja citu valstu komandu sastāvā. 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Skvoveli (ASV) ātrslidošanas sacensībās startēja Užavā dzimušais un uz Sibīriju izsūtītais Nikolajs Štelbaums. 1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Grenoblē latviešu ātrslidotāja Lāsma Kauniste ieņēma 5. vietu 1500 m distancē, 11. vietu 1000 m distancē un 12. vietu 3000 m distancē. 1972. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Saporo startēja Kanādas trimdas latviešu ātrslidotāja Silvija Burka. 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Insbrukā PSRS izlasē piedalījās pieci Latvijas sportisti kamaniņu braukšanā, Dainis Bremze/Aigars Kriķis ierindojās 8. vietā kamaniņu divniekos, bet Vera Zozuļa 9. vietā, savukārt Kanādas izlasē latviešu ātrslidotāja Silvija Burka izcīnīja ceturto vietu 1000 m distancē.

1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā Vera Zozuļa PSRS komandas sastāvā uzvarēja kamaniņu braukšanas sacensībās, kļūstot par pirmo ziemas olimpisko spēļu čempioni no Latvijas, bet Ingrīda Amantova izcīnīja bronzas medaļu. PSRS hokeja izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva Helmuts Balderis. Astra Rībena ieguva 8. vietu kamaniņu vieniniekos, Dainis Bremze/Aigars Kriķis ierindojās 10. vietā kamaniņu divniekos. Kanādas komandas sastāvā atkal startēja latviešu ātrslidotāja Silvija Burka. 1984. gada ziemas olimpiskās spēlēs Sarajevā PSRS komandā bija 11 Latvijas sportisti, kas startēja kamaniņu sportā un bobslejā. Bobsleja divniekos Zintis Ekmanis ieguva bronzas medaļu, bet ceturto vietu — Jānis Ķipurs un Aivars Šnepsts. 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Kalgari PSRS komandā piedalījās 11 Latvijas sportisti, Jānis Ķipurs ieguva zelta medaļu bobsleja divniekos, bet Guntis Osis un Juris Tone bronzas medaļas bobsleja četriniekos. Kopumā ziemas olimpiskajās spēlēs PSRS komandas sastāvā Latvijas sportisti līdz 1988. gadam ieguva trīs zelta (Vera Zozuļa, Jānis Ķipurs, Vitālijs Samoilovs), vienu sudraba (Helmuts Balderis) un četras bronzas medaļas (Ingrīda Amantova, Zintis Ekmanis, Guntis Osis un Juris Tone).

1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Albērvilā 23 Latvijas pārstāvji atkal piedalījās atsevišķas komandas sastāvā kamaniņu sportā, bobslejā, biatlonā, distanču slēpošanā, daiļslidošanā un frīstailā. Augstākās vietas ieguva kamaniņu braucēji Anna Orlova - 11. vietu un Aivars Polis/Roberts Suharevs - 11. vietu. 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Lillehammerē 28 Latvijas komandas pārstāvji startēja bobslejā, daiļslidošanā, kamaniņu sportā, biatlonā, ātrslidošanā, distanču slēpošanā. Latvijas sportisti trīs reizes dažādās sporta disciplīnās iekļuva pirmajā desmitniekā (Jeļena Berežnaja/Oļegs Šļahovs ieguva 8. vietu, Anna Orlova 9. vietu, Zintis Ekmanis/Aldis Intlers 10. vietu). 1998. gada Nagano ziemas olimpiskajās spēlēs 31 Latvijas komandas pārstāvis startēja bobslejā, daiļslidošanā, kamaniņu sportā, biatlonā, ātrslidošanā, distanču slēpošanā. Bobslejā un biatlonā Latvijas sportisti reāli pretendēja uz olimpisko medaļu iegūšanu, biatlonisti ieguva divas 5. vietas (Ilmārs Bricis, Jēkabs Nākums) un 6. vietu (Oļegs Maļuhins), bet biatlona stafetē Latvijas komanda (Oļegs Maļuhins/Ilmārs Bricis/Jēkabs Nākums/Gundars Upenieks) izcīnīja 6. vietu. Bobslejisti ieguva 5. vietu divnieku (Sandis Prūsis/Jānis Elsiņš) un 6. vietu četrinieku ekipāžā (Sandis Prūsis/Jānis Elsiņš/Egils Bojārs/Jānis Ozols).

2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā Latvijas komandā bija 47 sportisti, kuri startēja 8 sporta veidos. Latvijas sportisti trīs reizes dažādās sporta disciplīnās iekļuva pirmajā desmitniekā (Sandis Prūsis/Mārcis Rullis/Jānis Silarājs/Jānis Ozols 7. vietu, Anna Orlova 9. vietu, Ivars Deinis/Sandris Bērziņš 10. vietu). Latvijas hokeja izlase ieguva 9. vietu. 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā 58 sportistus lielā Latvijas komanda, startējot 8 sporta veidos, izcīnīja pirmo medaļu. Mārtiņš Rubenis Kamaniņu braukšanā ieguva bronzas medaļu, bet citi sportisti astoņas reizes dažādās sporta disciplīnās iekļuva pirmajā desmitniekā^[27] (Ilmārs Bricis 4. vietu, Jānis Miņins/Daumants Dreiškens 6. vietu, Anna Orlova 7. vietu, Martins Dukurs 7. vietu, Andris Šics/Juris Šics 7. vietu, Madara Līduma 10. vietu, Jānis Miņins/Daumants Dreiškens/Mārcis Rullis/Jānis Ozols 10. vietu). Latvijas hokeja izlase ieguva 12. vietu.

2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā Latvijas komandā bija 58 sportisti, kuri startēja 9 sporta veidos. Andris Šics un Juris Šics kamaniņu divniekos ieguva sudraba medaļu. Tāpat sudraba medaļu skeletonā ieguva Martins Dukurs, bet Tomass Dukurs 4. vietu. Latvijas bobsleja divnieks Edgars Maskalāns/Daumants Dreiškens ieguva 8. vietu, bet četrinieks — 11. vietu. Haralds Silovs 1500 m šorttrekā bija 10. vietā. Latvijas hokeja izlase ieguva 12. vietu. Arī 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos Latvijas komandā bija iekļauti 58 sportisti, kuri startēja 9 sporta veidos. Bobsleja četriniekos Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens/Arvis Vilkaste/Jānis Strenga un skeletonā Martins Dukurs ieguva sudraba medaļas. Kamaniņu braukšanā divniekos Andris Šics/Juris Šics ieguva bronzas medaļu, arī kamaniņu stafetes sacensībās Latvijas komanda (Elīza Tīruma, Mārtiņš Rubenis un Andris Šics/Juris Šics) izcīnīja bronzas medaļu. Skeletonā Tomass Dukurs ierindojās 4. vietā. Bobsleja divniekos Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens ieguva piekto vietu. Gan kamaniņu vieniniekos Mārtiņš Rubenis, gan divniekos Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš ierindojās 10. vietā. Biatlonists Andrejs Rastorgujevs iedzīšanā izcīnīja 9. vietu. Latvijas hokeja izlase iekļuva ceturtdaļfinālā un ieguva 8. vietu.

Skatīt arī

• Olimpiskās spēles
• Vasaras olimpiskās spēles

Atsauces

1. «Chamonix 1924». International Olympic Committee. Skatīts: 2010-03-05.
2. «St. Moritz 1928». International Olympic Committee. Skatīts: 2010-03-05.
3. «Lake Placid 1932». International Olympic Committee. Skatīts: 2010-03-05.
4. «Garmisch-Partenkirchen Olympics». International Olympic Committee. Skatīts: 2010-03-11.
5. «Candidate Cities and Venues for the Winter Olympics» (PDF). International Olympic Committee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-03-18. Skatīts: 2009-03-12.
6. «The Games:Olympics Past». National Post. Canadian Broadcasting Centre. Skatīts: 2010-03-30.
7. «St. Moritz 1948». International Olympic Committee. Skatīts: 2010-03-11.
8. «Oslo 1952». International Olympic Committee. Skatīts: 2010-03-11.
9. «Cortina d'Ampezzo 1956». International Olympic Committee. Skatīts: 2009-03-13.
10. «Squaw Valley 1960». International Olympic Committee. Skatīts: 2010-03-12.
11. «Innsbruck 1964». International Olympic Committee. Skatīts: 2010—03—13.
12. «Grenoble 1968». International Olympic Committee. Skatīts: 2009-03-13.
13. «Sapporo 1972». International Olympic Committee. Skatīts: 2010-03-12.
14. «Innsbruck 1976». International Olympic Committee. Skatīts: 2009-03-17.
15. «Lake Placid 1980». International Olympic Committee. Skatīts: 2010-03-12.
16. «Sarajevo 1984». International Olympic Committee. Skatīts: 2009-03-18.
17. «Calgary 1988». International Olympic Committee. Skatīts: 2009-03-20.
18. «Albertville 1992». International Olympic Committee. Skatīts: 2009-03-20.
19. «Lillehammer 1994». International Olympic Committee. Skatīts: 2009-03-20.
20. «Nagano 1998». International Olympic Committee. Skatīts: 2009-03-20.
21. «Salt Lake City 2002». International Olympic Committee. Skatīts: 2009-03-21.
22. «Turin 2006». International Olympic Committee. Skatīts: 2009-03-21.
23. «Vancouver Olympics — Athletes». The Vancouver Organizing Committee for the 2010 Olympic and Paralympic Winter Games. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-12-25. Skatīts: 2010-02-24.
24. «Sochi 2014». Organizing Committee of the XXII Olympic Winter Games and XI Paralympic Winter Games of 2014 in Sochi. Skatīts: 2010-05-05.
25. «PyeongChang Olympics». International Olympic Committee. Skatīts: 2018-11-3.
26. «Beijing 2022». Skatīts: 30.01.2023..
27. «Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) XXI ziemas olimpisko spēļu Vankūverā (12-28.02.2010) oficiālā mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 21.03.2018. Skatīts: 08.02.2014.

Ārējās saites

• Olimpiskās kustības oficiālā mājaslapa (angliski)