Valentīna Semerenko (ukraiņu: Валентина Олександрівна Семеренко; dzimusi 1986. gada 18. janvārī) ir ukraiņu biatloniste, 2014. gada ziemas olimpisko spēļu čempione stafetē, 2015. gada pasaules čempione distancē ar kopēju startu, vairākkārtēja pasaules čempionātu medaļniece.
Viņas dvīņumāsa Vita Semerenko arī ir profesionāla biatloniste, arī viņa startēja vairākās olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos.
Karjera
Pasaules kausa sacensībās debitēja 2005. gada 17. decembrī ar 47. vietu sprintā. Iekļuva Ukrainas komandas sastāvā 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā, kur piedalījās tikai 15 km individuālajā distancē, ieņemot 46. vietu.
Pirmo reizi pasaules čempionātā piedalījās 2007. gadā Antholcā, startējot tikai stafetē un 15 km individuālajā distancē. 2008. gada Pasaules čempionātā Estešundā izcīnīja savu pirmo PČ medaļu, iegūstot sudrabu stafetē. 2009. gada janvārī Oberhofā pirmo reizi uzvarēja PK posmā stafetes komandas sastāvā.
Pirmo reizi individuāli vietu uz goda pjedestāla PK posmā izcīnīja 2011. gada 4. februārī Preskailā (ASV), ieņemot 3. vietu sprintā.[1] 2013. gada Pasaules čempionātā ieguva divas medaļas — sudrabu stafetē un bronzu 15 km individuālajā distancē.
2013. gada 15. decembrī Ansī iedzīšanas distancē guva savu pirmo individuālo uzvaru PK posmos.[2]
2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos Ukrainas komandas sastāvā kopā Jūliju Džimu, Vitu Semerenko un Olenu Pidhrušnu izcīnīja olimpisko zelta medaļu stafetē. 2014.—2015. gada sezona bija sekmīgākā Valentīnas Semerenko karjerā. Viņa izcīnīja 3. vietu PK kopvērtējumā. 2015. gada Pasaules čempionātā Kontiolahti kļuva par pasaules čempioni distancē ar kopēju startu un izcīnīja bronzas medaļu sprintā.
2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs labāko rezultātu (19. vieta) sasniedza distancē ar masu startu. 2019. gada Pasaules čempionātā Estešundā izcīnīja bronzas medaļu stafetē.
Karjeras rezultāti
Olimpiskās spēles
Pasaules čempionāts
Pasaules kausa kopvērtējums
Atsauces
Ārējās saites
 Olimpiskie čempioni biatlonā — sieviešu stafete  |
|---|
|
- 1992 —
 Niogrē, Klodēla, Briāna (Francija)
- 1994 —
 Talanova, Sņitina, Noskova, Rezcova (Krievija)
- 1998 —
 Dīsla, Zellnere, Apele, Behle (Vācija)
- 2002 — Apele, Dīsla, Henkele, Vilhelma (Vācija)
- 2006 — Bogalija, Išmuratova, Zaiceva, Ahatova (Krievija)
- 2010 — Sļepcova, Bogalija, Medvedceva, Zaiceva (Krievija)
- 2014 —
 Semerenko, Džima, Semerenko, Bilosjuka (Ukraina)
- 2018 —
 Skardino, Ļeščanka, Alimbekava, Domračeva (Baltkrievija)
- 2022 —
 Pēšone, Brūšone, H. Ēberga, E. Ēberga (Zviedrija)
|
|
.JPG)
