Mona Brūšone
Mona Brorsson
Mona Brūšone 2024. gadā |
Personas dati |
---|
Dzimusi |
1990. gada 28. martā (34 gadi) Jernskūga, Zviedrija |
---|
Pārstāvētā valsts |
Zviedrija |
---|
Augums |
167 cm |
---|
Svars |
64 kg |
---|
Sporta veids |
biatlons |
---|
Karjera |
---|
Klubs |
Finnskoga IF |
---|
Pasaules kausa informācija |
---|
Debija PK posmos |
2013. gada 1. martā |
---|
Pēdējā dist. PK posmos |
2024. gada 17. martā |
---|
Pjedestāli PK posmos |
2 |
---|
Labākais sasniegums kopvērtējumā |
14. vieta (2023.—2024.) |
---|
Olimpisko spēļu informācija |
---|
Dalības reizes |
2 (2018, 2022) |
---|
Medaļas |
1 zelta, 1 sudraba |
---|
Pasaules čempionāta informācija |
---|
Dalības reizes |
8 (2015, 2016, 2017, 2019, 2020, 2021, 2023, 2024) |
---|
Medaļas |
1 sudraba |
---|
|
Mona Brūšone (zviedru: Mona Brorsson; dzimusi 1990. gada 28. martā) ir zviedru bijusī biatloniste, 2022. gada ziemas olimpisko spēļu čempione, kā arī 2018. gada ziemas olimpisko spēļu un 2019. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļu ieguvēja stafetē.
Karjera
Pasaules kausa sacensībās debitēja 2013. gada 1. martā Holmenkollenē. Pirmos punktus PK ieskaitē ieguva 2013.—2014. gada sezonā. 2014. gadā kļuva par Eiropas čempionāta uzvarētāju iedzīšanā.[1] Pasaules čempionātā pirmoreiz piedalījās 2015. gadā Kontiolahti. Labāko rezultātu individuāli ieguva 15 km distancē (23. vieta).
2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā Zviedrijas komandas sastāvā kopā ar Linnu Pēšoni, Annu Magnusoni un Hannu Ēbergu kļuva par sudraba medaļas ieguvēju stafetē. Individuāli labāko rezultātu sasniedza iedzīšanā, ieņemot 10. vietu.
2019. gada Eiropas čempionātā izcīnīja divas zelta godalgas — jauktajā stafetē un sprintā.[2] 2019. gada Pasaules čempionātā Estešundā izcīnīja sudraba medaļu stafetē. Sprintā sasniedza savu līdzšinējo labālo individuālo rezultātu PČ — 5. vietu.
2022. gada 21. janvārī Antholcā 15 km individuālajā distancē ieguva trešo vietu, pirmo reizi karjerā izcīnot vietu uz pjedestāla Pasaules kausa posmā.[3]
2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā kopā ar Linnu Pēšoni un māsām Hannu un Ēlvīru Ēbergām izcīnīja zelta medaļu stafetē.[4]
2024. gada 12. janvārī Rūpoldingā ieguva otro vietu sprintā, izcīnot savu karjeras augstāko rezultātu.[5] 2024. gada februārī paziņoja par karjeras beigām pēc 2023.—2024. gada sezonas.[6] Karjeras laikā Pasaules kausa posmos divas reizes izcīnījusi vietas uz goda pjedestāla individuālās sacencībās. Labāko vietu kopvērtējumā ieguva savā pēdējā sezonā, kad ieņēma 14. vietu.
Karjeras rezultāti
Olimpiskās spēles
Gads
|
Vieta
|
Individ. sac.
|
Sprints
|
Iedzīšana
|
Masu starts
|
Stafete
|
Jauktā stafete
|
2018
|
Phjončhana
|
14.
|
27.
|
10.
|
13.
|
2.
|
11.
|
2022
|
Pekina
|
12.
|
—
|
—
|
21.
|
1.
|
—
|
Pasaules čempionāts
Pasaules kausa kopvērtējums
Atsauces
Ārējās saites
Olimpiskie čempioni biatlonā — sieviešu stafete |
---|
|
- 1992 — Niogrē, Klodēla, Briāna (Francija)
- 1994 — Talanova, Sņitina, Noskova, Rezcova (Krievija)
- 1998 — Dīsla, Zellnere, Apele, Behle (Vācija)
- 2002 — Apele, Dīsla, Henkele, Vilhelma (Vācija)
- 2006 — Bogalija, Išmuratova, Zaiceva, Ahatova (Krievija)
- 2010 — Sļepcova, Bogalija, Medvedceva, Zaiceva (Krievija)
- 2014 — Semerenko, Džima, Semerenko, Bilosjuka (Ukraina)
- 2018 — Skardino, Ļeščanka, Alimbekava, Domračeva (Baltkrievija)
- 2022 — Pēšone, Brūšone, H. Ēberga, E. Ēberga (Zviedrija)
|
|