Pasaules kauss biatlonā ir ikgadējas biatlona sacensības, kas tiek rīkotas kopš 1977.—1978. gada sezonas vīriešiem un 1982.—1983. gada sezonas sievietēm. Līdz 1986.—1987. gada sezonai sacensības sievietēm tika sauktas par Eiropas kausu. Pirmās sezonas kopvērtējumā uzvarēja Austrumvāciju pārstāvošais Franks Ulrihs. Pasaules kausa sacensības organizē Starptautiskā Biatlona savienība.
Sportisti Pasaules kausā sacenšas vairākās disciplīnās: individuālajā distancē, sprintā, iedzīšanā, masu startā, stafetē un jauktajā stafetē. Sākotnēji sacensību apritē bija vienīgi individuālā distance, sprints un stafete, 1996.—1997. gada sezonā tika iekļauta iedzīšana, 1998.—1999. gada sezonā — masu starts, savukārt 2004.—2005. gada sezonā — jauktā stafete. Pašreizējā punktu sistēma tika ieviesta 2008.—2009. gada sezonā. Katrā sacīkstē punkti tiek piešķirti pirmajiem 40 sportistiem — 60 punkti uzvarētājam, 54 punkti 2. vietas ieguvējam, 48 punkti 3. vietas ieguvējam, tā līdz 1 punktam par 40. vietu. Sportists ar lielāko sakrāto punktu skaitu sezonas beigās iegūst Lielo kristāla globusu, katras atsevišķās disciplīnas kopvērtējuma uzvarētājs saņem Mazo kristāla globusu.
Pasaules kausa tituliem bagātākais sportists ir Francijas biatlonists Martēns Furkads ar 7 Lielajiem kristāla globusiem. 6 titulus ir ieguvis norvēģis Ūle Einars Bjērndalens, bet sievietēm tikpat reizes pasaules kausu ir izcīnījusi zviedriete Magdalēna Fošberga. 4 titulus ir izcīnījuši Ulrihs un francūzis Rafaels Puarē, 3 titulus izcīnījušas vāciete Magdalēna Neinere un somiete Kaisa Mekereinena. Pašreizējie kausa ieguvēji ir norvēģu biatlonists Sturla Holms Legreids un vāciete Franciska Preisa.
Pasaules kauss ir vienas no svarīgākajām sacensībām biatlonā kopā ar olimpiskajām spēlēm un Pasaules čempionātu.
Līdz 1986.—1987. gada sezonai sacensības sievietēm tika sauktas par Eiropas kausu, lai gan atļauts piedalīties bija visu kontinentu pārstāvēm.