PROFILBARU.COM

**Valdis Ķuzis**
Personas dati
Dzimis	1945. gada 14. aprīlī (79 gadi); Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Augums	173 cm
Svars	71 kg
Izglītība
Pamatizglītība	Rīgas 24. vakarskola
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts	PSRS
Sporta veids	Kamaniņu braukšana
Profesionāļa karjera	1968 —1976, 1979
Bijušie treneri	Valdis Tiliks
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes	1976
Labākais sasniegums	9. vieta

Valdis Ķuzis (dzimis 1945. gada 14. aprīlī Rīgā) ir bijušais latviešu kamaniņu braucējs, vēlāk treneris, kamaniņu būvētājs, mehāniķis un tiesnesis. Kā sportists PSRS komandas sastāvā piedalījās 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs.^[2] Dažādā statusā piedalījies vēl sešās olimpiskajās spēlēs.

2018. gadā saņēma Latvijas gada balvu sportā par mūža ieguldījumu.^[3]

Biogrāfija

Bērnība

Valdis Ķuzis dzimis 1945. gada 14. aprīlī Rīgā. Uzaudzis Mežaparkā.^[4] Četrpadsmit gadu vecumā zaudējis tēvu, tāpēc, lai palīdzētu ģimenei gūt ienākumus, jau sešpadsmit gados sācis strādāt par atslēdznieka mācekli VEF rūpnīcā, izglītību turpinot vakarskolā.^[1]

Sportista karjera

Valdis Ķuzis no 12 gadu vecuma nodarbojies ar vieglatlētiku, vēlāk spēlējis hokeju Rīgas Politehniskā institūta komandā, taču pēc 1968. gada janvārī gūtās traumas sadziedēšanas pievērsies kamaniņu sportam. Uz to pamudināja kamaniņu sporta entuziastu pirmās Latvijas kamaniņu trases būvniecība Cīrulīšos pie Cēsīm, kurā V. Ķuzis pats aktīvi iesaistījās. Tā kā būvēšana norisinājās nedēļas nogalēs, darba dienu vakaros eksperimentējis ar kamanu veidošanu un trenējies Mežaparka ielās ar paštaisītām kamanām ar skrituļiem, kuras vilka motocikls.^[1] Piedalījies pašās pirmajās kamaniņu sacensībās Cīrulīšu trasē divniekā ar Juri Egli. Tolaik tas bija tautas sports un sacensības notika regulāri nedēļas nogalēs ar simtiem dalībnieku. Sākotnēji startējis arī vieninieku kategorijā, kurā ar Rolandu Upatnieku bija starp labākajiem. Pateicoties tam, nonāca Latvijas izlasē, kuru trenēja Valdis Tiliks, tolaik pats vēl braucējs. V. Tiliks izveidoja Ķuža un Upatnieka tandēmu. 1975. gadā latviešu sportisti pirmoreiz ieraudzīja mākslīgā ledus trasi Oberhofā, Austrumvācijā, kur PSRS izlases treniņnometnē starp četriem divniekiem kopā ar Daini Bremzi un Aigaru Kriķi kvalificējās startam 1976. gada Insbrukas ziemas olimpiskajās spēlēs. Tajās V. Ķuzis divniekā kopā ar R. Upatnieku ieguva 9. vietu. Viņu divnieks startēja oriģinālā braukšanas stilā, guļot viens uz otra, taču pēc sacensībām FIL noteica, ka braucējiem jāatrodas vienam aiz otra.^[1]

Pēc Insbrukas V. Ķuzis pielika punktu savai sportista karjerai, paliekot izlases sastāvā kā mehāniķis. Tomēr 1979. gada sezonā viņš aizstāja Valērija Jakušina savainoto pārinieku, ko bija spējīgs darīt, pateicoties tam, ka regulāri piedalījies treniņbraucienos kamaniņu testēšanas nolūkos. Tādējādi V. Ķuzis piedalījās vēl Eiropas čempionātā Oberhofā, kur izcīnīja 4. vietu, un Pasaules čempionātā Kēnigszē (9. vieta).^[1]

Citi nozīmīgi sportista karjeras panākumi sasniegti 1974. gadā: PSRS kausa ieguvējs un PSRS Tautu spartakiādes vicečempions.^[2] Bijis vairākkārtējs Latvijas PSR un PSRS čempions (kopā ar R. Upatnieku).^[1]

Eiropas un Pasaules čempionātos

1975. gads — Eiropas čempionātā 5. vieta kamaniņu divniekos (ar R. Upatnieku);
1979. gads — Eiropas čempionātā 4. vieta kamaniņu divniekos (ar V. Jakušinu).
1979. gads — Pasaules čempionātā 9. vieta kamaniņu divniekos (ar V. Jakušinu).

Olimpiskajās spēlēs

Insbruka 1976 — 9. vieta kamaniņu divniekos (ar R. Upatnieku).

Kamaniņu būvētāja un tiesneša karjera

Kamaniņu būvniecībai pievērsās līdz ar sportista gaitu sākumu. Pēc 1976. gada Olimpiskajām spēlēm kļuva par PSRS izlases mehāniķi. 1980., 1984., 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs bija mehāniķis PSRS kamaniņu sporta izlases sastāvā, 1992. un 1994. gada Olimpiskajās spēlēs — Latvijas izlases sastāvā. Leikplesidas spēlēs tieši V. Ķuža būvētajās kamaniņās Vera Zozuļa izcīnīja zelta medaļu.^[2]

1989. gadā kopā ar Edvīnu Guršponu izveidots uzņēmums FiberGlass, kas sākotnēji specializējās sporta kamanu ražošanā, vēlāk pievēršoties arī dažādiem cita veida izstrādājumiem. Abi joprojām ir uzņēmuma līdzīpašnieki. Uzņēmums gadā saražo 100 — 150 kamanas, ir vienīgais sērijveida kamanu būvētājs pasaulē.^[1]

Līdztekus kamaniņu būvniecībai V. Ķuzis sadarbojās ar Starptautisko Kamaniņu sporta federāciju (FIL), bija starptautiskās kategorijas tiesnesis. 2000. gadā tika ievēlēts Tehniskajā komisijā un 2006. gadā Turīnā pildīja FIL tehniskā delegāta pienākumus. Bijis galvenais tiesnesis 2003. gada pasaules čempionātā un daudzos Pasaules kausa izcīņas posmos Siguldā.^[2]^[1]

Privātā dzīve

Valdis Ķuzis ir precējies, viņam ir meita, mazmeita un mazdēls. Viņa vaļasprieks ir makšķerēšana.^[1]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 ^1,6 ^1,7 ^1,8 Dainis Caune. «50 kamanu gados». Sporto.lv (latviešu), 2018. gada decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-27. Skatīts: 2018-12-28.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 «Valdis Ķuzis». LatvijasSports.lv (latviešu). Skatīts: 2018-12-22.^{[novecojusi saite]}
↑ DELFI Sports. «Melbārdis un Sevastova – 2018. gada Latvijas labākie sportisti». delfi.lv (latviešu), 2018-12-21. Skatīts: 2018-12-22.^{[novecojusi saite]}
↑ Ints Megnis. «Valdis Ķuzis: Kamaniņu sportā no pirmās dienas». sportacentrs.com (latviešu), 2018-12-4. Skatīts: 2018-12-29.