Monreāla (franču: Montréal, angļu: Montreal) ir pilsēta Kanādas dienvidaustrumos pie Otavas ietekas Sentlorensā (Sv. Labrenča upē). Tā ir otra lielākā Kanādas pilsēta un lielākā Kvebekas provinces pilsēta.
Pilsētas kodols ir Monreālas sala Sentlorensas un Otavas upes satekvietā, bet Monreālas osta atrodas vietā, kur jūras kuģi spēj iebraukt augšup pa Sentlorensas jūras ceļu.
Pilsētas iedzīvotāju vairums runā franču valodā (2001. gadā 67,3% pilsētas iedzīvotāju par savu pirmo valodu atzina franču). Monreāla ir otra lielākā pilsēta pasaulē aiz Parīzes, kurā pamatā izmanto franču valodu.[3][4][5]
Pilsēta ir Pasaules antidopinga aģentūras (World Anti-Doping Agency), Starptautiskā civilās aviācijas organizācijas (International Civil Aviation Organization (ICAO)) un Starptautiskās gaisa satiksmes asociācijas (International Air Transport Association (IATA)) mītnes vieta.
Pazīstamākie uzņēmumi, kuru galvenie biroji atrodas Monreālā, ir Air Canada (aviācija), Alcan (alumīnija ražošana), Canadian National Railway (dzelzceļš), Matrox (datorkomponenti), VIA Rail (dzelzceļš).
Vēsture
Apmēram 8000 gadu Monreālas apkārtni apdzīvoja huronu, algonkinu un irokēzu tautas.
Pirmais eiropietis, kurš 1535. gada 2. oktobrī ieradās Monreālas apkārtnē bija franču jūrasbraucējs Žaks Kartjē. Pirmo pastāvīgo apmetni eiropieši izveidoja 1639. gadā. Apmetne attīstījās kā kažokādu tirdzniecības centrs un bāze tālākai Kanādas apgūšanai.
1760. gadā Monreālu ieņēma briti un pēc 1763. gada Parīzes līguma, kurš izbeidza Septiņgadu karu, Monreāla nokļuva angļu valdījumā. 1775. gadā to uz īsu brīdi ieņēma amerikāņu neatkarības cīnītāji, tomēr tā palika Lielbritānijas sastāvā. 1832. gadā Monreālai tika piešķirtas pilsētas tiesības. Britu valdīšanas laikā Monreāla kļuva par lielāko Kanādas pilsētu.
20. gadsimta 50. gados Monreālas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1 miljonu. 1967. gadā šeit notika EXPO, bet 1976. gadā - olimpiskās spēles. 1977. gadā Monreālā, tāpat kā visā Kvebekā, franču valodu atzina par vienīgo oficiālo valsts valodu.
Cilvēki
Monreālā dzimuši:
- Luīze Arbūra (Louise Arbour, 1947-) - politiķe
- Melisa Auf der Maura (Melissa Auf der Maur, 1972-) - mūziķe
- Sols Belovs (Saul Bellow, 1915-2005) - rakstnieks
- Eriks Berns (Eric Berne, 1910-1970) - psihiatrs
- Ženevjeva Bižo (Geneviève Bujold, 1942-) - aktrise
- Martins Brodērs (Martin Brodeur, 1972-) - hokejists
- Rejs Burks (Ray Bourque, 1960-) - hokejists
- Pjērs Buvjē (Pierre Bouvier, 1979-) - mūziķis
- Milēna Fārmere (Mylène Farmer, 1961-) - mūziķe
- Meinards Fergusons (Maynard Ferguson, 1928-2006) - mūziķis
- Dags Hārvijs (Doug Harvey, 1924-1989) - hokejists
- Naomi Kleina (Naomi Klein, 1970-) - žurnāliste
- Leonards Koens (Leonard Cohen, 1934-) - rakstnieks un mūziķis
- Gijs Leflērs (Guy Damien Lafleur, 1951–2022) – hokejists
- Mario Lemjē (Mario Lemieux, 1965-) - hokejists
- Roberto Luongo (Roberto Luongo, 1979-) - hokejists
- Sidnijs Oltmens (Sidney Altman, 1939-) - biologs
- Stīvens Pinkers (Steven Pinker, 1954-) - psihologs
- Oskars Pītersons (Oscar Peterson, 1925-2007) - mūziķis
- Mērija Pīrsa (Mary Pierce, 1975-) - tenisiste
- Mordekajs Rihlers (Mordecai Richler, 1931-2001) - rakstnieks
- Moriss Rišārs (Maurice Richard, 1921-2000) - hokejists
- Marks Robsons (Mark Robson, 1913-1978) - kinorežisors
- Jans Stīvensons (Ian Stevenson, 1918-) - psihiatrs
- Viljams Šetners (William Shatner, 1931-) - aktieris
- Norma Šīrere (Norma Shearer, 1902-1983) - aktrise
- Žans Klods Tirkots (Jean-Claude Turcotte, 1936-) - kardināls
- Mišels Treblejs (Michel Tremblay, 1942-) - rakstnieks
- Pjērs Trido (Pierre Trudeau, 1919-2000) - politiķis
- Rufuss Veinraits (Rufus Wainwright, 1973-) - mūziķis
- Džeikobs Vīners (Jacob Viner, 1892-1970) - ekonomists
Sadraudzības pilsētas
Atsauces
Ārējās saites
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
