Urdu (اُردوُ, urdū, izrunā: /ˈʊrd̪uː/), vietēji pazīstams kā Lāškārrī (لشکری),[3][4] ir indoirāņu saimes indoāriešu atzara valoda. Būtībā tā ir hindustāņu valodas literārā valoda, kas tiek izmantota musulmaņu pasaulē. Otra hindustāņu literārā valoda ir hindi, kas fonētiski un gramatiski ir tāda pati, bet to izmanto hinduisti. Urdu ir viena no divām Pakistānas valsts valodām, kā arī viena no 22 klasificētajām Indijas valodām un oficiālā valoda četros Indijas štatos: Utarpradēšā, Bihārā, Āndhra Pradēšā un Džammu un Kašmīrā. Urdu vārdu krājums ir attīstījies sanskrita, persiešu, arābu, kurdu un tjurku valodu ietekmē. Mūsdienās urdu valodas vārdu krājumu stipri ietekmē pendžābu un angļu valoda.
Ģeogrāfiskā izplatība
Cilvēku skaits, kuriem urdu valoda ir dzimtā valoda, tiek lēsts no 60 līdz 70 miljoniem. Tās pratēju skaits tiek lēsts ap 100 miljoniem.[2] Pēc 2001. gadā Indijā veiktās tautas skaitīšanas datiem šajā valstī dzīvoja 52 miljoni urdu valodas pratēju, kas bija 6% no visiem Indijas iedzīvotājiem. 2008. gadā Pakistānā dzīvoja aptuveni 13 miljoni cilvēku, kuriem urdu bija dzimtā valoda. Vairāki simti tūkstoši urdu valodas pratēju dzīvo Apvienotajā Karalistē, Saūda Arābijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Bangladešā. Bangladešā šī valoda tiek saukta par bihari.
Urdu alfabēts
Urdu pierakstīšanai izmanto urdu alfabētu, kas patiesībā ir mainīts persiešu alfabēts, un tas savukārt ir radies no arābu alfabēta. Vārdi tiek rakstīti no labās uz kreiso pusi. Alfabētā ir 38 burti.
Gramatika
No gramatikas viedokļa urdu daudz neatšķiras no hindi.[2] Viena no izteiktākajām atšķirībām ir arābu un persiešu priedēkļu un piedēkļu lietošana, piemēram, دار (dar-), با (ba-/baa-), دار (-dar), ساز (-saz) un خور (-khor).[2]
Atsauces
Ārējās saites
