Sekunde

Punkts iedegas vienu reizi sekundē

Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība. Sākotnēji tā tika definēta kā 1/86 400 no vidējā Saules diennakts garuma. 1967. gadā Starptautiskā Mēru un svaru komiteja pieņēma, ka sekunde ir vienāda ar 1/31 556 925, 9747 no tropiskā 1900. gada ilguma, kas atbilst cēzija izotopa ¹³³Cs izstarotā mikroviļņa 9 192 631 770 svārstību periodu kopējam ilgumam, notiekot pārejai starp diviem atoma pamatstāvokļa hipersīkstruktūras līmeņiem. Sekunžu skaitu nosaka pēc pulksteņiem.

Sekundes vēsturiskā definīcija ir saistīta ar diennakts garumu. Diennaktī ir 24 stundas, stundā — 60 minūtes, bet minūtē — 60 sekundes. Viena sekunde ir ¹⁄_86 400 daļa no dienas. Pašreizējā sekundes definīcija, kas saistīta ar cēzija izotopu ¹³³Cs, ir spēkā kopš 1967. gada. ^[1]

SI daudzkārtņi

Visbiežāk izmantotie sekundes daudzkārtņi ir milisekunde (ms), mikrosekunde (μs) un nanosekunde (ns). Izmanto arī citus daudzkārtņus, piemēram, kilosekunde (ks), bet tas notiek ļoti reti. Tā vietā izmanto minūtes, stundas, dienas un gadus.

Biežāk izmantotie daudzkārtņi
milisekunde — 10^-3 s (ms) mikrosekunde — 10^-6 s (μs) nanosekunde — 10^-9 s (ns)

Sakarības ar citām laika mērvienībām

Laika mērvienības

	Sekunde (s)	Minūte (min)	Stunda (h)	Diennakts
1 s	= 1	~= 0,016667	~= 2,7778×10^-4	~= 1,1574×10^-5
1 min	= 60	= 1	~= 0,016667	~= 6,9444×10^-4
1 h	= 3600	= 60	= 1	~= 0,041667
1 diena	= 86400	= 1440	= 24	= 1

Atvasinātās mērvienības

Sekunde ir daudzumu fizikālu lielumu mērvienību pamatā, piemēram, ātruma pamatmērvienība ir metrs sekundē (m/s), spēku mēra ņūtonos (N), kas ir kilograms×metrs/sekundē ik sekundi (kg×m/s²), jaudu mēra vatos (W), kas ir džouls sekundē (J/s), un tā tālāk.

Atvasinātās mērvienības, kurās daļa no tās ir sekunde
Mērvienība	Izteikta SI pamatvienībās	Fizikālais lielums
metrs sekundē	m/s	ātrums
metrs sekundē ik sekundi	m/s^2	paātrinājums
hercs	1/s jeb s^−1	frekvence
radiāns sekundē	rad/s	leņķiskais ātrums
radiāns sekundē ik sekundi	rad/s^2	leņķiskais paātrinājums
kilogrammetrs sekundē	kg×m/s	impulss (kustības daudzums)
ņūtons	kg×m/s^2	spēks
ņūtons uz kubikmetru	kg/(m^2×s)	īpatnējais svars
paskāls	kg/(m×s)	spiediens
džouls	kg×m^2/s^2	enerģija, darbs
vats	kg×m^2/s^3	jauda
ņūtons uz metru	kg/s^2	virsmas spraigums
paskālsekunde	kg/(m×s)	dinamiskā viskozitāte
kvadrātmetrs sekundē	m^2/s	kinemātiskā viskozitāte
kulons	A×s	elektriskais lādiņš
volts	kg×m^2/(A×s^3)	elektriskais spriegums, elektriskais potenciāls, elektrodzinējspēks
farads	A^2×s^4/(kg×m^2)	elektriskā kapacitāte
vēbers	kg×m^2/(A×s^2)	magnētiskā plūsma
tesla	kg/(A×s^2)	magnētiskā indukcija
henrijs	kg×m^2/(A^2×s^2)	induktivitāte

Atsauces

1. V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters, E. Vainovskis. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 15. lpp.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sekunde.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)