Robežnieku pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām, Baltkrievijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Skaistas , Kalniešu , Indras , Konstantinovas , Asūnes un Ķepovas pagastiem, kā arī Baltkrievijas Vitebskas apgabala Verhņadzvinskas rajonu .
Daba
Atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē . Augstākie pauguri pagastā atrodas Skukos; augstākais ir Maišeļu kalns - 179,3 m vjl.
Hidrogrāfija
Upes:
Ezeri:
Lielais Gusena ezers pie Robežniekiem
Lielais Gusena ezers (120 ha)
Garais ezers (71,2 ha)
Ormijas ezers (66,4 ha)
Nauļānu ezers (55,0 ha)
Baltais ezers (daļa atrodas Baltkrievijā , kopplatība 41,3 ha, no kuriem Latvijā - 35,3 ha)
Ildžs (24,9 ha)
Sļepuru ezers (16,4 ha)
Matejka (16,4 ha)
Žabinka ezers (10,2 ha)
Mošņica (10 ha)
Purvi:
Pagastā esošie purvi ir nelieli: Ikažencu, Maišeļu, Zabolotjes purvs.
Vēsture
Pēc miera līguma ar Krieviju noslēgšanas 1920. gada augustā Pustiņas pagasts (Пустынская ) no Drisas apriņķa tika pievienots Daugavpils apriņķim Latvijā[ 4] .
1935. gadā pagasta platība bija 132,47 km² un tajā dzīvoja 4274 iedzīvotāji.[ 5] 1940. gada aprīlī to pārdēvēja par Robežnieku pagastu [ 6] . 1945. gadā pagastā izveidoja Joniņu , Novļānu , Pleiku un Robežnieku ciema padomes , bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Krāslavas rajona Robežnieku ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Novļānu ciemu, 1979. gadā - likvidēto Joniņu ciemu.[ 7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Robežnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā .
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[ 8]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Gads Iedz. ±% g.p. 1897 3 545 — 1925 3 936 +0.37% 1930 3 919 −0.09% 1935 4 274 +1.75%
Gads Iedz. ±% g.p. 1959 2 585 −2.07% 1969 2 062 −2.24% 1979 1 508 −3.08% 1989 1 307 −1.42%
Gads Iedz. ±% g.p. 2000 1 191 −0.84% 2011 943 −2.10% 2021 691 −3.06%
Apdzīvotās vietas
Lielākās apdzīvotās vietas ir Robežnieki (pagasta centrs), Skuki , Pļeiki , Nauļāni , Gromiki , Auguļova , Joņini , Pipiri , Ikaženci .
Saimniecība
Transports
Izglītība un kultūra
Atsauces
↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024 .
↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024 .
↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
↑ M.Skujeneeks. Latvija. Zeme un eedzīvotaji. 1922. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 1.lpp.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija . Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0 .
↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1940.gada 26.aprīlis
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ OSP
Vēsturiskā administratīvā piederība
Pilsētas Novads Pagasti Teritoriālās vienības