Putorana (krievu: Путорана) ir kalnu masīvs (plato) Krievijas ziemeļos, Vidussibīrijas plakankalnes augstākā daļa tās ziemeļrietumos.[1][2] Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu-Ņencu rajonā un Evenku rajonā. Nosaukums, domājams, cēlies no evenku valodas vārda пэтэроми — ‘dūmojošs’ (mākoņu ieskauts). Putoranas kalnu vidusdaļā izveidotais Putoranas rezervāts ir UNESCO Pasaules mantojuma vieta.[3] Putoranā atrodas Krievijas ģeogrāfiskais centrs — Vivi ezers.
Daba
Plato stiepjas ap 700 km garumā gar Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļu daļu, dienvidos par plato robežu tiek uzskatīts Ziemeļu polārais loks. Ziemeļos plato paceļas virs Ziemeļsibīrijas zemienes ar līdz 500 m augstu nogāzi. Putoranas augstākais kalns ir Kameņs (1701 m).
Putorana veidota no bazalta lavas straumēm, tā saucamajiem «Sibīrijas trapiem». Tie sastopami visā Vidussibīrijas plakankalnē, bet Putorana ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem. Putorana otrs lielākais trapu plato pēc Dekānas plato Indijā. Reljefa ziņā Putorana ir relatīvi līdzens plato ar lielām aizām un ielejām, kuru dibeni bieži aizpildīti ar ezeriem. Putoranā atrodas Kureikas, Pjasinas, Hetas, Kotujas, kā arī Ņižņaja Tunguskas labās puses pieteku augšteces. Upes nereti veido krāces un ūsenskritumus, tajā skaitā Eirāzijas augstāko ūdenskritumu Taļņikoviju (482 m; pēc citiem datiem — ap 700 m).[4]
Plato atrodas subarktiskā klimata joslā uz taigas un tundras robežas. Novērojams izteikts augstuma joslojums — zemākās vietās (līdz 350 m augstuma ziemeļos un 500 m dienvidos) izplatīti lapegļu skrajmeži un egļu meži, augstāk un tālāk ziemeļos — kalnu tundra un arktiskais akmeņainais tuksnesis ar nelieliem ledājiem.
Dažādīga dzīvnieku valsts: mīt lūsis, ziemeļbriedis, sabulis, lidvāvere, alnis, lācis, āmrija u.c. Upes bagātas ar zivīm.[5]
Plato reti apdzīvots, lielākā apdzīvotā vieta ir Noriļska un tās pavadoņpilsētas Putoranas rietumu pakājē.
Atsauces
Ārējās saites
