Pāls Šmits
|
|
|
Amatā |
2010. gada 6. augusts — 2012. gada 2. aprīlis
|
Partija
|
Fidesz
|
|
Pāls Šmits (ungāru: Schmitt Pál; dzimis 1942. gada 13. maijā) ir ungāru paukotājs un politiķis, bijis Ungārijas prezidents no 2010. līdz 2012. gadam.
Paukotāja karjeras laikā izcīnījis divas zelta medaļas Olimpiskajās spēlēs (1968, 1972), ir vairāku (tai skaitā divu zelta medaļu) medaļu laureāts Pasaules čempionātā.
Pēc sportista karjeras beigām bija Ungārijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs, pēc komunisma ēras beigām valstī kļuva par Olimpiskās komitejas prezidentu. 20. gadsimta 90. gados bija vēstnieks Spānijā un Šveicē.
2009. gadā ievēlēts Eiropas Parlamentā. No 2009. līdz 2010. gadam bija Eiropas Parlamenta viceprezidents. Pēc dažiem mēnešiem Ungārijas parlamenta spīkera amatā tika ievēlēts Ungārijas prezidenta amatā.[1] Viņa prezidentūras laikā tika pieņemta jaunā valsts konstitūcija, kas stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī.
2012. gadā Ungārijas laikraksta mājaslapa ziņoja, ka Šmita doktora disertācijas darbs ir plaģiātisms no citiem diviem darbiem, kas tikuši tulkoti vārds vārdā. Universitāte, kurā viņš ieguva savu doktora grādu, pēc izmeklēšanas veikšanas viņam šo doktora grādu atņēma. 2012. gada aprīlī Šmits paziņoja par atkāpšanos no valsts prezidenta amata.[2][3][4]
Atsauces
Ārējās saites
Olimpiskie čempioni paukošanā — špaga vīriešu komandām |
---|
|
- 1908 — Alibērs, Beržē, Gravjē, Koliņons, Lipmans, Olivjē un Sterns (Francija)
- 1912 — A. Anspahs, P. Anspahs, Ennē, Montiņī, Ošs, Roms, Salmons un Villemss (Beļģija)
- 1920 — Alokjo, Boča, Kanova, Kostantīno, Marači, A. Nadi, N. Nadi, Olivjērs, Revels un Urbani (Itālija)
- 1924 — Bušārs, Dikrē, Godēns, Labatū, Liotels, Lipmans un Tentirjē (Francija)
- 1928 — Agostoni, Basleta, Bertineti, Kornadža-Mediči, Minoli un Rikardi (Itālija)
- 1932 — Bušārs, Katjū, Pio, Šmecs, Tentirjē un Žurdāns (Francija)
- 1936 — Brusati, Kornadža-Mediči, Mandžaroti, Pečana, Ranjo un Rikardi (Itālija)
- 1948 — Artigā, Desprē, Gerēns, Lepāžs, Pešē un Uē (Francija)
- 1952 — Bataļja, Bertineti, Delfīno, D. Mandžaroti, E. Mandžaroti un Pavesi (Itālija)
- 1956 — Anglesio, Bertineti, Delfīno, Mandžaroti, Pavesi un Pelegrīno (Itālija)
- 1960 — Delfīno, Mandžaroti, Marīni, Pavesi, Pelegrīno un Sakaro (Itālija)
- 1964 — Bārāņi, Gābors, Kaušs, Kulčārs un Nemere (Ungārija)
- 1968 — Feniveši, Kulčārs, Nagī, Nemere un Šmits (Ungārija)
- 1972 — Erdēšs, Feniveši, Kulčārs, Ostričs un Šmits (Ungārija)
- 1976 — Edlings, Esens, Flodstrēms, Hēgstrēms un Jakobsons (Zviedrija)
- 1980 — Buass, Gardā, Piko, Ribū un Saless (Francija)
- 1984 — Bormans, Fišers, Hērs, Nikels un Pušs (Rietumvācija)
- 1988 — Anrī, Delpla, Lenglē, Ribū un Sreckis (Francija)
- 1992 — Bormans, Felisjaks, Proske, Rezņičenko un Šmits (Vācija)
- 1996 — Kuomo, Maconi un Randaco (Itālija)
- 2000 — Maconi, Milanoli, Randaco un Rota (Itālija)
- 2004 — Buass, Obrī, F. Žannē un Ž. Žannē (Francija)
- 2008 — Robeiri, F. Žannē un Ž. Žannē (Francija)
- 2016 — Borels, Grimjē, Lisnē un Žerāns (Francija)
- 2020 — Jamada, Kano, Minobe un Ujama (Japāna)
| | Neoficiālās olimpiskās spēles | |
---|
|
|
|