Ungāru valoda (magyar nyelv) ir somugru valoda, ko galvenokārt lieto ungāri jeb maģāri Centrāleiropā. Tā ir Ungārijas valsts valoda un kopš 2004. gada 1. maija arī viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Ungāru valodas pratēju kopskaits ir ap 13,6 miljoniem cilvēku, no kuriem 10,3 miljoni dzīvo Ungārijā.[1] Ārpus Ungārijas visvairāk ungārvalodīgo dzīvo Rumānijā (1,45 miljoni), Slovākijā (600 tūkstoši), Serbijā (450 tūkstoši) un Ukrainā (180 tūkstoši).[1] Tuvākās radniecīgās valodas ir hantu un mansu valodas, ko lieto nelielas iedzīvotāju grupas Sibīrijas rietumos.
Ungāru valodas teksti jau kopš 13. gadsimta tiek pierakstīti ar pielāgotiem latīņu alfabēta burtiem. Tās ortogrāfija stabilizējās 16. gadsimtā līdz ar grāmatu iespiedmašīnu izgudrošanu.
Ungāru īpašvārdu atveidošana
Ungāru valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Ungāru valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.
Pēc šiem noteikumiem atveido ungāru personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Ungārijā. Kā otrās nosaukumu formas ungāru toponīmi sastopami Transilvānijā Rumānijā, Burgenlandē Austrijā, Vojevodinā Serbijā, Aizkarpatu apgabalā Ukrainā, kā arī Ungārijas pierobežas rajonos Horvātijā, Slovākijā un Slovēnijā.
Ungāriski personvārdi bieži sastopami Slovākijā un Rumānijā. Atveidojot citu pasaules reģionu ungāru izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse. Piemēram, Nikolā Sarkozī atveido pēc franču izrunas (Sarkozy), nevis pēc oriģinālā Sárközi — Šārkezi.
Atsauces
