Maltiešu valoda (malti, lingwa Maltija) ir semītu saimes valoda, ko lieto lielākoties maltieši Vidusjūras salā Maltā, kā arī nozīmīgās diasporās citur pasaulē. Maltiešu valoda, līdztekus angļu valodai, ir valsts valoda Maltā, kā arī kopš 2007. gada viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.[2] Pieņemts, ka maltiešu valoda cēlusies no Sicīlijas arābu valodas dialekta, kaut arī ir saiknes ar Tunisijas un Magribas arābu valodas dialektiem.[3] Valodā ir daudz aizguvumu no itāļu valodas. Maltiešu valoda ir vienīgā semītu valoda, kurai rakstība ir latīņu alfabētā. Maltiešu valodu prot ap 483 tūkstošiem cilvēku,[1] no kuriem aptuveni 400 tūkstoši dzīvo Maltā.
Vēsture
Maltiešu valodas pirmsākumi ir saistīti ar ieceļotājiem no netālu esošās Sicīlijas, kuri runāja Sicīlijas arābu valodā, kad 9. gadsimtā salas pakļāva Fātimīdu kalifāts. To apliecina arī ģenētiskie pētījumi, kas norāda, ka mūsdienu maltiešiem ir kopīgi senči ar sicīliešiem un kalabriešiem.[4][5]
1091. gadā Maltu iekaroja normaņi, pēc kuras sekoja musulmaņu izraidīšana no salām līdz 1249. gadam, kas radīja apstākļus jaunas, pastāvīgas valodas izveidošanai. Sicīlijas arābu valoda mūsdienās ir izzudusi. Maltiešu valodā ir daudz aizguvumu no itāļu valodas. Kopš 1934. gada, kad Malta nonāca Apvienotās Karalistes kontrolē, valodā ir parādījušies aizguvumi arī no angļu valodas. Pirmās rakstiskās liecības par maltiešu valodu kā atsevišķu valodu ir datētas ar 1436. gadu.
Atsauces
Ārējās saites
