Pjērs Žoržs Luijs d'Užē
Pjērs Žoržs Luijs Gastons d'Užē (franču: Pierre Georges Louis Gaston d'Hugues; dzimis 1873. gada 8. novembrī, miris 1961. gada 21. augustā) bija franču paukotājs, startējis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē un 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs Atēnās. Izcīnījis arī divas medaļas 1906. gada spēlēs.[1]
1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs d'Užē startēja trijās paukošanas disciplīnās — paukošanā ar floreti, paukošanā ar zobenu un paukošanā ar špagu. Labāko rezultātu viņš izcīnīja paukošanā ar floreti, kur ieguva 5. vietu.
1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs viņš piedalījās četrās paukošanas disciplīnās — paukošanā ar floreti, paukošanā ar špagu, paukošanā ar zobenu un paukošanā ar špagu vīriešu komandām. No šīm disciplīnām viņš divās izcīnījas medaļas. Zelta medaļu viņš ieguva paukošanā ar špagu vīriešu komandām, savukārt bronzas medaļa tika izcīnīja paukošanā ar floreti.[2]
Atsauces
Ārējās saites
Olimpiskie čempioni paukošanā — špaga vīriešu komandām |
---|
|
- 1908 — Alibērs, Beržē, Gravjē, Koliņons, Lipmans, Olivjē un Sterns (Francija)
- 1912 — A. Anspahs, P. Anspahs, Ennē, Montiņī, Ošs, Roms, Salmons un Villemss (Beļģija)
- 1920 — Alokjo, Boča, Kanova, Kostantīno, Marači, A. Nadi, N. Nadi, Olivjērs, Revels un Urbani (Itālija)
- 1924 — Bušārs, Dikrē, Godēns, Labatū, Liotels, Lipmans un Tentirjē (Francija)
- 1928 — Agostoni, Basleta, Bertineti, Kornadža-Mediči, Minoli un Rikardi (Itālija)
- 1932 — Bušārs, Katjū, Pio, Šmecs, Tentirjē un Žurdāns (Francija)
- 1936 — Brusati, Kornadža-Mediči, Mandžaroti, Pečana, Ranjo un Rikardi (Itālija)
- 1948 — Artigā, Desprē, Gerēns, Lepāžs, Pešē un Uē (Francija)
- 1952 — Bataļja, Bertineti, Delfīno, D. Mandžaroti, E. Mandžaroti un Pavesi (Itālija)
- 1956 — Anglesio, Bertineti, Delfīno, Mandžaroti, Pavesi un Pelegrīno (Itālija)
- 1960 — Delfīno, Mandžaroti, Marīni, Pavesi, Pelegrīno un Sakaro (Itālija)
- 1964 — Bārāņi, Gābors, Kaušs, Kulčārs un Nemere (Ungārija)
- 1968 — Feniveši, Kulčārs, Nagī, Nemere un Šmits (Ungārija)
- 1972 — Erdēšs, Feniveši, Kulčārs, Ostričs un Šmits (Ungārija)
- 1976 — Edlings, Esens, Flodstrēms, Hēgstrēms un Jakobsons (Zviedrija)
- 1980 — Buass, Gardā, Piko, Ribū un Saless (Francija)
- 1984 — Bormans, Fišers, Hērs, Nikels un Pušs (Rietumvācija)
- 1988 — Anrī, Delpla, Lenglē, Ribū un Sreckis (Francija)
- 1992 — Bormans, Felisjaks, Proske, Rezņičenko un Šmits (Vācija)
- 1996 — Kuomo, Maconi un Randaco (Itālija)
- 2000 — Maconi, Milanoli, Randaco un Rota (Itālija)
- 2004 — Buass, Obrī, F. Žannē un Ž. Žannē (Francija)
- 2008 — Robeiri, F. Žannē un Ž. Žannē (Francija)
- 2016 — Borels, Grimjē, Lisnē un Žerāns (Francija)
- 2020 — Jamada, Kano, Minobe un Ujama (Japāna)
| | Neoficiālās olimpiskās spēles | |
---|
|
|
|