Nagļu pagasts

Nagļu pagasts
Novads:	Rēzeknes novads
Centrs:	Nagļi
Kopējā platība:[1]	138,7 km^2
• Sauszeme:	78,1 km^2
• Ūdens:	60,6 km^2
Iedzīvotāji (2024):[2]	376
Blīvums (2024):	4,8 iedz./km^2
Izveidots:	1945. gadā
Mājaslapa:	www.nagli.lv
Nagļu pagasts Vikikrātuvē

Nagļu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā ziemeļrietumos. Robežojas ziemeļrietumos ar Madonas novada Ošupes pagastu, austrumos ar Gaigalavas pagastu, dienvidos ar Rikavas un Dekšāru pagastiem, rietumos ar Madonas novada Barkavas pagastu. Pagasta centrs atrodas Nagļos.

Daba

Atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Lubāna dienvidu piekrastē. Augstākā vieta - Īdeņas kalns (112,1 m vjl.). Nagļu pagasts ietilpst Lubāna mitrāja kompleksā, kas ir unikāls ar biotopu daudzveidību.

Hidrogrāfija

Upes un kanāli

• Īdeņas kanāls
• Maltas - Rēzeknes kanāls
• Malta
• Mežulne
• Rēzekne
• Rēzeknīte
• Suļka
• Vecmalta

Ezeri

• Pagasta teritorijā atrodas 42 km² no Latvijā lielākā ezera - Lubāna.
• Teirumnīku purvā atrodas Teirumnīku ezers (9,9 ha)

Purvi

• Īdeņas purvs (kopplatība 2 333 ha, ap 1 355 ha platībā ierīkoti zivju dīķi). Sadalās smalkāk:
  • Teirumnieka purvs
  • Tīmseņa purvs
• Ļodānu purvs (2 204 ha, daļā platības zivju dīķi)
• daļa no Sūļagala purva (kopplatība 1 811 ha)

Vēsture

1945. gadā Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā izveidoja Nagļu un Garanču ciema padomes. Garanču ciems ietilps Viļānu (1949-1962) un Rēzeknes (pēc 1962. gada) rajonos. 1954. gadā Garanču ciemam pievienoja likvidētā Nagļu ciema teritoriju. 1962. gadā kolhoza «Gaigalava» teritoriju pievienoja Gaigalavas ciemam. 1971. gadā Garanču ciemu pārdēvēja par Nagļu ciemu. 1973. gadā Nagļu ciemam pievienoja daļu Rikavas un Gaigalavas ciemu teritorijas, 1981. gadā — daļu Dekšāres un Rikavas ciemu teritorijas.^[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nagļu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

Kultūras pieminekļi

Pagasta teritorijā atrodas divi vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi un pieci arheoloģiskie pieminekļi (četri no tiem - valsts nozīmes pieminekļi).^[5]

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi

• Ideņu pilskalns un senkapi (Kara kapi)
• Lazdavnieku senkapi (Kundziņkalns)
• Sūļagala apmetne
• Zvejsalu apmetne

Arheoloģiskie izrakumi

• Jašubovas apmetne - Bronzas laikmeta (1500.-1. g. pr. Kr.) arheoloģisks piemineklis. Izrakumi veikti 1964., 1968. gadā Ilzes Lozes vadībā.
• Brikuļu nocietinātā apmetne - Agrā Dzelzs laikmeta (1.-5. gadsimts) arheoloģisks piemineklis. Izrakumi veikti Ilzes Lozes un Andreja Vaska vadībā 1963., 1973.-1974., 1977.-1979. gadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 1 113 —     1935 2 150 +1.75% 1959 1 015 −3.08%	Gads Iedz. ±% g.p. 1967 571 −6.94% 1979 636 +0.90% 1989 704 +1.02%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 645 −0.79% 2011 497 −2.34% 2021 394 −2.30%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas pagastā: Nagļi (pagasta centrs), Īdeņa, Ļodāni.

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
3. https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada
4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
5. «Nagļu pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 6. Decembris. Skatīts: 2021. gada 5. janvārī.
6. OSP