Sokolku pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē . Robežojas ziemeļos ar Viļānu pagastu , austrumos ar Sakstagala pagastu , dienvidos ar Silmalas pagastu , rietumos ar Preiļu novada Galēnu pagastu , Rēzeknes novada Viļānu pagastu un Viļānu pilsētu . Pagasta centrs atrodas Strupļos .
Daba
Sokolku pagastā ir kūdras, smilšu un grants resursi. Vietējie iedzīvotāji purvos agrāk gatavoja kūdras briketes, jo apkārtnē meža resursi ir nelieli.
Hidrogrāfija
Upes
Ciskoda
Vēsture
1945. gadā Rēzeknes apriņķa Viļānu pagastā izveidoja Sokolu ciema padomi . Sokolu ciems ietilpis Viļānu apriņķī (1947-1949) un Viļānu (1949-1962) un Rēzeknes (pēc 1962. gada) rajonos. 1954. gadā Sokolu ciemam pievienoja likvidēto Skudnovkas ciemu .[ 4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Sokolku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Viļānu novadā . 2021. gadā Viļānu novadu iekļāva Rēzeknes novadā .
Iedzīvotāji
Pēc PMLP datiem 2016. gadā pagastā dzīvoja 748 iedzīvotāji. Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Sokolku pagasts ir viens no Latvijas pagastiem, kuru iedzīvotāju absolūtais vairākums (70,60%) ir krievi , latvieši ir 27,25% no pagasta iedzīvotājiem.
Daļa pagasta iedzīvotāju strādā Viļānos vai gadījuma darbos mežistrādē.
Pagastā ir pamatskola, pasta nodaļa, 2 kokzāģētavas, 4 veikali, bibliotēka, tautas nams, feldšeru-vecmāšu punkts.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[ 5]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Gads Iedz. ±% g.p. 1897 1 850 — 1935 2 272 +0.54% 1959 1 936 −0.66%
Gads Iedz. ±% g.p. 1969 1 454 −2.82% 1979 1 141 −2.39% 1989 977 −1.54%
Gads Iedz. ±% g.p. 2000 936 −0.39% 2011 742 −2.09% 2021 608 −1.97%
1897. gadā ap 40% iedzivotāju bija vecticībnieki.
Apdzīvotās vietas
Lielākās apdzīvotās vietas — Strupļi , Skudnovka , Ustroņi , Bokāni , Zvīdriņi , Sokolki , Repši , Jugermani , Jakuški , Tumuški , Dilmaņi , Jaunmurāni , Vecmurāni , Taukuļi , Antoņiški , Parapani , Akremi , Zavarujevka , Podļizovka .
Saimniecība
Transports
Izglītība un kultūra
Ievērojamākie cilvēki
No Sokolku pagasta ir cēlušies publicists Staņislavs Belkovskis , kordiriģente Terezija Broka , dzejnieks, tautsaimniecības zinātņu doktors, ASV Viskonsinas Universitātes profesors Francis Murāns .
Atsauces
↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024 .
↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024 .
↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF ). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016 . Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ CSP
Vēsturiskā administratīvā piederība
Pastāvēja no 2009. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam
Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 2009. gada 1. jūlijam.
Pilsēta Pagasti
Teritoriālais iedalījums padomju laikā
Pilsētas Pilsētciemats Lauku teritorijas Ciema padomes
Antropovas ciems (likv. )
Atspuku ciems (iekļ., likv. )
Audriņu ciems (iekļ., bij. )
Auziņu ciems (likv. )
Bekšu ciems (likv. )
Bērzgales ciems
Bešaukas ciems (likv. )
Bumbišķu ciems (likv. )
Čakšu ciems (likv. )
Černajas ciems (bij. )
Čulku ciems (iekļ., likv. )
Dekšāres ciems (iekļ. )
Dricēnu ciems (iekļ. )
Dubuļu ciems (likv. )
Feimaņu ciems (iekļ. )
Foļvarkovas ciems (likv. )
Gaigalavas ciems (iekļ. )
Goveikas ciems (atdal. )
Griškānu ciems
Ilzeskalna ciems (bij. )
Ismeru ciems (likv. )
Janopoles ciems (likv. )
Juzupoles ciems (likv. )
Kantinieku ciems (iekļ. )
Kaunatas ciems
Kleperu ciems (likv. )
Kristinku ciems (laic. )
Kruķu ciems (iekļ., likv. )
Lendžu ciems
Lūznavas ciems (iekļ., bij. )
Makašēnu ciems (likv. )
Mākoņkalna ciems (iekļ., bij. )
Marguču ciems (likv. )
Matuļu ciems (likv. )
Mežāres ciems (likv. )
Mežvidu ciems (laic. )
Nagļu ciems (iekļ., bij. )
Nautrēnu ciems (laic. )
Ozolaines ciems
Pušas ciems (iekļ. )
Radopoles ciems (iekļ. )
Ranču ciems (laic. )
Rečinas ciems (likv. )
Rēznas ciems (likv. )
Rikavas ciems (iekļ. )
Rušenicas ciems (iekļ., likv. )
Ružinas ciems (iekļ., likv. )
Sakstagala ciems (iekļ. )
Silmalas ciems (iekļ. )
Slabadas ciems
Sokolu ciems (iekļ. )
Sprūževas ciems (likv. )
Stirnienes ciems (laic. )
Stoļerovas ciems
Stružānu ciems (iekļ., bij. )
Upenieku ciems (laic. )
Vērēmu ciems
Višu ciems (likv. )
Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 1962. gada 18. decembrim
Pilsētas Lauku teritorijas Ciema padomes